Agita Puķīte

Cilvēku atrast neizdodas

16. septembrī publikācijā «Graustā atrod pagātnes liecības un iekārtotu dzīvokli» rakstījām par mājas Baznīcas ielā 13/15 nojaukšanā atklātajiem zīmējumiem un iekārtoto istabu. Visu šo nedēļu esam centušies noskaidrot, kas šajā istabā dzīvoja. Diemžēl neviens nezināja, kas mājās dzīvojis, kur palicis un vai cilvēkam tagad ir jumts virs galvas – uz šo jautājumu nevarēja atbildēt ne kaimiņi, ne mājas nojaucēji, ne sociālie darbinieki.

Neizskatīto lietu skaits normas robežās

Vēl augustā rubrikā «Ceturtdienas sarunas» tika uzdots jautājums par to, kam ticēt – vai policistiem, kas par savu darbu labu vien runā, vai rajona virsprokuroram Aigaram Bičušam, kurš apgalvo, ka policijā vēl no iepriekšējiem gadiem esot 100 neizmeklētu lietu pārpalikums? Tāpat lasītājs lūdza nosaukt vārdā tos iecirkņa inspektorus vai izmeklētājus, kas slikti strādā… Konkrēti.

Par veiklu un drošu braukšanu

Tukuma skeitparkā norisinājās Eiropas Mobilitātes nedēļai veltītais pasākums «Sporto droši» – BMX velosipēdistu paraugdemonstrējumi un pirmās palīdzības sniegšana dažādu traumu gadījumos. Pasākumā tika uzsvērts – labāk izvēlēties tādas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, kas saistās ar iešanu kājām vai braukšanu ar velosipēdu, turklāt padomāt, kā to darīt iespējami droši.

Autobuss uz Ozoliņiem

Lūdzu palīdziet noskaidrot, kā kursē autobuss uz Ozoliņiem? Mēs labprāt ar to brauktu, bet nezinām tā pienākšanas laikus. Nesaprotam, kāda jēga no autobusa, par kuru nekur nav izlikta nekāda informācija. Ja nebūs cilvēku, pēc tam autobusu noņems un teiks, ka nebija braukt gribētāju, lai gan tā nav patiesība. Tieši Ozoliņu virzienā ir vissliktākā satiksme, nav arī ietves. Ja ir vēlme aizbraukt līdz kapiem, varētu izmantot ārpilsētas autobusus uz Raudu, Enguri, bet tajos jau pilsētas pensionāru atlaides nedarbojas.

Tiesu Medeļa un Hauhas lietā atkal pārceļ

Vakar Tukuma rajona tiesā tiesneses Adrijas Kasakovska vadībā bija paredzēts turpināt skatīt krimināllietu, kurā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 141. panta 2. daļas apsūdzība uzrādīta Artim Medelim, bet pēc šā paša panta 1. daļas – Sandrai Haukai. Taču tā kā advokāte Māra Burve bija informējusi tiesu, ka saslimis apsūdzētās bērns, un lūgusi tiesas sēdi atlikt, tiesa ņēma vērā advokātes lūgumu un pieņēma lēmumu lietas izskatīšanu turpināt 27. oktobrī.

Valsts iestādes aicina uz Atvērto durvju dienu

19. septembrī, sagaidot mūsu valsts 90. dzimšanas dienu, valsts iestādes visā Latvijā organizē valsts pārvaldes Atvērto durvju dienu. Šajā dienā valsts pārvaldes iestādes būs atvērtas ikvienam interesentam un piedāvās ekskursijas, konkursus, seminārus, prezentācijas un tikšanās ar amatpersonām un valsts pārvaldē strādājošajiem.

Deju grupa «Demo» gūst panākumus Krasnogorskā

Pagājušajā nedēļā deju grupa «Demo» Lienes Bēniņas vadībā viesojas Tukuma sadraudzības pilsētā Krasnogorskā, kur piedalījās pilsētas svētku ietvaros organizētajā starptautiskajā konkursā «Jaunā pasaule». Tajā uzstājās arī Kazahstānas, Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Bulgārijas un Polijas delegāciju dalībnieki. «Demo» konkursā ieguva visaugstāko novērtējumu – «Grand Prix».

Stiprs plecs un atbalsts tuberkulozes slimniekam

Jau vairākus gadus Tukuma poliklīnikas tuberkulozes kabinetā darbojas tuberkulozes slimnieku atbalsta grupa. Tajā iesaistījušies gan šobrīd saslimušie, gan tie, kas no šīs saslimšanas veiksmīgi izārstējušies, kā arī viņu ģimenes locekļi. Ftiziatre Margarita Baumane uzskata, ka šādai atbalsta grupai ir ļoti liela nozīme, jo tā palīdz pacientiem pārvarēt sabiedrībā iesīkstējušo uzskatu, ka ar tuberkulozi slimo tikai alkoholiķi, cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas… Patiesībā šī slimība var skart jebkuru un sasniegt jebkurā vietā, un šoks, par to uzzinot, ir ļoti liels.

Tukuma pilskalnā atrasts latviešu «Mūžīgais kalendārs» un…

Vairākus gadus šis it kā vienkāršais priekšmets nogulēja Tukuma muzeja skatlogā kā necila vīriešu bronzas rotas lieta. Nogulēja līdz brīdim, kad to ieraudzīja zinātniece un arhitekte Ināra Heinrihsone (Žurnāls «Zvaigžņotā debess 2008. vasara»). Pamatojoties uz Marģera un Māras Grīnu paustajām atziņām («Latviešu gads, gadskārta un godi») un latviešu tautas Dainu zināšanām, tiek apgalvots, ka šis priekšmets kalpojis kā kalendārs – perfokarte. Šo faktu palīdz atrisināt arī I. Heinrihsones zināšanas arhitektūrā.