29. novembrī savu 100. dzimšanas dienu svinēja tukumniece Alīse Lauva, saņemot pašvaldības, sociālā dienesta un pensionāru padomes apsveikumus. Kundze jau astoņus gadus ir tukumniece, pirms tam daudzus gadus dzīvojusi Kandavā.
“Es piedzimu Sibīrijā. Tas sanāca tā, ka mans tēvs – latvietis, iemīlēja māti – ebrejieti, savukārt viņas tēvs par to bija tik ļoti dusmīgs, ka sataisīja bandu un gribēja manu tēvu nogalināt. Labi, ka mātes brālis, kas bija citos uzskatos, padeva ziņu, ka kaut kas tāds notiek, iedeva naudu un teica, lai bēg uz Sibīriju, kur viņus neatradīs. Un tā viņi aizbrauca. Lai gan arī pēc gadiem Sibīrijā viņus atrada; un tad jau viņiem bija bērni, taču viņi paguva laikā noslēpties…”
Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 1. decembra, numurā ŠEIT!
Daudz Laimes Večiņ šai skaistajā dzīves jubilejā!!!Lai ir stipra veselība!!!
Vispār jau nav pieklājīgi kundzi apsaukāt par večiņu. Tāda proletariārisma atlieka- sievietes nesaukt par jaunkundzēm, vai kundzēm, bet tā vietā- tante, tantuks, veča, pensionāre….
Nevajag aizmirst par elementāru cieņu! Iveta, Jūs taču negribētu, lai Jūs sauc par večiņu, ka būsiet sirmā vecumā, vai ne?
Elita!
Tā ir mūsu mīļa uzruna viņai jau kopš sevi atceros no sen seniem laikiem un tas ne kādā ziņā nav kaut kā slikti domāts.Jo šo kundzīti arī viņas mazbērni un mazmazbērni tā sauc.
Jauku dienu!