Sastatnes pēc konstrukcijas un pielietojuma varētu raksturot kā vairāku metāla cauruļu savienojuma kopumu ar noturīgām platformām, lai veiktu darbu augstumā. Darbs augstumā ir viens no riskantākajiem darba izpildes veidiem, turklāt tajā nākas sastapties ar lielu nelaimes gadījumu skaitu. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.526 „Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā’’, par darbu augstumā tiek uzskatīts darbs, kas tiek veikts augstāk par 1.5 metriem uz stabilas un drošas virsmas. Lai darbs augstumā tiktu vērtēts kā drošs, svarīga ir pareiza aprīkojuma izvēle, kā arī tā pielietojums un darba veikšanas paņēmieni.
Sastatnes ir viens no aprīkojuma veidiem, kuru, veicot darbu augstumā, izmanto visbiežāk. Parasti šo aprīkojumu izmanto būvniecībā, reklāmas stendu uzstādīšanā, kā arī metāla konstrukciju un to detaļu apstrādes darbu laikā. Sastatnes pēc nozīmes iedala stacionārajās un pārvietojamās – stacionārās sastatnes atšķirībā no pārvietojamām sastāv no vairākiem posmiem, savukārt to uzstādīšanas augstums ir atkarīgs no sastatņu konstrukcijas veida. Darba devējam, izmantojot stacionārās sastatnes, ir jāņem vērā sastatņu uzstādīšanas kārtība, kā arī jāievēro nepieciešamie drošības pasākumi. Ievērojot MK noteikumos minētos norādījumus, darba devējs sastatņu uzstādīšanai norīko atbildīgo personu, kas novērtē sastatņu stiprību un stabilitāti. Šī persona var būt darba aizsardzības speciālists uzņēmumā vai kompetents un atbilstoši apmācīts nodarbinātais.
Atbildīgai personai par sastatnēm pirms to uzstādīšanas ir pienākums iepazīties ar sastatņu tehnisko aprakstu un noteikt, vai konkrētās sastatnes būs drošas darbiem noteiktajā augstumā. Gadījumos, kad sastatņu uzstādīšanas noteikumos ir norādīta konstrukciju stiprība un sastatņu uzstādīšanas augstums, atbildīgā persona atsevišķus aprēķinus neveic, taču ievēro sastatņu uzstādīšanas tipveida risinājumu. Sastatņu uzstādīšanas laikā svarīgi ir ievērot noteikto uzstādīšanas augstumu, kā arī nepieļaut tā pārsniegšanu. Neskatoties uz to, ka nepastāv noteikti augstuma ierobežojumi, atbildīgai personai jāievēro lietošanas instrukcijā norādītā konstrukciju slodze. Atkāpjoties no noteiktajiem slodzes rādītājiem, atbildīgai personai būtu jāveic atsevišķi stiprības aprēķini vai jāsaņem speciāli norādījumi no sastatņu iznomātāja vai pārdevēja. Pēc konstrukciju slodzēm sastatnes uzstāda 24 m, 30 m, kā arī augstumā līdz pat 60 m.
Noteikumi, kuri jāievēro sastatņu uzstādīšanas un demontāžas laikā (atsauce uz celtniecības sastatņu Haemmerlin, ALTRAD MOSTOSTAL montāžas instrukcijām):
1. Veicot sastatņu montāžu un demontāžu, nepieciešama bīstamās zonas apzīmēšana ar zīmēm un tā jānožogo ar nožogojumu, kas nav zemāks par 1.5 m. Bīstamā zona nedrīkst būt šaurāka par 1/10 daļu no sastatņu augstuma un arī ne šaurāka par 6 m;
2. Uz katriem 26 m2 sastatņu konstrukciju tās jānostiprina pie fasādes ar speciāliem stiprinājumiem. Ja sastatnes tiks norobežotas ar aizsargtīkliem, tad stiprinājumi pie fasādes jāpapildina uz katriem 10 m2 sastatņu konstrukciju;
3. Nav ieteicams veikt darbietilpīgus un ar smagiem priekšmetiem saistītus darbus, kā arī uzglabāt lielus materiāla krājumus uz sastatnes klājiem;
4. Aizliegts veikt sastatņu montāžu un demontāžu diennakts tumšajā laikā pie samazinātas redzamības, kā arī nelabvēlīgos laika apstākļos (miglas, lietus, sniega, atkalas laikā un vējā, kā stiprums pārsniedz 16 m/s);
5. Aizliegts uzstādīt sastatnes blakus elektropārvades līnijām, ja attālums taisnā līnijā ir mazāks par 2 m (zemspriegums);
6. Aizliegts skriet vai lēkāt pa sastatņu konstrukcijām, kā arī atrasties aiz sastatņu aizsargbarjerām.
Darba devējiem un atbildīgajām personām būtu jāievēro šie noteikumi, lai izstrādātu sastatņu uzstādīšanas un demontāžas plānu. Gadījumos, ja sastatņu nostiprināšanai nepieciešamas papildu stiprinājumu konstrukcijas, standarta sastatņu plānā iekļauj atsevišķus punktus par nepieciešamo detaļu pielietojumu konkrētās vietās. Sastatņu uzstādīšanas vietai un detaļu komplektācijai ir nozīme turpmākajā plāna izmantošanā, kas kopumā nodrošina nodarbināto drošību darba laikā. Nestabila, nelīdzena pamatne, kā arī iztrūkstošā konstrukcijas detaļa vai nepielikts stiprinājums var novest pie nepatīkamām sekām. Lai novērstu iespējamos kritiena draudus, sastatnes aprīko ar margām un uzstāda aizsardzības tīklus. Tāpat sastatņu lietošanas laikā tiek uzstādītas brīdinājuma drošības zīmes, kas informē par bīstamajām zonām.
Darba devējs sastatņu montāžas, demontāžas un lietošanas laikā ir atbildīgs par nodarbināto apmācībām darba aizsardzības jautājumos. Instruktāžas laikā darba devēja pienākums ir iepazīstināt nodarbinātos ar drošiem darba paņēmieniem, strādājot uz sastatnēm, sastatņu pārveides plānu, kā arī darba aizsardzības pasākumiem, ja laika apstākļi var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo sastatņu drošību.
Rīkojoties ar sastatnēm, darba devējam jāievēro noteiktās prasības attiecībā uz darba vietu iekārtošanu būvobjektā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus” 72.2.punktu, „demontējot konstrukciju, darbus plāno un veic tikai darba vadītāja vai cita darba devēja norīkota nodarbinātā uzraudzībā, kuram ir nepieciešamās zināšanas un pieredze attiecīgajā jomā”. Tas nozīmē, ka sastatņu demontāža allaž notiek atbildīgās personas uzraudzībā, turklāt to veic darba devēja apmācīts personāls neatkarīgi no sastatņu uzstādīšanas vietas.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Kurzemes reģiona konsultāciju centrā Ventspilī, Lauku ielā 2, kā arī zvanot pa tālruņiem 63624949 un 28359178 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu agris@lddk.lv.
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.