Lieldienu svinēšana Tukuma pusē

Tā kā Lieldienās beidzot varēsim baudīt pavasara saules siltumu, laiks izvēlēties sev piemērotāko no dažādajiem mūspuses Lieldienu pasākumiem un izpriecāties pēc sirds patikas. Lieldienu svinēšana tiek plaši atzīmēta gan latviskās tradīcijās, gan kristīgās, gan ar teātra izrādēm, tirdziņiem un arī ar jestrām un sportiskām aktivitātēm. Apskatāmas arī dažādās Lieldienu zaķu figūras Kandavā.

Tā kā Lieldienās beidzot varēsim baudīt pavasara saules siltumu, laiks izvēlēties sev piemērotāko no dažādajiem mūspuses Lieldienu pasākumiem un izpriecāties pēc sirds patikas. Lieldienu svinēšana tiek plaši atzīmēta gan latviskās tradīcijās, gan kristīgās, gan ar teātra izrādēm, tirdziņiem un arī ar jestrām un sportiskām aktivitātēm. Apskatāmas arī dažādās Lieldienu zaķu figūras Kandavā.

Jau sestdien, 20. aprīlī no pulksten 7.00 visi tiek laipni aicināti uz Skrīnes Lieldienu tirgu Tukumā, kur būs iegādājami tuvāku un tālāku amatnieku darinājumi un zemnieku labumi.

Arī Džūkstes Pasaku muzejā Lieldienu svinēšana sāksies jau sestdien, 20. aprīlī no pulksten 12.00. Šeit norisināsies Pavasara festivāls “Lieldieniņa”, uz kuru aicina pasaku zaķi un viņa draugi. Apmeklētāji muzejā aicināti izzināt Lieldienu tradīcijas, krāsot un ripināt olas, šūpoties, minēt mīklas, iet rotaļās un darināt putnu būrīšus. Te būs arī iespēja spēlēt rokas leļļu teātri pēc latviešu tautas pasaku Lieldienu motīviem.

Pulksten 14.00 sestdien, 20.aprīlī Lieldienu svinēšana lieliem un maziem paredzēta Šokolādes muzejā Pūrē. Te apmeklētājiem būs iespēja jautroties ar zaķi, piedalīties siltas šokolādes degustācijā un darboties radošajās šokolādes darbnīcās.

Sestdienas, 20. aprīļa vakarā visus teātra cienītājus ielūdz Tukuma teātris. Tukuma pilsētas Kultūras namā pulksten 18.00 būs iespēja noskatīties A.Ridlera izrādi “Spoku vilciens”, režisore – Valda Rācenāja.

Ja vēlaties aktīvāku atpūtu un izmēģināt ko nebijušu, jādodas uz Lielo Ķemeru tīreli, kur divu dienu garumā tiek piedāvāti laivu braucienu bijušā kūdras karjera ezerā. Laivu braucieni notiks sestdienas, 20. aprīļa vakarā pulksten 17.00 ar iespēju vērot saulrietu, kā arī svētdien, 21. aprīlī pulksten 9.00 un 12.00. Vairāk informācijas pa tālruni 26761807, www.ozolaivas.lv

Lieldienu svētdienā, 21. aprīlī no pulksten 12.00 līdz 16.00 svētki tiks svinēti arī Tukumā. Brīvības laukumā visi aicināti uz radošajām darbnīcām kopā ar keramiķi Madaru Atiķi, biedrību “Ligzda” un “Dabas māju”. Savukārt Tukuma Pilsētas parkā bērni tiek aicināti uz rotaļām, spēlēm, dziesmām, olu krāsošanu, ripināšanu un meklēšanu. Pulksten 15.00 Tukuma pilsētas Kultūras namā būs skatāma bērnu un jauniešu teātra “Knifiņš” izrāde ”Laursoni un Karlsoni”.

Lieldienu Jampadracis 21. aprīlī, Pirmajās Lieldienās pulksten 12.00 sāksies arī Jaunmoku pilī. Būs Jaunmoku tradicionālās “olu medības” un citas nodarbes pils parkā. Lieldienu orientēšanās sacensības izglītos garu un izkustinās kājas, savukārt, priecīgos smaidus būs iespējams iemūžināt atraktīvā foto stūrītī. Kamēr citi iegūs brīnišķīgu hennas zīmējumu no mākslinieces Daces Laukmanes, pārējiem būs iespēja iegādāties dažādus skalu darinājumus, kurus radījis grozu meistars Viesturs Puplaksis. Ģimenes – lieli un mazi – tiek aicināti paviesoties atvērtajā Jaunmoku pils muzejā un parkā.

Lieldienas latviskās tradīcijās laukos svētdien, 21. aprīlī no pulksten 13.00 aicina svinēt Pastariņa muzejs. Apmeklētāji tik aicināti meklēt atbildi uz mūžseno jautājumu, kāpēc tieši zaķi Lieldienās cilvēkiem nes olas. Zaķu darbnīcā tiks krāsotas olas un veidoti Lieldienu dekori, bet azartiskākie apmeklētāji būs aicināti piedalīties orientēšanās sacensībās muzeja dārzā un spēlēt spēli „Olings”.

Krāsainas Lieldienas 21. aprīlī no pulksten 13.00 tiks svinētas arī Slampē. Pasākuma apmeklētāji varēs vērot Lieldienu koncertu ar Slampes kultūras pils deju kolektīvu un bērnu un jauniešu vokālo ansambļu piedalīšanos, bet Lieldienu lustēs piedalīties kopā ar folkloras kopu “Pūrs”. Tie, kam patīk teātris, pulksten 17.00 varēs noskatīties amatierteātra “Spārni” pirmizrādi “Kas ir draugs Vinnijs”.

Kopā ar folkloras un ziņģu kopu “Avots” 21. aprīlī no pulksten 11.00 Lieldienas aicina svinēt Tumē pie kultūras nama. Līdzi ņemt skaistāko olu izstādei un olas ripināšanai.

21. aprīlī no pulksten 11.00  Lieldienu svinēšana ar šūpošanos, priecāšanos un lustēm sāksies arī Smārdes “Vēju dārzā”. Pasākumā piedalīsies muzikālo jauniešu grupa “Teikas muzikanti”.

Uz Lieldienu priekiem visi tiek aicināti Šlokenbekas muižā. Te 21. aprīlī no pulksten 13.00 visas dienas garumā būs andelēšanās amatu tirdziņā, būs iespēja spēlēt āra spēles, piedalīties radošajās darbnīcās un apskatīt zvēriņus un putnus no mini zoo “Priežkalni” un zemnieku saimniecības “Jaunļobas”. Papildus tam no pulksten 13.00 līdz 15.00 būs Lieldienu lustes dejās, dziesmās un rotaļās kopā ar “Teikas muzikantiem”, no pulksten 13.00 līdz 14.30 būšu iespēja vērot un piedalīties Lieldienu olu dižošanās izstādē, savukārt pulksten 14.00 Muižas lielajā zālē bērni tiek aicināti uz piedzīvojumiem bagātu leļļu izrādi bērniem visos vecumos ar laimīgām beigām ”Zaķu gans”. Biļetes cena 3 EUR. Pulksten 15.00 tiks paziņoti konkursa vērtēšanas rezultāti “Liedienu olu izstādei” un “Radošais izaicinājumam āra dekoriem Šlokenbekas muižā”. Pulksten 15.15 turpināsies koncerts ar dziesmām un dejām, bet noslēgumā pulksten 16.00 atrakcija “Umurkumurs” – aicinājums drosmīgajiem un stiprajiem mēroties spēkiem, ceļā pēc balvām.

Svētdien, 21. aprīlī pulksten 13.00 Lieldienas tiks iedziedātas arī Engurē, kur dziesmās, rotaļās un radošajās darbnīcās aicinās Pepija un Mikipele. Būs iespēja arī vērot un atbalstīt mazo cāļu izpildījumu konkursā “Engures novada Cālis 2019”. Adrese: Engures kultūras nams, Jūras iela 85, Engure. Vairāk informācijas pa tālruni 29410479, www.enguresnovads.lv

Kandavā Lieldienu svētdienas rītā, 21. aprīlī svētku diena iesāksies pulksten 10.00 ar Lieldienu Dievkalpojumu Kandavas luterāņu baznīcā, pēc tam pulksten 12.00 visi tiek aicināti uz jauktā vokālā ansambļa “Do Re Mi” svētku koncertu. ALieldienu svinības turpināsies pulksten 13.00 Kandavas Promenādē, kur notiks deju kolektīvu svētku koncerts un tiks apbalvoti Lieldienu zaķu figūru konkursa uzvarētāji. Zaķu figūras meklējamas dažādās vietās visā pilsētā.

Kandavas pusē Lieldienu svinēšana 21. aprīlī no pulksten 12.00 notiks arī Zemītē pie Tautas nama, Valdeķos pie Kultūras nama, Cērē pie pamatskolas, Vānē pie Kultūras nama un Zantē pie Kultūras nama, savukārt no pulksten 13.00 Lieldienas tiks svinētas arī Buses pilskalnā. Vairāk informācijas www.kandava.lv

Uz svētku svinēšanu ģimenēm un draugiem, malkojot vīnu un piedaloties Lieldienu atrakcijās, divas dienas aicina vīna darītava “Abavas” pie Tukuma. Gan 21.aprīlī, gan 22.aprīlī pulksten 13.00 un 16.00 bērniem būs iespēja piedalīties radošajās darbnīcās ar olu krāsošanu, olu meklēšanu ābeļdārzā un ripināšanu. Katram ir lūgums ņemt līdzi skaistākās un stiprākās olas. Uzvarot kaujās kādu no vīna darītavas ļaudīm, salds pārsteigums no vīna darītavas.

Otrajās Lieldienās

Otrajās Lieldienās, 22. aprīlī no pulksten 12.00 Lieldienas tiks svinētas Jaunpilī. Te bērniem sagatavots teatralizēts uzvedums “Lielīgās puķes jociņi”, kurā piedalīsies pats Lieldienu zaķis un bērnu ansamblis “Ķipariņi”. Neizpaliks rotaļas un šūpošanās, olu krāsošana un ripināšana. Noteikti līdzi jāņem savas visskaistākās Lieldienu olas. Tās tiks izstādītas Skaistāko olu izstāde. Viesus pils kroga saimnieces cienās ar Jaunpils pusē iecienīto Lieldienu zupu, bet vēl pirms lielās lustēšanās, visi pulksten 11.00 ir aicināti uz Jaunpils mākslas studijas “Aija” dalībnieku darba skates atklāšanas pasākumu Izstāžu zālē.

Komentāri

  1. Jā, zaķīši skaisti bildēs no Kandavas puses, bet…pie gaismas stabiem pievienotie karodziņi pāri Abavai – kā grīdas lupatas ( atvainojiet par salīdzinājumu), ja labāki nav, tad labāk nelikt vispār!
    Un smieklīgi arī, ka karodziņi(skaistāki- ar ziediņiem) pie gaismas stabiem Zemītes ielā ir tikai 5 un viss, tālāk laikam pietrūkuši, jeb nevēlēšanās izgreznot visu ielu, lai gan novada vadītāja solīja, ka būšot visas ielas garumā…bet pagaidām – NEKĀ! Skumji, ka tā!
    Lai vai kā – VISIEM PRIECĪGAS LIELDIENAS!

  2. Šodien Latvijai tiešām skumja diena, jo pēc Jaunās Derības četros kanoniskajos evaņģēlijos paustās informācijas tieši 1986 gadus atpakaļ Jēzus cilvēciskā būtība tika piesista pie krusta. Pēc manām domām liela nelaime viņam tā nebija jo Jēzus taču zināja, ka ir Dieva dēls un pēc trīs dienām sliesies augšā no miroņiem. Turklāt atšķirībā no parastiem mirstīgiem viņam bija 100% pārliecība, ka tiešām nokļūs paradīzē atpakaļ pie sava tētiņa.

  3. Man gan ļoti patīk kā saposta pilsēta uz svētkiem! Arī karodziņi neizskatās viss pēc lupatām. Kā tad pati esat izdekorējusi savu sētu? Ar zaķiem vai lentām? Tas, ka dzīvojat uz Zemītes ielas nenozīmē, ka tā iela būtu kāda īpaša un Jums pie durvīm vajadzētu karogus izlikt. Tad jau man arī būtu jāžēlojas kāpēc uz Liepu ielas nav,tā tikpat gara cik Zemītes iela. Vai Kūrorta, kas nozīmīgāka par Jūsu ielu. Cik ir karogu tik ir. Sašujiet kādi patīk un nākamreiz iedodiet, lai izkarina.

  4. Ja pašai nav savs viedoklis, tad nekritizējiet!
    Ja Domes vadība solīja, ka karodziņi tiks izlikti visas Zemītes ielas garumā, tad to arī gaidījām!
    Un par manu sētu neuztraucieties- kā gribu, tā dekorēju!

  5. Izrādās, ka Dome karodziņus uzstādīt Zemītes ielā bija uzticējusi Sia Elfa, kuri, tikai viņiem zināmu iemeslu dēl, tos neuzstādīja visas ielas garumā, bet tikai 5 ielas sākumā.
    Par to viņiem – FUI!

  6. Par ko tāds satraukums par nepietiekošu pilsētas izrotāšanu! Latviešu Lielā diena taču sen kā nosvinēta, bet svešas ticības galvenā personāža likteņa līkloču viens notikums nav tik būtisks, lai celtu brēku.

  7. Atvaino, nebija doma celt brēku par šādiem sīkumiem, tikai bija fakta konstatēšana un tad tā iztirzāšana.
    Jo, manuprāt, ja mēs ikviens izdarītu to, ko esam solījuši, un vēl jo vairāk – pēc labākās sirdsapziņas, tad ikviens mēs kļūtu labāks un mūsu Latvija skaistāka!

  8. Vajag likt dekorus! Ir svētku sajūta!
    Bet nevajag kritizēt, vajag pašam pamēģināt,realizēt kādu izdomu,izgatavot un sajust kādu milzu darbu un laiku un naudu tas prasa!

  9. Vai tad Kandavā dzīvo tikai nelaimīgie un īgnie? Ūūūūū! Ja kāds mostas priecīgs no rīta un vakarā apmierināts iet gulēt, tas atsaucas! Pretējā gadījumā būs jāmaina Kandavas devīze – nevis “Dzīvi ar garšu” bet “Dzīvo ar sliktu dūšu”.

  10. Pat nebūdams klātienē savās domās redzu pa Kandavas ielām un Promenādi klīstam dīkdienīgus ļautiņu barus, kuri tiekoties ar sev līdzīgiem mirdzošām acīm uzsauc viens otram Ozianna, ozianna (slavēts, kas nāk tā Kunga Vārdā)! Prieks par to, ka brīvā valstī ikvienam ir tiesības slavēt jūdu dievu un pakalpot tā izredzētās tautas pārstāvjiem uz Zemes. Lai arī ir vienīgais, kas mūsu nelaimīgajai tautai tiek atvēlēts, tomēr mums ar to pilnīgi pietiek.

  11. Slikti, ka ir tādas aplamas domas neklātienē!
    Vajag atbraukt uz Kandavu un paskatīties klātienē – kā ir!
    Pa ielām te neklīst dīkdienīgi ļaudis utt.
    Nevajag iedomāties, ka esi tik gudrs, ka citus vari nozākāt!
    Un, manuprāt, mēs – latvieši – neesam nelaimīga tauta!
    Slikti, ja tā Tev liekas!
    Ja tāds esi Tu, tad jābrīnās, ka sevi sauc par patriotu!

  12. Par Kandavas zaķu festivālu, ideja laba, bet ne līdz galam noorganizēts.
    Kulminācijā varēja būt interesants pasākums visas dienas garumā, piemēram bērniem iespēja redzēt īstus zaķus, vai atrakcijas, dejas ar bērnu piedalīšanos, stafetes bērniem, tirdziņš, kāds koncerts, kur vietējie var dziedāt… utt. Bija tikai tautiskās dejas ar viena zaķa vadīšanu.

    Un zaķa festivāla uzvarētājs Virši A, protams, liels tīkls pa visu LV, atliek izsūtīt epastu darbiniekiem, lai ieklikšķina – like uzvara viiem.
    Šmēla kunga zaķis blakus nestāv, ieguldītais darbs… un pārdomāts, pie pilskalna ļoti labi izskatījās.

  13. Bet Šmēla kungs arī dabūja galveno balvu! Virši saņēma skatītāju balvu (pēc balsojuma). Bet bija jau arī atrkacijas un Lieldienu izdarības pēc tautiskajām dejām.

    1. Nu tad skatītāju balsojums arī bija tik tāpēc, ka Virši liels tīkls.. un šo balsojumu veidoja no interneta savāktajiem – like.
      Vot ja klātienē balsotu, tad arī skatītāju simpātīju balvu saņemtu Šmēla kungs
      Kā nu ir, ir, prieks, ka ir cilvēki cenšas un padara pilsētu savādāku.
      Nu par tām atrakcijām runājot, švaki, švaki… cik izskaitīju trīs atrakcijas tik bija un viens popkorna tirgotājs. Pat veikals Pūra lāde bija slēgta.

  14. No komentāriem vien jaušams latviešu kašķēšanās gars un “matu skaldīšanas”kāre…Kurš labāks, bagātāks, gudrāks -kandavnieks vai tukumnieks? Tīri vai jāsmejas, ja tomēr tas nebūtu skumji..
    Ar steigu – visus vienā apriņķī(rajonā), lai neplēšas!

  15. Nesaprotu – kur jūs lasiet par kašķi???
    Katrs cilvēks ir tiesīgs izteikt savu viedokli, kurš kādam patīk, bet kādam nē!
    Un, ja jums tik ļoti patīk šie apriņķi – tad ar steigu atbalstiet to izveidi, tikai pēc tam neraudiet!

  16. Īpaši” labvēlīgs” savu domu viedoklis – kā sveiciens Lieldienās Tukumnieka komentārs par Kandavu kā Sūnu ciemu un mēra skarto teritoriju! Super”lokālpatriotisms”!Kur mēs ejam?

  17. Un ko gan nepareizu pateicu?-un vispār tas vēl maigi sacīts-totālie lauki it visā-gan pašvaldībā,gan privātajā sektorā un tautinieks-tuši svet

  18. Kādus redzi apkārtējos, tāds arī esi tu pats!
    Pat savu vārdu baidies uzrakstīt, bet kritizēt esi iemācījies gan!
    Lec vien atpakaļ mežā- ar tavu tukšo pauri cilvēciskas lietas nesaprast!

  19. Kāds necerēts brīnums Lieldienu laikā – saprast Tukumnieka sajūsmu par sevi, ka dzīvo Latvijas megapolē,ka apkārt esošie līdzcilvēki ir bijušo muižnieku, baronu, grāfu, augstāko aprindu aristokrātu, zinātnieku, inženieru, profesoru u. t. pēcteči!Ne tā kā Kandavā!Vai nezināt, ka visvīzdegunīgākie un augstprātīgākie,iedomīgākie ļaudis ir tie, kuriem ir mazvērtības kompleksi, kas, iespējams,saistīti ar kādām personības problēmām dzīves laikā…Patiesi gudrie un inteliģentie tā nenoniecina citus.

  20. Kā notika zaķu vērtēšana un kas vērtēja šos zaķus?
    Vai bija žūrija vairāku cilvēku sastāvā? Kur pieejama šāda informācija?
    Nepiekrītu, ka tikai pēc bildēm un “like”VIRŠU izdomātais zaķis daudziem patika. Bet redzot dzīvē un savstarpejās sarunās-šis zaķis likās ļoti interesants un radoši veidots.
    Paldies par idejām un ielikto lielo darbu,laiku un ieguldījumu ZAĶU tapšanā!

  21. To kurzemnieks
    Vai nezināt, ka visvīzdegunīgākie un augstprātīgākie,iedomīgākie ļaudis ir tie, kuriem ir mazvērtības kompleksi, kas, iespējams,saistīti ar kādām personības problēmām dzīves laikā…
    Zini-nezinam gan,vai ir kādi pētījumi,varbūt vari linku iemest

  22. Zaķus vērtēja žūrija. Cik atceros to nosauca promenādē – mākslinieki Baiba Rulle, Jurģis Muska, uzņēmēji – Jurģis Ābele, Danuta Ābele varbūt vēl kāds bija neatceros. Galveno balvu 100eur saņēma lielais “Kandavas Ceļi” zaķis, Viršiem bija veicināšanas balva ekskursija uz kādu no lauku sētām un skatītāju balva – torte.

  23. indrāniem aiziet un kūku notiesāt, cik švaki šī bija skatītāju simpātija novērtē kā bonuss sastāvdaļu ai nu tā zžūrija paņēma višku jo nevar tak kandavas ceļus bešā atstāt, guntars noteikti atteicās vispār no konkursa lai jau tas kandavas slaucējs aplaudē sev!

  24. Nu ar ko tad 100eur labaki par kolektīva kopīgu ekskursiju uz kādu no lauku sētām un kūku. Tāpat naudā to izrēķinot sanāk tas pats, kas dalot 100eur uz Kandavas Ceļi kolektīvu, ja tie dotos ekskursijā, vēl nāktos piemaksāt.

  25. Nu Kandavas Ceļu lielā zaķa autors ir uzņemuma darbinieks R.Šmēls, par pārējiem uzņēmumu zaķiem nezinu, Gan jau kāds no darbiniekiem.

  26. Nu re! Tad būtu jāuzrāda un jācildina konkrētā uzņēmuma darbinieks, kurš darbu ir veidojis. Kāpēc netiek pieminēti paši autori? Tas tak būtu tikai godīgi.

Atbildēt uz Agnese Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.