Vineta Rozenberga

Tā kā uz klasiķiem esmu pieradusi skatīties no lejas uz augšu, tas ir, ar bijību,

  Tagad, kad ekonomiskās problēmas Latvijā lielos vilcienos ir atrisinātas un visi sprīdīši, izmetuši loku,

Kāpēc pasaulē valda tāda netaisnība? Vienam dzīves gudrība ielikta gandrīz vai autiņos, citam tā jāmeklē

Sestdien, 18. jūlijā, Sēmes «Rozītēs» notika Dārza svētki, kur katrs varēja baudīt rožu krāšņumu, mākslu, mūziku un… mieru. Dārzu svētku saimniece Daila Trubiņa visiem interesentiem deva derīgus padomus rožu audzēšanā.

Nav ko plēsties. Sabiedrībā ir vajadzīgi gan tie, kas spēj pakļauties augstākstāvošo rīkojumiem un nodrošināt

Vasaras Saulgrieži jau aiz muguras, un Saule sākusi mērot ceļu lejup no Debesu kalna. Bet mēs laižam tālāk, iekrampējušies laika zirga krēpēs, cerībā, ka izdosies noturēties seglos.

Apsveicu visus Aminatas līdzjutējus ar uzvaru Eirovīzijā. Jā, tieši ar uzvaru, jo nelielai valstij bez

Vecus kokus nepārstāda. Lai cik trekna zeme jaunajā vietā, apcirstās saknes tur grūti pieradināt. Vai

Kādam varbūt izveidojies priekšstats, ka skolu bibliotekāra uzdevums ir divreiz gadā pārcilāt mācību grāmatas, ik

Pasaule, 8. martā nedāvini man kātus, kas reiz bija ziedi, uzdāvini sniegpulksteņus dārzā un cerību, ka

1918. gada 28. septembrī Jānis Endzelīns – mūsu literārās valodas veidotājs – rakstīja, ka krievu un vācu valodas ielenkumā

Lai arī esmu saņēmusi siltus ieteikumus saudzēt nervu sistēmu un nelasīt virtuālo ziņu komentārus, kārtējo