Slampē savvaļas zirgiem papildinājums

22. janvārī Slampes pagasta Dunduru pļavās, kur aplokā mīt savvaļas taurgovis un konik šķirnes zirgi, pienāca iespaidīgs papildinājums – 27 zirgi. Tos kā dāvinājumu no Nīderlandes kolēģiem saņēmis Ķemeru Nacionālais parks. Viens no šīs akcijas rīkotājiem – Andis Liepa, skaidroja, ka parasti pārved barus ar jau noformētu iekšējo struktūru – vienu vadošo ērzeli, ķēvēm un jaunākiem ērzeļiem.

22. janvārī Slampes pagasta Dunduru pļavās, kur aplokā mīt savvaļas taurgovis un konik šķirnes zirgi, pienāca iespaidīgs papildinājums – 27 zirgi. Tos kā dāvinājumu no Nīderlandes kolēģiem saņēmis Ķemeru Nacionālais parks. Viens no šīs akcijas rīkotājiem – Andis Liepa, skaidroja, ka parasti pārved barus ar jau noformētu iekšējo struktūru – vienu vadošo ērzeli, ķēvēm un jaunākiem ērzeļiem.

– Sākumā viņi turēsies kopā, taču ar laiku noteikti sajauksies ar grupu, kas šeit iedzīvojusies. Pirmais, ko zirgi dara, vispirms iepazīsies ar kaimiņu baru un pēc tam iepazīs teritoriju – apstaigās mežmalu un visu 120 ha lielo platību. Pēc tam pieņems šo vietu kā savas mājas un īpaši kaut kur prom vairs nedosies, – prognozēja A. Liepa.
Pirmoreiz 15 taurgovis Dunduru pļavās tika ievestas 2006. gadā, bet 10 zirgi – nākamajā. Šobrīd lielo zālēdāju skaits pieaudzis līdz 29 taurgovīm un 19 zirgiem. Ņemot vērā, ka bars ievērojami papildināts, šogad plānots aploku paplašināt vēl par 50 ha.
Savukārt Jans Van der Vēns, dabisko pļavu speciālists no Nīderlandes, pastāstīja, ka kopš 90. gadiem Latvijā ievesti jau vairāki simti savvaļas zirgu, kas sastopami apmēram 30 vietās. Jautāts par to, vai Holandē dzīvojošie zirgi šeit nenosals, viņš atbildēja tā:
– Ziemā Holandē trīs reiz dienā uzlīst un pūš vējš – varbūt nav tāda sala, bet sajūta tik un tā draņķīga. Manuprāt, zirgi šeit jūtas labāk nekā vietā, kur dzimuši. Tomēr, lai nemocītu dzīvniekus, pirmo gadu viņus palutināsim – aplokā pievedīsim sienu.
Šeit zirgiem grūtāk ir, ja pakrīt uz ledus – tad nevar piecelties un pa nakti vienkārši nosalst. Latvijā ir vilki un vienā vietā pat sākuši baros medīt teļus un kumeļus. Nīderlandē tā nenotiek. Taču tas viss ir dabiski. Arī beigtam dzīvniekam dabā ir svarīga loma – ziemā ar kritušajiem lopiem barojas jūras ērgļi, zīlītes un citi dzīvnieki.
Zirgu ievešanas ideja ir tāda, lai agrākās kolhoza pļavas atgūtu savu dabīgo bagātību; no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, noganītām pļavām ir neatsverama loma – piemēram, tikai šādā vidē var izaugt tāds ozols, kāds redzams uz jūsu Ls 5 naudas zīmes!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *