Runājot par nodarbināto veselības aizsardzību, darba devējiem bieži rodas jautājumi par obligāto veselības pārbaužu piemērošanu atbilstoši veicamajam darbam. Daudziem joprojām nav skaidrības par obligāto veselības pārbaudes veikšanu, ja nodarbinātajam pārbaude jau veikta saistībā ar viņa profesiju un iespēju nodarīt kaitējumu citu personu veselībai (piemēram, izglītības darbiniekiem, pārtikas rūpniecībā strādājošajiem u.tml.). Citiem vārdiem – vai, piemēram, jāveic “dubulta” pārbaude, ja strādājat pārtikas rūpniecībā?
Aplūkojot spēkā esošos normatīvos dokumentus, obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” (10.03.2009.) un Nr.494 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” (27.11.2001.).
Abi noteikumi paredz obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību darbavietās, tomēr katram no tiem ir sava nozīme. Ja vienā gadījumā ir runa par pārbaudēm, kas attiecināmas uz nodarbinātā iespējamību gūt arodveselības problēmas savā darbavietā (piemēram, iegūt acu slimības, ilgstoši sēžot pie datora), tad otrā ir runa par viņa veselības stāvokļa iespējamo ietekmi uz “trešajām personām” (piemēram, iespējamību inficēt kolēģus, skolēnus vai klientus ar tuberkulozi vai kādu citu bīstamu slimību).
Tiesa gan, abi noteikumi paredz, ka nodarbinātajiem obligātā veselības pārbaude veicama periodiski visā nodarbinātības laikā. Tas nozīmē, ka nodarbinātos uz obligātajām veselības pārbaudēm darba devējs regulāri sūta gan tad, ja konkrētajā darbavietā tiek konstatēti riska faktori, kuri var ietekmēt nodarbinātā veselību, gan arī tad, ja nodarbinātais pilda darbu, kas saistīts ar citu cilvēku drošību. Šāda kārtība attiecināma, piemēram, uz frizieriem, masieriem vai pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem.
Ja līdzās tam, ka šo cilvēku veselības stāvoklis var apdraudēt citus cilvēkus, ir konstatēti arī darba vides riska faktori, kuri ietekmē paša nodarbinātā veselību, šo profesiju pārstāvjiem jāveic divas obligātās veselības pārbaudes. Turklāt gribu īpaši uzsvērt, ka darba devējiem jāapzinās šo veselības pārbaužu nozīmīgums.
Veicot obligāto veselības pārbaudi, kas saistīta ar iespējamu kaitējumu “trešajām personām”, nodarbinātais kā apliecinājumu saņem ģimenes ārsta ierakstu medicīniskajā grāmatiņā, un viņam tiek dotas tiesības veikt darbu savā profesijā. Jāatceras, ka šādas veselības pārbaudes jāveic periodiski, un to atzinumu derīguma termiņš ir viens gads.
Savukārt, organizējot obligātās veselības pārbaudes, kuras saistītas ar kaitīgiem darba vides apstākļiem, darba devējam jāņem vērā darba vides riska faktoru pārbaužu rezultāti un tajos minētais saraksts, kuru darbu veicēji attiecīgajā uzņēmumā ir pakļauti darba riskam. Pamatojoties uz šo sarakstu, nodarbinātie ar darba devēja rīkojumu nosūtāmi uz obligātajām veselības pārbaudēm pie arodslimību ārsta. Šādu pārbaužu veikšanas periods atkarīgs no kaitīgo darba vides riska faktoru iedarbības.
Būtiski uzsvērt, ka par obligāto veselības pārbaužu veikšanu atbildīgs ir darba devējs, nevis nodarbinātais. Saskaņā ar Darba likuma 82. panta 2. punktu izdevumus par šo pārbaužu veikšanu arī sedz darba devējs.
Ja darba devējiem ir jautājumi par šo vai citu ar darba aizsardzību un darba tiesībām saistītu jautājumu, ikvienam ir iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju Latvijas Darba devēju konfederācijas Kurzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrā – Ventspilī, Lauku ielā 2.
Konsultācijas iespējams saņemt klātienē, kā arī zvanot pa tālruņiem 63624949 un 28359178 vai sūtot e-pastu uz agris@lddk.lv.
Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes “Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.