Agris Jansons

Plāno ceļus nodot pašvaldību pārziņā

17. aprīlī «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā viesojās satiksmes ministrs Tālis Linkaits un atbildēja uz laikraksta lasītāju un žurnālistu jautājumiem par transporta pakalpojumiem, ceļiem un nodokļiem.

17. aprīlī «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» redakcijā viesojās satiksmes ministrs Tālis Linkaits un atbildēja uz laikraksta lasītāju un žurnālistu jautājumiem par transporta pakalpojumiem, ceļiem un nodokļiem.

Katram ceļam – pareizais saimnieks

– Jūs esat teicis, ka pašvaldībām ir jāpārņem ceļi. Līdz mums bija nonākusi informācija, ka ceļus jūs nododat, bet naudu līdzi gan ne. Izstāstiet, kāda ir šī jūsu iecere?

– Tas mantojums, ko esmu saņēmis, ir nežēlīgs, jo ceļiem kopumā pietrūkst 4 miljardi eiro, lai tos uzturētu tādā, ja tā var teikt, eiropeiskā stāvoklī. Bet to četru miljardu Latvijai nav un nebūs, tāpēc ir jāskatās, ko mēs varam saņemt no valsts budžeta. Bet tur savukārt prioritāte ir veselība, izglītības un sociālā sfēra. Un rezultātā ceļiem paliek pāri tik, cik mēs bāzes finansējumā esam ielikuši, – šogad tie ir 235 miljoni eiro. To mēs varam izmantot gan pašvaldību mērķdotācijām, gan galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem ceļiem. Un tā kā naudas pietrūkst visam, ir jāmeklē veids, kā strādāt racionāli. Piemēram, kā uzlabot kvalitāti – mēs skatāmies, kā tiek īstenoti iepirkumi, lai tie notiek godīgi un caurspīdīgi; skatāmies, vai ceļiem paredzētā nauda tiek pareizi un racionāli izlietota. Un vēl mēs redzam, ka Latvijā no visa lielā ceļu tīkla 25% ir ceļi, par kuriem rūpējas valsts, savukārt Somijā šādu valsts ceļu ir 17%, bet Zviedrijā – 5%. Līdz ar to var secināt, ka pie mums valstij ir uzlikti neproporcionāli lieli pienākumi, ja vērtējam visu ceļu tīklu kopumā. Tāpēc mums ir jādomā, kurus ceļus varam atdot pašvaldībām un kurus pašvaldības spētu apsaimniekot labāk. Un tie ir vietējās nozīmes ceļi ar grants segumu vai tādi, kas ved uz atsevišķām saimniecībām un vēsturisku iemeslu dēļ arvien vēl ir valsts pārziņā. Kā mēdzu teikt – katram ceļam ir jāatrod pareizais saimnieks.

– Bet nauda tam būs? No kurienes? Jūs šos ceļus nodosiet ar naudu vai bez tās, pēc principa – kulieties kā mākat?

– Jau mana priekšgājēja Ulda Auguļa laikā bija nolemts, ka valsts šādiem ceļiem dod līdzi finansējumu uzturēšanai – 1560 eiro par kilometru, kas ir pat nedaudz virs faktiskajām uzturēšanas izmaksām. Un tas racionālais kodols ir tajā, ka pašvaldība par šo naudu var izdarīt vairāk nekā to šajā jomā var izdarīt valsts.

– Kādā veidā?

– Pašvaldība var racionālāk paskatīties, kur ziemā ceļš ir jānotīra 8.00 no rīta, bet kur to nevajag darīt tik agri.

– Pie mums gadās arī tā, ka pašvaldības policija ar savu auto iebrauc pēdas…

– Nu, iespējams, var arī tā risināt situāciju.

– Šis finansējums pašvaldībām būs vienreizējs vai to maksāsiet katru gadu?

– Tā ir mērķdotācija – mēs pārliekam šo naudu no valsts uz pašvaldību, lai tai katru gadu būtu noteikta summa, ar ko rēķināties. Un tad pašvaldība var pati lemt – vai viņi paši remontēs šos ceļus, vai atdos vietējam zemniekam uzturēšanai. Bet šobrīd, ja ceļš ir nodots «Latvijas autoceļu uzturētāja» pārziņā, tad ir jārēķinās, ka tam tie visi ir sadalīti pa kategorijām, un vietējie ceļi ir pēdējā kategorija, kurus uztur tad, kad iznāk laiks.

Vispirms galvenie, tad reģionālie ceļi

– Jautājums par ceļu Tukums – Jaunpils. Vienam šī ceļa posmam 3 kilometru garumā pirms dažiem gadiem atjaunoja virskārtu. Kad interesējos, kāpēc nākamajam ceļa posmam netiek uzlikta virskārta, no «Latvijas valsts ceļiem» saņēmu skaidrojumu, ka tur ir jāmaina pamatne, līdz ar to virskārtu remontēt nevar. Bet šim ceļam nav pat rišu, līdz ar to, ja jau nav naudas kapitālai pārbūvei, tad labāk sakārtot virskārtu, lai dažus gadus, kamēr valsts atrod naudu nopietnākiem darbiem, var braukt pa normālu ceļu!

– Protams, situācija ir jāvērtē racionāli – kas izmaksā lētāk un kas ir izdevīgāk. bet, šķiet, Jaunpils pusē ir plānota ceļu atjaunošana.

– Tas būs ceļš uz Dobeles pusi, bet šis, par ko ir jautājums, ir uz Tukumu, uz nākošā novada centru, ja raugāmies jaunajā novadu kartē.

– Tas ir stāsts par prioritātēm – mēs nevaram izdarīt visu ar to naudas daudzumu, kas mums ir piešķirta. Mēs skatāmies, lai vispirms tiktu sakārtoti galvenie ceļi, un uz jūsu pusi tas ir jau gandrīz izdarīts. Tagad mums ir jāsakārto Jūrmalas šoseja, Ķekavas apvedceļš un ceļš gar «Sēnīti». Nākamā sadaļa ir reģionālie ceļi – kur akūti nepieciešami remontdarbi, un pārējais, es ļoti atvainojos par šiem vārdiem, bet ir pēc pārpalikuma principa.

– Tiek tam, kurš skaļāk bļauj vai labāk sarunā?

– Es domāju, ka tas tomēr notiek pēc aktualitātes – tur, kur tīri fiziski nevar izbraukt, vai tur, kur ir kāds sabiedriskā transporta maršruts.

Šī plānošanas perioda nauda gandrīz iztērēta    

– Ir bijušas dažādas programmas, solījumi, kuru mērķis ir bijis jūsu pieminētās problēmas novērst, bet laika gaitā tās ir pazudušas, taču tā arī nav skaidrs, vai atcelta pati programma vai arī nauda pārdalīta citiem mērķiem?

– Es domāju, ka te var runāt par Eiropas naudas izmantošanu – kad tā ir iztērēta, tad tās vairs nav. Un mēs šai ziņā esam pionieri, šo naudu čakli apgūstot, taču līdz ar to šis gads ir pēdējais, kad vēl mums ir šī nauda un pavisam mazliet arī 2020. gadā, bet līdz ar to šim plānošanas periodam paredzētais būs izlietots.

– Bet ne reizi vien ir teikts, ka jaunie un par Eiropas naudu uzbūvētie ceļi būs atbilstoši jāuztur – vai tam naudas būs?

– Jā, šiem ceļiem ir pavisam citas uzturēšanas prasības un Latvijas valstij būs jāmaksā, lai tās varētu nodrošināt. Ja reiz mēs esam apņēmušies kādu ceļu kvalitatīvi uzbūvēt, tad mums tas arī ir kvalitatīvi jāuztur.

– Bet kā ar ceļu būvi būs perspektīvā – nākamajā plānošanas periodā?

– Nākotnē nauda varētu būt lielajiem transporta koridoriem, galvenajiem ceļiem, nevis remontdarbiem, turklāt visdrīzāk būs nosacījums, ka vienlaikus ar ceļa būvniecību būs jāparedz arī kāds uzlabojums, kas vienlaikus uzlabotu arī vides stāvokli.

– Piemēram, žogi gar malu, lai zvēri neskrien pāri ceļam?…

– Nē, nē, drīzāk, lai autovadītājs ietaupītu degvielu, braucot līdz kādam punktam pa taisnāku ceļu. Teorētiski, tie varētu būt, piemēram, Iecavas vai Bauskas apvedceļi, lai transportam nebūtu jābrauc cauri pilsētai. Nu kaut kas tāds liels, kam var pierādīt ekonomisko izdevīgumu. Vai būs kaut kas cits? Skatīsimies. Protams, mūsu speciālisti brauks uz Briseli runāt, bet, racionāli skatoties, ir jāņem vērā Brexit un tas, ka tamdēļ naudas būs mazāk. Un vēl tā aktualitāte būs nosliece uz konkurētspējīgiem projektiem – kā jau iepriekš minēju, būs jāpierāda, ka projekts nes kādu ekonomisku labumu.

– Mūsu valsts gadījumā tie patiesībā būtu pierobežas ceļi, vai ne?

– Eiropas Savienībā ir jauna programma, kas saucas «Militārā mobilitāte», un tā varētu attiekties arī uz šiem pierobežas ceļiem, tikai vairāk uz tiltu nostiprināšanu.

 

Vairāk lasiet piektdienas, 26. aprīļa, laikrakstā  numurā ŠEIT=>

3 komentāri “Plāno ceļus nodot pašvaldību pārziņā

  1. Spriežot pēc tā uz kurieni Jaunpils pusē tiek laboti ceļi. Tiek gatavota augsne, lai kartē tomēr to novadu vismaz daļēji pievienotu Dobeles novadam. Varbūt Lestenes pagastu ar gatavo Dobeles novadam, iemainisanai to pret tam neizdevīgako Viesatas pagastu.

  2. Pašā Tukumā ceļu labošanā roku peišauj laikam jaunie STRABAG kadri. Diez ko gludi jau viņiem neiet, laikam mācās, asfaltu līdzeni vēl neizdodas uzklāt. Ievēroju ka tiek labots arī pagajušā gadā uzklātais jaunais asfalts uz dzīvnieku patversmi Ozoliņos, laikam nav izturējis ziemu! Nu bēdīgi

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.