Marija Anmane

Trešdienas vakara laika ziņās tikām brīdināti par lietu, sniegu, vēju, slidenām ielām un ārkārtas stāvokli

Naudas nekad nepietiek, jo… “citiem ir vairāk”. Nauda kokos neaug. Nauda laimi nenes. Un tā

Ak, kā man šoreiz gribas… apsnigt! Tā – pavisam vienkārši. Uz brīdi pabūt mājas siltumā un

  Aiz loga – rēna migla, pielijuši koki, zaļa zāle… Grūti noticēt, ka Ziemsvētku priekšvakars. Lielveikalos –

5. decembrī Latvijā atzīmējam Policijas dienu (Paldies kolēģiem, kas to atgādināja, jo pašai tas bija paslīdējis

Valsts svētki beigušies. Vēls rīts līgani pārtop agrā novakarē. Smidzina sīks lietutiņš – tik sīks, ka

  Sākšu ar pretmetiem. Latviešu tautasdziesmas «Tumša nakte, zaļa zāle» meditatīvi fascinējošais skanējums Dziesmusvētkos un…

  No rudenīgi nosarkušas kļavas klusi atraisās lapa un lēni planē lejup. Sīks zirneklītis, noaudis

Tieši 22. septembrī pirmo reizi Latvijā! – tiek atzīmēta Bioloģiskās pārtikas diena. Patlaban mūsu valstī ir 3500 bioloģiskās

Tāds dīvains vārds, vai ne? Un tā dīvaini skan izrunāts, un dīvaini izskatās, kad uzrakstīts.

Lai saprastu, kas ar to domāts, varu paskaidrot: runa šoreiz nebūs ne par kariem, ne dabas stihijām, ne epidēmijām. Runa ir par ”atlasi”, ko savas un citu bezatbildības, neapdomības, vieglprātības, vienaldzības un citu tamlīdzīgu iemeslu dēļ ”saregulējam” mēs – cilvēki – paši.

Saule pasauli nešķiro – tā vienādi apspīd visus. Gan ierēdni, kas birojā, aiz žalūzijām paslēpies.