Liena Trēde

Pagājušā nedēļas nogalē, 26. maijā, ar deju, dziesmu koncertu un arī teātra izrādi, oficiāli tika uzsākta brīvdabas pasākumu sezona Lapmežciemā.

Kandavas novada domes ēkas sienas viens gals tikko ieguvis gleznojumu – Leona Brieža dzejas četrrindi. Līdzīgi darbi projekta ietvaros norisinās arī citviet pilsētā, to skaitā, pie ēkas Pils un Lielās ielas krustojumā, kur, starp citu, Guntara Rača dzejolis tika uzgleznots jau pērn.

– Man tāds ierosinājums Tukuma novada domes komunālās nodaļas vadītājam Ģirtam Ruģelim – lai viņš pamēģina nokāpt Rīgas ielā pa trepēm! To izdarīt, neturoties stingri pie margām, nav iespējams, jo ķieģelīšu uz pakāpieniem vietām ir izlūzuši, bet vietām, tiem uzkāpjot, kustas, kas ir vēl bīstamāk

25. maijā, ar konferenci muzejā, tika atklāti Kandavas novada svētki. Šogad zinātniskā konference tika veltīta arheoloģijai un tajā piedalījās Andris Tomašūns (pedagoģijas zinātņu doktors, vēsturnieks, arheologs, pasniedzējs, publicists un politiķis), Guntis Zemītis  (vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, BA „Turība” profesors) un Aksilda Petrevica (vēsturniece, vēstures skolotāja).

19. maijā, kā tas notiek jau vairāku gadus, Tautas namā tika sumināti Lapmežciema jaunpienācēji – šajā gadā dzimušie mazuļi.

Slejas tēmu mani ierosināja kāds rīta radio raidījums, kur laikā, kad ceļoju no bērnudārza uz

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vakar, 17. maijā, atzīmēja jau 153. dzimšanas dienu. Tradicionāli šajā dienā ziņkārīgajiem un zinātkārajiem ir iespēja ielūkoties dienesta un profesijas aizkulisēs – depo ir atvērti apmeklētājiem, bet ugunsdzēsēji – stāstiem.

Engures novada šīs sezonas komandu un individuālo sacensību censoņi tika godināti 4. maijā vakarā, vēl tikai dienu iepriekš norisinājās sīva cīņa par uzvarētāju godu basketbola čempionātā, bet dienu pēc svinīgā notikuma daudzi novada entuziasti devās skriet «Stirnu buku» Zilajos kalnos.

Kandavas novadā laikā «Baltā galdauta svētkos» ir ieviestas arī pašiem savas valsts neatkarības atjaunošanas dienas tradīcijas. Viena no tām – kāršupupu stādīšanas pagasta centros, kas simbolizē visas labās domas, ko veltīt Latvijai un novadam. Otra – svinīga jauno pilsoņu jeb pagājušā gadā dzimušo bērniņu uzņemšana vietējās kopienas saimē.

Šorīt, izmetot ikdienas riksi kopā ar suni piemājas krūmājā (par mežu saukt to tā īsti

Tukumā jau 23 gadu garumā 1. maijā tiek modināta strūklaka. Koncertu atklāja grupa «Soundcheck», pasākumu turpināja ielu vingrotāji no Liepājas. Dejas mākslu šoreiz pārstāvēja «Viduma» un «Svītas» dejotāji, kā arī deju studijas «Demo» jaunieši.

Pavasarī, kad mācību gada noslēgums vairs nav aiz kalniem, kopā tiek savilktas ne tikai atzīmes, bet arī radošajos pulciņos padarītais. Un, lai iegūtu uzstāšanās pieredzi, kā arī lūkotu, kā sokas citiem dziedošajiem, dejojošajiem un teātri spēlējošajiem kolektīviem, teju ik pārnedēļas norisinās dažāda mēroga festivāli.