Iestājoties lietainākam un aukstākam laikam, arvien lielākas bažas rada daudzviet vērojamā strādnieku darbošanās lielā augstumā – uz māju jumtiem, pie skursteņiem utt. Lai paveiktu plānoto darbu, speciālisti izmanto dažādus paņēmienus, taču tie ne vienmēr garantē darba veicēja drošību. Pie ēkām tiek uzstādītas nenostiprinātas sastatnes, uz jumta darbs tiek veikts, neievērojot darba drošības prasības, dažviet neapdomīgi tiek izmantoti pacēlāji, kuri it kā paredzēti tieši cilvēku celšanai.
Svarīgi priekšnoteikumi šādai darba izpildei ir pacēlāja izmantošanas noteikumu ievērošana un personas drošība. Izmantojot pacēlājus, darba devējam jābūt pārliecinātam, ka ikvienam pacēlājam veikta tehniskā pārbaude un tā izmantošana nerada kaitējumu nodarbināto drošībai un veselībai. Saskaņā ar 2010. gada 16. februāra Ministru kabineta noteikumiem nr. 137 par pacēlāja drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību atbildīgs ir iekārtas valdītājs jeb, citiem vārdiem, juridiska vai fiziska persona, kura veikusi pacēlāja reģistrāciju bīstamo iekārtu reģistrā. Būtiski, ka pacēlāja nodošana lietošanā citam darba devējam netiek uzskatīta par pacēlāja valdītāja maiņu.
Nododot pacēlāju citai personai (arī citam darba devējam), iekārtas lietotājam jāsaņem arī pacēlāja lietošanas instrukcija un jāizmanto pacēlājs tikai saskaņā ar tās noteikumiem. Problēmas gan rada pacēlāja izmantotāja apmācība. No minētajiem MK noteikumiem izriet, ka pacēlāju nodot citam darba devējam drīkst tad, ja pacēlāja valdītājs ir pārliecinājies, ka tā izmantotājs ir apmācīts pacēlāja lietošanā. Šo zināšanu apguvi apliecina pacēlāja operatora apliecība.
Savukārt, norīkojot konkrēto pacēlāju darbā, atbildīgajai personai (citam darba devējam) vajadzētu atcerēties, ka dažādos apstākļos pacēlāja izmantošana var radīt sarežģījumus un apdraudēt nodarbināto drošību. Šādos gadījumos darba devējam jāizraksta attiecīgajam darbiniekam norīkojums darba veikšanai paaugstinātas bīstamības apstākļos. Viens no šāda norīkojuma izrakstīšanas iemesliem ir pacēlāja izmantošana elektropārvades līniju aizsargjoslā. Turklāt būtiski, ka arī zemsprieguma pievadi pie dzīvojamajām mājām uzskatāmi par bīstamības zonu, kas apdraud nodarbināto drošību.
Darba devējam arī jārēķinās, ka, izmantojot pacēlāju, pastāv risks nokrist no veselībai vai dzīvībai bīstama augstuma. Pirms darba uzsākšanas darba devējam jāpārliecinās, ka šāda iespējamība ir novērsta, – pacēlējs novietots stabili, ievērotas tehnisko instrukciju prasības (pacēlāja tehnisko ierīču darbības atbilstība), nodarbinātie apgādāti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un apmācīti darbam augstumā. Pirms darbu uzsākšanas pacēlāja grozā (platformā) nodarbinātajiem jāizsniedz pretkritiena aizsardzības līdzekļi, aizsargķiveres, nepieciešamības gadījumā arī citi, specifiski individuālie aizsardzības līdzekļi. Saskaņā ar 2002. gada 20. augusta MK noteikumiem nr. 372 individuālie aizsardzības līdzekļi izmantojami, ja tiek veikti montāžas, remonta un apkopes darbi augstumā, kā arī darbs mastos un torņos.
Vienlaikus atbildīgajai personai par darba izpildi jāseko līdzi, lai nodarbinātie, veicot darbu pacēlāja grozā (platformā), nesēdētu vai nestāvētu, nekāptu uz pacēlāja groza bortiem, neliektos tiem pāri, nenovietotu pacēlāja grozā nezināma smaguma priekšmetus un citus bīstamus priekšmetus, kā arī apzinīgi lietotu piešķirtos individuālos aizsardzības līdzekļus.
Ja ir neskaidrības par šo vai citiem ar darba tiesībām un darba drošību saistītiem jautājumiem, darba devēji, uzņēmumu atbildīgās personas, darba aizsardzības speciālisti var saņemt bezmaksas konsultācijas Latvijas Darba devēju konfederācijas Kurzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrā Lauku ielā 2, Ventspilī. Konsultācijas pieejamas gan klātienē, gan zvanot pa tālruņiem 63624949, 28359178 vai sūtot e-pastu uz agris@lddk.lv.
Konsultācijas darba devējiem pieejamas Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” ietvaros.