Mūžībā devies novadnieks – Jānis Lūsis

Kā informē Ansis Brūns (latviešu vieglatlēts, startē šķēpa mešanas sacensībās) facebook.com profilā: ”Jānis Lūsis devies aizsaulē. Paliks mūsu atmiņā kā neatkārtojams šķēpmetējs un neaizmirstama Latvijas un pasaules sporta Leģenda. Zelts. Sudrabs. Bronza.” Iepriekš jau ziņojām, ka tika vākti ziedojumi Jāņa Lūša cīņai ar smagu slimību.

Jānis Lūsis (dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā) ir bijušais latviešu šķēpa metējs, 1968. gada Vasaras Olimpisko spēļu čempions. Desmitkārtējs Latvijas čempions, četrkārtējs Eiropas čempions (1962, 1966, 1969, 1971), divpadsmitkārtējs PSRS čempions un divkārtējs pasaules rekordists — 91,98 m (1968) un 93,80 m (1972) šķēpa mešanā.

Dzīves gājums
Dzimis 1939. gada 19. maijā Jelgavā mērnieka-kultūrtehniķa Voldemāra Lūša ģimenē, tēvs gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Bērnību pavadīja mātes tēva mājās Matkules pagastā, mācījās Matkules pamatskolā un Kandavas vidusskolā.

Studēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā un līdztekus kopš 1957. gada piedalījās vieglatlētikas sacensībās. Bija pirmais latviešu vieglatlēts, kas šķēpa mešanā pārsniedza 80 m robežu (1961). Ieguva bronzas medaļu 18. olimpiskajās spēlēs (1964. gads, Tokija; 80,57 m), zelta medaļu 19. olimpiskajās spēlēs (1968. gads, Mehiko; 90,10 m) un sudraba medaļu 20. olimpiskajās spēlēs (1972. gads, Minhene; 90,46 m).

Pēc palikšanas 8. vietā 21. olimpiskajās spēlēs (1976. gads, Monreāla; 80,26 m) pārtrauca piedalīties sacensībās un sāka strādāt par Latvijas PSR un PSRS šķēpa metēju izlases treneri (1976-1986), bija arī PSRS olimpiskās izlases šķēpa metēju treneris (1980). Vēlāk strādāja par treneri Madagaskarā (1987-1990), pēc atgriešanās dzimtenē bija Latvijas olimpiskās izlases vieglatlētu treneris (1992, 2000), kopš 1997. gada Latvijas Nacionālās sporta skolas treneris. Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis (1992-2004). Desmit reizes atzīts par gada populārāko sportistu Latvijā (1962—1973). Viens no Latvijas Šķēpmetēju kluba dibinātājiem, regulāri notiek Jāņa Lūša kausa izcīņas sacensības.

Pēc aktīvās sportista karjeras beigām darbojās kā treneris un sporta funkcionārs. Mēģināja iesaistīties politikā, piedalījās vairākās vēlēšanās no sociāldemokrātiski orientētu partiju sarakstiem. Kopš 2006. gada dzīvo Ogres novada Juglā “Zušu” mājās.

Sportista karjera

Visu savu sportista karjeru (no 1957. līdz 1976. gadam) J. Lūsis pārstāvēja PSRS. 1964. gada Olimpiskajās spēlēs izcīnīja bronzas medaļu, bet pēc 4 gadiem Mehiko viņš kļuva par olimpisko čempionu. 1972. gada Olimpiskajās spēlēs Minhenē viņš izcīnīja sudraba medaļu. J. Lūsis pašlaik (2012) ir vienīgais latvietis, kam izdevies izcīnīt visu trīs kalumu olimpiskās medaļas. Viņš startēja arī 1976. gada Olimpiskajās spēlēs Monreālā, bet palika astotais un nolēma beigt karjeru. Izcīnījis arī 4 Eiropas, 12 PSRS un 1 Latvijas čempiona titulu. Divas reizes laboja pasaules rekordu šķēpa mešanā — 1968. gadā tas bija 91,68 metri, bet 1972. gadā 93,80 metrus tāls. Latvijas rekordu šķēpmešanā labojis 10 reizes, trīs reizes labojis Latvijas rekordu arī desmitcīņā.

Komentāri

    1. «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» ir galvenais vietējo ziņu avots Tukuma, Kandavas, Jaunpils un Engures novadu iedzīvotājiem.

  1. Sporta leģenda, nācijas lepnums! Esmu lepns, ka iznāca tikties un parunāt ar Jāni Lūsi! Paspiest roku par latviešu pašapziņas sti[prināšanu un Latvijas vārda nešanu pasaulē!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *