Valdis Zuters: “Skolotāja nerakstītais likums ir iedvesmot”

Lai arī skolās izskanējis pēdējais zvans, vairumam skolotāju, tāpat kā daļai skolēnu, darbs turpinās. Pavisam citādi savu lomu skolā vērtē skolotājs Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters.

Skolu absolventiem skan pēdējais zvans, vēstot gan par skolas beigšanu, gan eksāmenu laiku. Bet vairumam skolotāju, tāpat kā daļai skolēnu darbs turpinās. It kā jau parasts, grūtā cīņā ar saulaino laiku izgājis rutīnas darbs. Pavisam citādi savu lomu skolā vērtē skolotājs Valdis Zuters. Kā gan citādi, ja viņš Tukuma Raiņa ģimnāzijā nonācis, «Iespējamās misijas» aicināts…

Marta sākumā Tukuma Jauniešu televīzijā «TuTV» tapa filma par Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotāju V. Zuteru. Valdi filmējām fizikas stundās, viņa vadītajā pulciņā, LU Fizikas un matemātikas fakultātē, intervējām skolotāja paziņas un skolēnus un ļoti daudz runājām ar viņu pašu. Tā kā raidījumam ir rāmji jeb ierobežots laiks, daudz ko filmā ielikt nevarējām, tāpēc Valda domugraudus, padomus un dzirkstošo humoru mēģinājām ierakstīt intervijā. Mūsu sarunas laikā skolotājs bieži runā 2. personā, personīgi uzrunājot un aicinot darboties, jo, kā pats uzskata, viņa misija – iedvesmot.

– Tukumā jau esat teju trīs gadus. Vai esat iedzīvojies un jūtaties pilsētai piederīgs?

– Pilsēta ir ļoti skaista un sakopta. Es nācu uz Tukumu, īsti nezinot, kā te izskatās. Kādreiz biju ciemojies Tukumā, bet tad nepievērsu uzmanību, nezināju jau, ka šī būs pilsēta, kur nākotnē dzīvošu un strādāšu. Man te patīk un ir ļoti laba sajūta par to, kas notiek.

Šie gadi man ir aizgājuši, ļoti daudz strādājot, un pašlaik man Tukums ir kārtīga darbavieta, kur man paiet viss laiks – man ir skola un mājas. Pārējais laiks aiziet citos darbos un, kad pienācis laiks atpūtai, tad braucu uz laukiem pie vecākiem, vai uz Rīgu. Tukumu neesmu tik ļoti sajutis kā savu mājvietu, bet – kur mēs strādājam, tur arī dzīvojam.

– Jūs šeit tikai strādājat, citus pasākumus neesat apmeklējis?

– Nedaudz ir sanācis, bet esmu pievērsis daudz uzmanības savai profesionālajai darbībai. Sāku no jauna strādāt par skolotāju, un tas prasa ļoti daudz laika. Skolotāja profesija nav tāda, kur viss būtu ļoti ātri izdarāms un saliekams pa plauktiņiem. Bet nav jau tā, ka es zinātu tikai vienu taku no skolas līdz mājām. Es zinu vismaz trīs takas, nedaudz Tukumu esmu redzējis no vienas vai otras puses.

Vairāk lasiet laikraksta piektdienas, 13. maija, numurā ŠEIT!

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *