Tukuma muzejam dāvina Aspazijas krūšutēlu

Izstādes un ekspozīcijas, izzinošas nodarbības un radošās darbnīcas, aktivitātes veiklībai un izveicībai, kā arī muzikāli baudījumi – to visu un vēl daudz ko citu ikviens varēja piedzīvot šī gada Muzeju naktī, 18, maijā, kuras pamattēma bija Tālavas taurētājs un līdz ar to aicinājums, turpinot Latvijas simtgades atzīmēšanu, celt godā visu laikmetu un visu novadu varoņus un izdzīvot viņu varoņstāstus. 

Izstādes un ekspozīcijas, izzinošas nodarbības un radošās darbnīcas, aktivitātes veiklībai un izveicībai, kā arī muzikāli baudījumi – to visu un vēl daudz ko citu ikviens varēja piedzīvot šī gada Muzeju naktī, 18, maijā, kuras pamattēma bija Tālavas taurētājs un līdz ar to aicinājums, turpinot Latvijas simtgades atzīmēšanu, celt godā visu laikmetu un visu novadu varoņus un izdzīvot viņu varoņstāstus.

Muzeju nakts Durbes pilī sākās ar stāstu par Aspaziju, kas savas dzīves laikā bijusi gana varonīga – gan kā pirmā aktīvā sieviete dramaturģe, gan – cīnītāja par sieviešu tiesībām, tā vedinot uz kādu lielāku notikumu, kam par godu Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola aicināja visus pulcēties lielajā zālē. Tieši tur tika atklāts jauniegūtais Aspazijas krūšutēls – kultūras vērtība, ko darinājis izcilais tēlnieks Teodors Zaļkalns. Šis nu būs vienīgais tēlnieka darbs Tukuma muzeja krājumā. Jāteic gan, ka krūšutēla stāsts ir interesants, bet vienlaikus skumjš – kā jau mākslas darbam, kas kādā brīdi kaut kur kļuvis lieks…

Pavisam nejauši pirms gada vai pusotra Aspazijas bronzas tēls nonāca Raimondas Ertneres un Armanda Sproģa īpašumā. Un var uzskatīt, ka tam paveicās. Raimonda stāstīja, ka, protams, ieraugot šo krūšutēlu, uzreiz bijis skaidrs, ka tā ir Aspazija, par kuru iepriekšējie saimnieki nav ne rūpējušies, ne ar to saudzīgi apgājušies: “Mēs paaicinājām muzeja direktori Agritu Ozolu to novērtēt un tad arī sapratām, ka tas nav parasts krūšutēls, tāpēc bija skaidrs, ka šī mākslas darba īsta vietā būtu Tukuma muzejā, kas spētu labāk par to parūpēties. Tagad šķiet, ka viss it kā pats no sevis ir tā sakārtojies, lai šis darbs šurp nokļūtu – ka nevis mēs esam to tā lēmuši, bet gan viņa pati tā būtu vēlējusies.”

Kā stāstīja muzeja direktore Agrita Ozola, tieši pirms 90. gadiem – 1929. gadā – Aspazija piecas nedēļas dzīvojusi Durbes pilī, un telpā, kur tagad iekārtota bibliotēka, bijusi dzejnieces istaba: “Viņa te jutās laimīga; viņai patika tukumnieki, brīnišķīgais skats pa logu un te viņa sarakstīja vairākus dzejoļus. Savukārt šo krūšutēlu 1931. gadā ir darinājis slavenākais latviešu skulptors Teodors Zaļkalns – viņš Itālijā bija studējis bronzas liešanas tehnoloģijas, un arī šis bronzas darbs izliets Itālijā. To viņš īpaši darināja Latvijas Nacionālajam teātrim, bet tā sagadījās, ka šajā teātrī tam neatradās vieta, tāpēc daudz gadus tā atradās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bet pēc kāda laika teātris to sagribēja atpakaļ. Teātrī tā sabija līdz pat tā rekonstrukcijai 2002. gadā, bet tās laikā tā tika pazaudēta. Tāpēc esam pateicīgi Raimondai un Armandam, ka viņi, ieraugot šo brīnišķīgo mākslas darbu, izlēma, ka tam jābūt muzejā.” A. Ozola stāstīja, ka visdrīzāk ēkas rekonstrukcijas laikā mākslas darbs nebija laikus nogādāts citā vietā un tā arī tika pazaudēts. Sazinoties ar teātri, esam noskaidrojuši, ka viņiem nav pretenziju, ka mākslas darbs ir Tukuma muzeja īpašums, savukārt mums nav pretenziju, ka darbs kādu brīdi tiek izstādīts teātrī, taču tā arvien būs muzeja īpašums. Jāpiebilst, ka šīs ir pirmais tik apjomīgais Teodora Zaļkalna mākslas darbs Tukuma muzeja kolekcijā.”

 

Vairāk lasiet otrdienas, 21. maija, laikraksta numurā ŠEIT=>

 

Vairāk foto no pasākuma atrodami ŠEIT=>

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *