Referendums par Pensiju likuma grozījumiem

2008.gada 23.augustā notiks tautas nobalsošana par likumprojektu «Grozījums likumā «Par valsts pensijām»». Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu «Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījums likumā «Par valsts pensijām»» pieņemšanu?». Iespējamie atbilžu varianti būs «Par» un «Pret».

2008.gada 23.augustā notiks tautas nobalsošana par likumprojektu «Grozījums likumā «Par valsts pensijām»». Tautas nobalsošanā vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu «Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījums likumā «Par valsts pensijām»» pieņemšanu?». Iespējamie atbilžu varianti būs «Par» un «Pret».

Balost var visur Latvijā

Tautas nobalsošanas dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no 7.00 līdz 22.00, un vēlētāji varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tautas nobalsošanā varēs piedalīties arī vēlētāji ārvalstīs. Vēlētāji ārvalstīs var izmantot iespēju pieteikties balsošanai pa pastu vai balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem tautas nobalsošanas dienā, 23. augustā.

Nepieciešamas 435 730 balsis

Lai piedalītos tautas nobalsošanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību tautas nobalsošanā. Lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, tautas nobalsošanā jāpiedalās vismaz 453 730 vēlētājiem jeb pusei no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākumam jābalso par likumprojekta pieņemšanu.

Likumprojekta «Grozījums likumā «Par valsts pensijām»» ierosināšanas procedūru uzsāka Pensionāru un senioru partija kopīgi ar biedrību «Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij».

Piedāvātie likuma grozījumi

Izdarīt likumā «Par valsts pensijām» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.; 1998, 1., 24.nr.; 1999, 11., 23.nr.; 2002, 2.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 13., 24.nr.; 2006, 24.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt pārejas noteikumu 34.punktu šādā redakcijā:

"34. Līdz 2009.gada 31.decembrim vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (Šobrīd Ls 45 un Ls 50 – invalīdiem kopš bērnības. – Red.), kuram piemērots šāds koeficients:

1) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 20 gadiem, – 3,0;

2) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 21 gada līdz 30 gadiem, – 3,5;

3) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir no 31 gada līdz 40 gadiem, – 4,0;

4) personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, – 4,5."

Vērtē referenduma rosinātāji

Kur ņemt naudu grozījumos paredzētajam pensiju pielikumam?

– 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, pamatbudžeta izdevumi tika palielināti par 536 miljoniem latu, bet sociālie izdevumi tika palielināti vien par 307 miljoniem latu. Turklāt 254 miljoni latu, ko nodokļu maksātāji iemaksās sociālā budžeta kontos, tiks iztērēti valsts pārvaldes uzturēšanai. Budžeta ieņēmumu pieauguma lielākā daļa tiek iztērēta valsts pārvaldei, nevis pensionāriem un invalīdiem, jo tādas ir šīs valdības prioritātes. Latvija ir zeme, kur valstij piederošie uzņēmumi bieži ir priviliģētā monopolstāvoklī. To peļņa ir ļoti liela. Tā, piemēram, «Latvijas Valsts meži» 2007. gadā nopelnīja 93 miljonus latu, «Latvenergo» – deviņus miljonus latu, bet «Latvijas Dzelzceļš» – 28 miljonus latu. Pašlaik likums nosaka, ka valsts budžets no šīs peļņas saņem vien 27%. To palielinot līdz 50% likmei, kas ir tuvu privātā sektora dividenžu izmaksas apjomiem, valsts budžets 2008. gadā papildus ieņemtu 78 miljonus latu…

Vai grozījumi nerada sociālu netaisnību?

– Koalīcijas politiķi mēdz uzsvērt, ka pensiju likuma grozījumi padarīs visas pensijas vienādi lielas. Tā nav taisnība. Pašreiz likums paredz, ka pensionāri ar 41 gada stāžu saņem par vismaz 27 latiem lielāku pensiju nekā pensionāri ar 19 gadu stāžu. Pensiju likuma grozījumi paredz, ka pensionāri ar 41 gada stāžu saņems par vismaz 67 latiem lielāku pensiju nekā pensionāri ar 19 gadu stāžu. Bez tam spēkā paliek noteikums, ka par katru darba stāža gadu pienākas piemaksa. Šobrīd tā ir 40 santīmu par katru gadu, un tiek plānots to noteikt 70 santīmu apmērā par katru gadu.

Vai lielākas pensijas apdraud sociālā budžeta uzkrājumu?

– Sociālā budžeta uzkrājums ir mīts. 2006. gadā 143,7 miljoni latu valsts speciālā budžeta naudas tika notērēti valsts pamatbudžeta tēriņiem. 2007. gadā valsts pārvaldes uzturēšanai tika iztērēti 333,5 miljoni latu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas. Šogad šī summa ir 250 miljoni latu. Tomēr šī summa nav uzkrāta nekādos kontos vai fondos. Tā ir iztērēta valsts pamatbudžeta tēriņiem… Valdība pārkāpj likumā noteikto solidaritātes principu, jo pašlaik strādājošo sociālās iemaksas netiek izmaksātas pensijām un pabalstiem. Bez tam par rezervi nekādā gadījumā nevar uzskatīt pamatbudžeta dotēšanu no sociālā budžeta…

Vai lielākas pensijas nozīmē atņemt līdzekļus invalīdiem un ģimenēm ar bērniem?

– Valdība izmanto viltus argumentu, ka pensiju paaugstināšana neļaus paaugstināt valsts sociālos pabalstus. Jānorāda, ka pensiju izmaksai izmanto sociālās iemaksas (sociālais nodoklis), savukārt pabalstu izmaksai izmanto valsts pamatbudžeta līdzekļus. Pensiju likuma grozījumi prasa papildu līdzekļus vecuma pensiju izmaksai 87 274 100 latu apmērā (Labklājības ministrijas iesniegtie aprēķini Saeimas Sociālo lietu komisijai). 2009. gadā valdība iecerējusi palielināt ģimenes valsts pabalstu (10,14 miljoni latu), piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu (2,35 miljoni latu), valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem (0,34 miljoni latu), valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (3,61 miljons latu), apbedīšanas pabalstu (14,4 tūkstoši latu), papildu atbalstu Černobiļas avārijas seku likvidētājiem (598,5 tūkstoši latu), pabalstu invalīdiem, kuriem vajadzīga kopšana (4,44 miljoni latu) un valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem (700 latu). Kopējā valdības plānotā summa pabalstu palielināšanai ir 21,5 miljoni latu. Tā ir desmit reižu mazāka nekā summa, ko no sociālā budžeta patlaban tērē valsts pamatbudžeta tēriņu apmaksai.

Vai pensiju likuma grozījumi grauj pensiju sistēmas stabilitāti?

– Vienīgais, kas grauj pensiju sistēmas stabilitāti, ir Godmaņa paziņojumi par 2. līmeņa pensiju iemaksu izmantošanu, lai segtu 1. līmeņa pensiju izmaksas. Tas samazinātu iespējas izveidot rezerves fondus, par kuriem tik labprāt runāja Godmanis, rakstot savas valdības deklarāciju. Tas papildinātu Godmaņa kladi ar ierakstu, ka jebkura nākamā valdība ir parādā pašlaik strādājošiem, kuri vēlējās uzkrāt naudu savām pensijām.

Vai visi pensionāri ir ieguvēji no pensiju likuma grozījumiem?

– Nē. Konkrētie grozījumi neuzlabo to pensionāru stāvokli, kuru pensija pārsniedz 225 latus. Tomēr sabiedrības spiediena ietekmē valdība beidzot apsolījusi no 2009. gada 1. oktobra indeksēt arī tās pensijas, kas pārsniedz 225 latus. Mūsuprāt, tas ir novēloti un netaisnīgi, tāpēc mēs gatavosim jaunus grozījumus Pensiju likumā, lai novērstu gan šo, gan citas Pensiju likumā ierakstītās netaisnības. Lielākie ieguvēji no Pensiju likuma grozījumiem ir tie 135 642 pensionāri, kuru darba stāžs ir virs 41 gada, arī aptuveni 12 tūkstoši politiski represēto. Nav taisnība, ka lielākie ieguvēji ir personas, kas visu mūžu ir slaistījušās. Tāpat kā līdz šim, ir vajadzīgs vismaz 10 gadu darba stāžs, un tādu personu, kuru darba stāžs ir no 10 līdz 20 gadiem ir tikai 3,28 procenti no kopējā pensionāru skaita.

Vai valdībai ir labāks plāns?

– Valdība sola, ka tā no 2009. gada 1. janvāra paaugstinās valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 latiem uz 60 latiem, nemainot koeficientus, kuri patlaban atkarībā no apdrošināšanas stāža ir no 1,1 līdz 1,7. Arī bāzes palielinājumu no 45 uz 60 matemātiski var izteikt kā koeficientu, proti, 1,33. Valdība tādējādi sola, ka līdzšinējos koeficientus tā palielinās 1,33 reizes.

Vai valdības solījumiem var ticēt?

– Gadiem ilgi valdība ir solījusi, ka strādājošiem pensionāriem nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par katru nopelnīto latu. 2008. gada 3. jūlijā Saeima par to nobalsoja. Pusstundu vēlāk valdošās koalīcijas deputāti pieprasīja šo jautājumu pārbalsot. Ar 52 valdošās koalīcijas deputātu balsīm, arī Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītājas A. Barčas (TP) un bijušās labklājības ministres D. Staķes (ZZS) balsīm šī nejēdzība tika atjaunota – strādājošie pensionāri joprojām maksā ienākuma nodokli no katra nopelnītā lata.

Vērtē Saeimas deputāti

Nauda pensijām valstī būtu, vai kāds to meklēs?

Šodien, 23. augustā 7.00, sākās tautas nobalsošana par pensiju likuma grozījumiem. Mēs izvaicājām Saeimas deputātus, kas ievēlēti no Tukuma rajona, un prasījām, vai viņi zina, ar kādu naudu jāiztiek lielākai daļai valsts pensionāru, un vai viņi piedalīsies tautas nobalsošanā.

Jāmeklē nodokļu nemaksātāji

330 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas zemāka par iztikas minimumu. Vai, jūsuprāt, ar to var izdzīvot?

Imants Valers (Tautas partija):

– Es gan neesmu speciālists šajā lietā, bet viedokli varu izteikt. Domāju, ka ar šo naudu izdzīvot grūti, bet cilvēki kaut kādu risinājumu ir atraduši.

Vai zināt, cik liels ir iztikas minimums jūlijā?

– Man šķiet, ka 140 latu, bet varu kļūdīties.

Vai dosieties uz tautas nobalsošanu?

– Nedošos. Tas ir budžeta jautājums, un to nevar izlemt balsojot; tad varētu nobalsot arī par skolotāju algām un daudz ko citu.

Bet kā uzlabot to pensionāru stāvokli, kas saņem vismazākās pensijas?

– Cik zinu, pensijas pamazām tiek pieliktas. Otrs variants – arī pašvaldības var palīdzēt. Taču nevar runāt tikai par tām pensijām, kas ir zem iztikas minimuma. Un nevar būt tā, ka visiem būs vienādas pensijas, jo jāskatās, kāpēc tās ir mazas. Šo te likumu lasot, iznāk, ka tas būs spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, bet, kas būs tālāk, neviens nepasaka. Tāpat kā to, vai likumprojekts veicinās nodokļu maksāšanu. Jāņem vērā, ka naudas ir tik, cik ir.

Oponenti saka, ka varētu ietaupīt uz prezentācijām, komandējumiem, vēl citām lietām?

– Droši vien, bet jāskatās, vai tas kaut ko atrisina. Kādreiz Smārdes pagastā domājām, kā varētu naudu ietaupīt un iedot to pensionāriem. Viņu bija pāri par 1000, un mēs sapratām, ka, iedodot ietaupītus Ls 1000 vai Ls 2000, problēmas netiek atrisinātas. Cits jautājums, ka vajadzētu cīnīties ar aplokšņu algām, jo tur ir liela rezerve. Un tie, kas iet uz referendumu, lai padomā, vai maksā visus nodokļus; vai, sakot, ka balsošu, lai mammītei būtu lielāka pensija, arī pats maksā visus nodokļus… Ja viena trešdaļa iedzīvotāju valstī strādā neoficiāli un nodokļus nemaksā, ja tikpat daudzi saņem minimālo algu, tad rezultātā secinām, ka pensijām nav naudas.

Valsts nevar dzīvot no pensijām

Atbild Artis Kampars («Jaunais laiks»).

330 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas zemāka par iztikas minimumu. Vai, jūsuprāt, ar to ir var izdzīvot?

– Nē.

Vai zināt, cik liels ir krīzes iztikas minimums jūlijā?

– Ja nemaldos, Ls 161.

Vai dosieties uz tautas nobalsošanu?

– Protams. Jā, diskutabla ir metode, kā tiek rosināts mainīt pensiju sistēmu. Es to darītu savādāk, pieceļot minimālo pensiju slieksni, taču būtiski mainot proporcijas saistībā ar darba stāžu – tātad nosakot augstākus koeficientus tiem, kas vairāk strādājuši. Taču šis arguments ticis lietots ļoti ilgi; pats kādas piecas reizes esmu uzstājies budžeta debatēs un runājis par to, ka pēdējos četrus gadus valdība nemitīgi aizņemas no sociālā budžeta, kurā vienmēr ir pārpalikums, lai aizlāpītu pamatbudžetu. Pamatbudžeta aizlāpīšana nozīmē, ka valstī ir nelietderīgi tēriņi, kurus valdība nekādi negrib mazināt, jo ir izdevīgi aizņemties no pensionāriem. Šai gadījumā vienīgais arguments, lai mainītu šo domāšanu, ir referendums – nozīmīga tautas iesaistīšanās.

Savulaik tika solīts, ka no sociālā budžeta pārpalikuma varētu veidot īpašu fondu, no kura savukārt maksāt piemaksas pensionāriem.

– Sola visu kaut ko. Paldies Dievam, pēc likumprojekta grozījumu ierisināšanas valdība steidzamā kārtā arī atsevišķus koeficentus pārskatīja, un tas ļāva pansionāriem kaut ko iedot klāt, bet – nepietiekami.

Oponenti saka, ka varētu ietaupīt uz prezentācijām, komandējumiem, vēl citām lietām?

– Taupīt var, taču šīs nosauktās lietas nesastāda trūkstošos 250 miljonus latu. Naudas tērēšana saistīta ar konkursiem, kuru dēļ Latvijā tiek būvēti dārgākie tilti un dārgākie ceļi. Otra lieta – ministriju tēriņi. Piemēram, kurš zina, ar ko nodarbojas Integrācijas ministrija? Bet tai ir liels budžets un vēl integrācijas fonds. Mēs, kas politikā esam iekšpusē, labi saprotam, kam tas ir vajadzīgs.

Piemēram?
– Atsevišķu politiski partiju interešu vajadzībām, jo no šī fonda dažādā veidā tiek investēts tiem partneriem, kas viņiem interesanti. Tāpat kā valsts investīciju fonds, no kura tiek piešķirtas investīcijas pašvaldībām. Labi zinām, ka no tā tiek dotētas vajadzīgās pašvaldības. Un tā tālāk.

Izdzīvot nevar, bet.. tāda ir realitāte

Atbild deputāts un Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Latvijā 33000 pensionāru pensija ir zem krīzes iztikas minimuma. Vai, jūsuprāt, ar to ir iespējams izdzīvot?

– Protams, ka nav iespējams izdzīvot. Ir tikai jānoliec galva to cilvēku priekšā, kam tāda dzīve ir, un, ka viņš atrod sevī spēku savus līdzekļus ekonomēt un dzīvot. Tāda tā realitāte ir. Cilvēki gribētu, lai pensiju palielinājums būtu lielāks un ātrāks. Bet tas atkarīgs no valsts rocības. Šai problēmai, šim jautājumam atbilde ir jāmeklē, bet, ja skatāmies, ka nākotnē visu sola sašaurināt, ekonomēt, nekas labāks jau no tā nebūs pensionāram. Vienīgi šie samazinājumi neskars pensionārus un visi paredzētie solījumi un indeksācijas viņiem būs, bet nevarēs iedot kaut ko vairāk.

Vai zināt, cik liels ir krīzes iztikas minimums jūlijā?

– Jautājums ir vietā… Varētu būt tuvu pie 200 latiem.

Vai dosieties uz nobalsošanu?

– Es neiešu. Mums Zemnieku savienībā bija dziļa diskusija par jautājumu, vai referendums jebkurā gadījumā ir jāapmeklē, neskatoties uz to, par ko jābalso. Mums partijā domas dalījās. Netika pieņemts partijas viedoklis. Katram cilvēkam no viņam pieejamās informācijas ir jāizdara sava izvēle un jābalso. Es varu pateikt savu viedokli, ka šoreiz jautājums, par kuru jābalso, ir klaji populistisks, nepiepildāms, un tie vīri, kas to uzlika, nav īstenie, kuri par šo jautājumu varētu spriest. Štokenbergs un Pabriks savā laikā bija valdībā un darīja visu, lai pie šīs situācijas pienāktu. Viņi bija ministri, un tad viņi par šīm lietām neiebilda ne pušplēsta vārda, bet tagad viņi ir lielie aicinātāji. Es nepiedalīšos referendumā, bet es neuzspiežu savu viedokli citiem vēlētājiem un arī partija neuzspiež viedokli.

Oponenti saka, ka varētu ietaupīt uz prezentācijām, komandējumiem, vēl citām lietām?

– Es par savu viedokli saņēmu naidīgu izbļāvienu no Monikas Zīles. Tā ir mana pārliecība, ka pašreizējā situācijā bibliotēka nav tā, kas par visu makti jāvirza uz priekšu. Vai tas ir jēdziens "iesaldēšana" vai kādas konkrētas pozīcijas atlikšana, tas ir jāizvērtē.

Es balsot neiešu

Atbild Saeimas deputāte Dagnija Staķe (ZZS)

Latvijā 33000 pensionāru pensija ir zem krīzes iztikas minimuma. Vai, jūsuprāt, ar to ir iespējams izdzīvot?

– Šis skaitlis raksturo visus 33 000 pensionārus, bet starp viņiem jau ir tādi, kas dzīvo kopā pa divi, dzīvo pie bērniem, un tad viņiem vieglāk ir iztikt. Arī svarīgi ir tas, kur pensionārs dzīvo: ir Rīga, kur ļoti grūti iztikt, bet es zinu, ka Rīga saviem vientuļajiem pensionāriem palīdz ļoti daudz. Laukos ir cita situācija.

Es gribētu iebilst: ja ģimenē vecāki saņem kādus Ls 200 un viņi nu ir divi bērni, tad, ko no šādas algas vēl var palīdzēt pensionāriem?!

– Diemžēl tas tā ir. Šobrīd vissliktākā situācijā, ja skatāmies uz ienākumu vienam cilvēkam, ir ģimenes ar bērniem. Bet tās ir divas dažādas lietas. Par ģimenēm ar bērniem nevar nerunāt, bet par pensionāriem runā, jo viņi ir vēlētāji.

Vai zināt, cik liels ir krīzes iztikas minimums jūlijā?

– Jūlija iztikas minimums bija Ls 161, tas aug reizē ar inflāciju. Pensijas, kuras ir zem iztikas minimuma, procentuāli aug straujāk nekā iztikas minimums….Nevar šķirot iztikas minimumu vienādi jaunam cilvēkam un vecam cilvēkam. Vecie cilvēki slimo vairāk, bet arī kompensējamo medikamentu apjomu palielinās. Bet daži vecie cilvēki tērē daudz mazāk zālēm

Vai dosieties balsot?

– Es nedotos noteikti, ja balsotu, es balsotu "pret". Mēs nevaram domāt par vienu vecumu grupu, mums jādomā arī par tiem, kuri šobrīd maksā nodokļus, uztur mūsu pensionārus. Ko tad pašreiz piedāvā? Ja cilvēkam ar 10 gadu darba stāžu iespējams saņemt pensijā vairāk nekā tiem, kas strādājuši 40. Tad gan tas ir sociāli netaisnīgi. Tas cilvēku nemotivē maksāt nodokļus. Cilvēki taču rēķina, cik viņiem ir izdevīgs nodokļus. Mēs nevēlāmies arī sagraut uzticību lietai. Tad nebūs ne vienam, ne otram.

Bet nav taisnīgi ņemt 1996. gadu par pamatu, kad tiešām algas bija mazas.

– Tāpēc jau Labklājības ministrija realizē pensiju pieaugumu. Bet tas ir papildu pasākums. Ar laiku piemaksa izzudīs, jo būs cilvēki, kuriem jau piešķirtā pensija būs daudz lielāka. Reforma ir ilgtermiņa, to nedrīkst izjaukt. Un tā rada uzkrājumus. Tas nozīmē, ka sistēma strādā. Uzkrājums radies tuvu miljardam un to visu divos gados apēst? Es esmu kategoriski tam pret.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *