Jānis Vītols

Zvejniekciemos Jūras un Zvejnieku svētkus svin /FOTO/

Jūlija otrajā sestdienā Zvejnieku svētkus svin Lapmežciemā, bet Engurē – Jūras svētkus. Kā Lapmežciemā tā arī Engurē svētku pasākumu bija daudz. Katrs sev tīkamāko varēja izvēlēties. Sportot, dziesmas un mūziku klausīties, kā arī vaigā satikt Jūras bosu Neptūnu un viņa valšķīgās nāras.

Rožu svētki – Kāzu diena. Sestdienas pēcpusdiena. /FOTO/

Lietus nespēja aizbiedēt kāziniekus, drīzāk deva nelielu atelpu pēc sutīgās priekšpusdienas. Kāzu kleitas un līgavas uz velosipēdiem. Retro automašīnas un floristu darbi visā pilsētā. Un, protams, lielais rožu vainags, kāzu tosti un uzrunas. Valsis, mičošana un dejas – dažam, arī līdz rītam.

Izskanējusi Dziesmu un Deju diena «Abavas ozolu vainagos» /FOTO/

30. jūnijā abavmalā – Pūres estrādē notika šīs vasaras skanīgākie svētki. Tajos piedalījās ap 500 tautas deju dejotāju un koristu no Tukuma un Engures novadiem. Pūri pieskandināja astoņi kori un Tukuma pilsētas Kultūras nama pūtēju orķestris. Dejas laukumu rībināja 12 deju kolektīvi. Repertuārā bija nākamā gada Vislatvijas dziesmu un deju svētku repertuārs.

Atklāts mežacūku dārzs

SIA «Zive» ražotnē Irlavā, bijušās zivsaimniecības teritorijā 60 hektāros tapis mežacūku dārzs. Trešdien Tukuma novada domes galvenā arhitekte Iveta Vistopole un būvinspektors Dainis Grasis lūkoja un atzina par labu 3,5 kilometru garo žogu, kas dārzu apjož, kā arī barotavas un skatu torņus.

Komunistiskā genocīda upuru pieminēšana Tukumā

Esam lepni par savu tautu, par to, ka esam latvieši. Svešo varu pāri darījumus ar cieņu un godu esam pārdzīvojuši. Dzīvi dzīvojam un par to esam priecīgi. Šāda atziņa izskanēja vakar, 14. jūnijā,  Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdi pie dzelzceļa stacijas Tukums – 2. Ļaudis pie sliežu nogriežņiem, uz kuriem tauta ciešanu vietu nosaukumi uzrakstīti, kā allaž vieni un tie paši. 1941. un 1949. gadā represētie. Viņu bērni, mazbērni un mazmazbērni. Draugi, domu biedri.