Lai gais­mai vieg­lāks pār­nāk­ša­nas ceļš

Šo­nakt da­bā val­dīs ga­da vis­tum­šā­kais laiks, kad die­nai būs at­vē­lēts vi­sī­sā­kā, bet nak­tij – vis­ga­rā­kā esī­ba. Vēl kra­sāk šo si­tu­āci­ju rak­stu­ro ga­da­lai­kam tik neie­ras­tais drēg­nu­ma, mig­las un pe­lē­cī­bas valgs, ku­ru tā vien gri­bas no­traust no tā jau sa­sprin­gtās ik­die­nas ri­tu­ma. Ta­ču da­bā viss sa­kār­tots tā, kā tam jā­no­tiek.

Ie­dzi­ļi­nā­ties ša­jā tik vien­kār­ša­jā dzī­ves gud­rī­bā mu­di­nā­ja kā­dā iz­stā­des at­klā­ša­nā sa­klau­sī­ta frā­ze par da­bas un mū­su dzī­ves ik­die­nī­bas li­kum­sa­ka­rī­bām. Kā­lab ābo­li, su­lī­gi sār­tie, ape­tī­ti ro­si­no­šie ru­dens ābo­li, sa­kri­tu­ši zem ābe­les, ir tik ļo­ti ne­tī­ri? Rau­go­ties ta­jos, ne­vil­šus ro­dam at­tais­no­ju­mu bie­ža­jām, de­cem­brim tik ne­rak­stu­rī­ga­jām lie­ta­vām, jo ābols ta­ču pats tā­pat vien tīrs ne­kļūs! Lai tas no­tik­tu, ie­jau­cas aug­stāki spē­ki. Viss no­tiek lai­kā, kad tas vis­vai­rāk ne­pie­cie­šams.
Dzi­ļi dvē­se­lē alk­stam āt­rāku gais­mas uz­va­ru pār tum­su. Tā­lab šo­brīd jo kra­sāk iz­jū­tam vēl­mi šo pro­ce­su pa­āt­ri­nāt ar gai­šām do­mām un gai­šiem dar­biem. Kā to pa­nākt – tas pa­liek kat­ra pa­ša zi­ņā! Cits steigs vār­dos pa­sa­cīt klu­su, bet līdz šim ne­pa­teik­tu Pal­dies! Par kā­du dar­bi­ņu, ma­te­ri­ālu vai mo­rā­lu at­bal­stu. Cits tvers pēc pild­spal­vas un sa­vu sa­kā­mo vai pa­tei­cī­bu da­žās rin­di­ņās ie­rak­stīs ap­svei­ku­mu kar­ti­ņā. Tie­ši un per­so­nī­gi.
Ie­prie­ci­nā­sim ar gai­šu uz­ma­nī­bas mir­kli ne ti­kai sa­vus tu­vā­kos, bet arī tos, ku­riem tas vis­vai­rāk ne­pie­cie­šams! Re­dzot, ka bēr­nam no tie­sas ne­vei­cas kā­dā kon­krē­tā mā­cī­bā, ne­pel­sim uz­reiz, bet uz­teik­sim un pa­sla­vē­sim par kā­du ci­tu – kaut arī ne­ci­lu, bet to­mēr sa­sniegu­­mu, kas pa­ša cen­tie­niem vien pa­nākts. Ti­ciet, tas turp­māk pa­lī­dzēs bēr­nam sa­ņem­ties arī ci­tās jo­mās! Jā­ļauj vien pa­šam no­ti­cēt sa­viem spē­kiem.
Pēc da­žām die­nām da­bā gais­ma svi­nēs uz­va­ru. Aiz­mir­sī­sim pa­gāt­ni un slik­tās lie­tas, pie­do­sim pār­i da­rī­tā­jiem un sir­dī sa­gla­bā­sim, ap­tu­rē­sim vien la­bās do­mas un gai­šo ska­tī­ju­mu!

Komentāri

  1. Gaišas domas pārņem, vakarā pa mūsu mīļo Tukumu pastaigājot- man liekas, ka tik skaista egle mums vēl nekad nav bijusi. Un labas domas raisa labus darbus. Priecīgus svētkus visiem!

  2. Vissmukākā egle bija togad,kad fotografēja pilsētas tūrisma bukletiem un apsveikumu kartiņām…Bet šogad arī ir skaista!
    Priecīgus Ziemsvētkus visiem!Veiksmīgu "svētku maratonu"!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *