Lai arī cenu kāpums dažādās nozarēs vairs nevienam nav nekāds pārsteigums, katru jaunu ziņu par maksājumu pieaugumu uztveram – no vienas puses, ar zināmu nolemtību, no otras – ar satraukumu. Galvenā doma, vai spēsim par preci vai pakalpojumu samaksāt?
Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram Anatolijam Baranovskim vaicājām, kādu cenu pieaugumu siltumapgādei pilsētas centrā, Lauktehnikā un Jauntukumā nākamajā gadā paredzējusi a/s «Komforts» un SIA «Tukuma siltums». Par to, ka maksas kāpums nākamajā gadā būs, ar publikācijām presē abi uzņēmumi iedzīvotājus jau informējuši. SIA «Tukuma siltums» plāno noteikt maksu iedzīvotājiem Ls 32,73 (+5% PVN) par megavatstundu (iepriekš Ls 25,92 + PVN), pārējiem patērētājiem Ls 32,73 + 18% PVN (iepriekš – 25,92 + PVN), savukārt a/s «Komforts» plāno kāpumu no Ls 22,62 par megavatstundu uz Ls 26 par megavatstundu +PVN.
Aicina iedzīvotājus izteikties
– Kurās tarifu veidojošajās pozīcijās paredzēts cenas kāpums?
A. Baranovskis:
– Vispirms jau algu sadaļā, jo no nākamā gana pieaug minimālā alga; aug arī šķeldas cena – no Ls 6 līdz Ls 7. A/s «Komforts» pieaug arī amortizācijas atskaitījumi, jo nopirkts jauns katls. Turpretim elektrības, ūdens, kanalizācijas, materiālu izmaksas nav augušas. Abi uzņēmumi iesnieguši aprēķinus, mēs tos analizēsim. Bet situācija ir līdzīga visā valstī, arī maksas ir līdzīgas, piemēram, Saldū un Liepājā jau pāri par Ls 40 par megavatstundu.
Kas attiecas uz algām, varu paskaidrot, ka par minimālo algu neviens speciālists lielajās katlu mājās nestrādās, tad drīzāk meklēs citu darbu vai brauks uz Īriju. No otras puses, – ja katlu mājas apkalpos nespeciālisti, tās var aiziet bojā un tad nevienam nebūs siltuma. Turklāt tās ir bīstamās iekārtas, kas šo siltumu nodrošina un no kurām atkarīga pilsētas vai ciema cilvēku dzīvība, – siltums ir dzīvībai nepieciešams. Tā ka nevar maksāt mazu algu un prasīt labi padarītu darbu.
– Tarifā iekļauta arī peļņa?
– Par peļņu runāt nevar, tā ir rentabilitāte – 5% apjomā.
– Vai jaunās cenas ir apstiprinātas?
– Vēl ne. Tad, kad tās apstiprinās, paziņojumu publicēs un 20 dienu laikā pēc publikācijas iedzīvotāji varēs izteikt savus iebildumus, tarifu apstrīdēt utt.
– Vai iedzīvotāji šo iespēju izmanto?
– Patlaban vēl ne, bet iepriekš gan. Gribu teikt, ka cilvēki mums uzticas. Zina, ka nelaižam tālāk nevienu nepamatotu santīmu, nevienu papildu apmaksu. Mēs šo uzticēšanos nedrīkstam pazaudēt. Tāpēc gribu aicināt iedzīvotājus informēt par problēmām, pārkāpumiem, piemēram, ja vienā mājas galā silti, bet otrā – auksti, ja nav kvalitatīva siltuma vai ūdensapgādes; tad nākam kopā un jautājumu risinām. Cilvēki par pakalpojumu maksā, tāpēc viņiem tas jāsaņem, turklāt – kvalitatīvi.
Liek maksu pārskatīt
– Kas notiek, ja uzņēmumu iesniegtie tarifi jums šķiet pārāk augsti?
– Pagājušajā reizē, kad uzņēmumi iesniedza lūgumu tarifu pārskatīt, pieprasījām iesniegtos skaitļus pārrēķināt divas reizes.
– Kāpēc?
– Vajadzēja tos koriģēt, lai samazinātu amortizācijas izmaksas, neļāvām strauji celt algas. Pārbaudījām arī šķeldas cenu, – ir gadījies informēt uzņēmumu par to, kur kurināmo var iegādāties lētāk. Mums ir informācija par šķeldas cenām un zinām, kur to var iepirkt lētāk, tomēr pašu iepirkuma cenu nenosakām, tikai tarifu. Taču, ja kāds uzņēmums grib to iepirkt par dārgāku cenu nekā vidēji valstī, sakām, nē, draugs mīļais, tā vis nebūs. Arī «Tukuma siltumam» piedāvājām lētāku variantu, un uzņēmums tam piekrita.
– Var iepirkt vairāk un lētāku, taču sliktākas kvalitātes?
– Tā tas nenotiek. Protams, mēs nevaram izkontrolēt katru šķeldas kilogramu, bet esam aprēķinājuši, cik daudz šī kurināmā vajadzīgs, lai saražotu vienu megavatu siltuma – tie ir 2,27 m³. Tas ir vidējais rādītājs, bet pie tā pieturamies.
– Vai šķeldas iepirkumam jāsludina konkurss?
– Redziet, uzņēmumi paši ir ieinteresēti meklēt, kur lētāk, jo katrs santīms ir no svara. Rēķiniet, tarifs ir apstiprināts; ja iepērk dārgāku šķeldu, jāsamazina līdzekļi remontam, algām.
– Jūsuprāt, vai pāriešana uz šķeldu nebija pārsteidzīgs solis?
– Nē, jo šķeldu gatavo Latvijā, tā ir Latvijas prece un nauda paliek Latvijā. Cilvēkiem ir algas, darbs, var samaksāt nodokļus. Ja ņem mazutu vai gāzi, – visa nauda par šo kurināmo iepirkšanu aiziet uz ārzemēm, latviešiem nekas nepaliek.
– Vai pieaug arī malkas cena?
– Jā, tā maksā līdz pat Ls 20 par m³.
Siltināšana atmaksājusies
– Reiz teicāt, ka iedzīvotāji neprot resursus taupīt, vai tas attiecas arī uz siltumu?
– Kad pavasarī pētījām siltuma patēriņa analīzi, varēja redzēt, ka situācija uzlabojas un cilvēki siltumu taupa. Lai arī cena ir paliela, siltuma patēriņš nav liels, tādējādi arī maksa uz kvadrātmetru nav liela. Protams, tie, kas negrib aizlīmēt logus, maksā.
– Iedzīvotāji gan saka, ka ir izdarījuši visu – nosiltinājuši dzīvokļus, ielikuši jaunus logus, radiatorus, bet reāli savos rēķinos to nemana. Jo kopīgajā katlā viss pazūd.
– Lieta tāda, ka daudzdzīvokļu mājās atbildībai jābūt kolektīvai, ka tieši tāpat, kā viena daļa, dara visi. Ja puse dzīvokļus siltina, bet otra puse saka, ka viņiem neko nevajag, tad kopā arī nekas nevar sanākt. Tāpēc jau energoresursu taupības nolūkos skaitītāji uzlikti katrai mājai, lai katra māja zinātu, – ja kāpņu telpas durvis regulāri aiztaisīs, ja būs iestikloti kāpņu telpu logi, būs ekonomija. Taču, ja kāds cilvēks vēlas augstāku temperatūru dzīvoklī, jārēķinās, ka viens grāds maksās sešus procentus no siltuma maksas. Ja noteikts, ka vidējā temperatūra ir 18°C, bet cilvēks vēlas 20°C, viņam jāmaksā par 12% vairāk. Un tad ir tā – vieniem salst, bet citiem vaļā logi. Protams, telpas ir jāvēdina, bet nevar siltumu laist ārā. Tas būtu tas pats, ja cilvēks veikalā nopirktos produktus, neaiznesot mājās, izmestu konteinerā un ietu uz veikalu iepirkties atkal…
– Risinājums būtu katram dzīvoklim savs siltuma skaitītājs?
– Tas ir aptuvens siltuma patēriņa rādījums. Turklāt, ja nav divcauruļu sistēma, tas nav pat īstenojams. Ārzemēs tā ir, – katrā dzīvoklī ir sava sistēma. Bet pie mums tas ir grūti izdarāms. Kā, piemēram, maksu rēķināt gala dzīvokļos, kur siltuma patēriņš vienmēr būs lielāks nekā vidū? Ja mājas vidū vienu dzīvokli neapkurinās, bet pārējos apkurinās, tajā vienalga būs ne mazāk 7, pat līdz 10°C. Bet, ja ārā būs -20°C, gala dzīvoklī nebūs daudz siltāk. Pat ja būtu siltuma skaitītājs, vienalga piemērotu koeficientu.
– Vai iespējams no centralizētās apkures atteikties?
– Enerģētikas likums paredz, ka ēkas īpašnieks, bet ne dzīvokļa īpašnieks, izvēlas siltumapgādes sistēmu. Tāpēc tikai visa ēka var atteikties vai pieslēgties centrālajai apkurei un atsevišķa dzīvokļa vēlmes netiek izskatītas.
– Tomēr nereti iedzīvotāji maksā par nepietiekami piesildītu dzīvokli. Iespējams, radiatori veci, stāvvadi?
– Stāvvadu problēma nebūs tik liela kā radiatoru. Apsaimniekotājam pēc iedzīvotāju līguma vienreiz gadā jāskalo radiatori, ja problēma ir tajos vai arī jābalansē sistēma.
– Teicāt, ka samazinās megavatstundu patēriņš. Vai šo ieguvumu devusi mājas galu siltināšana?
– Noteikti. Tas ir viens no efektīvākajiem energotaupīšanas risinājumiem. Protams, var siltināt sienas arī no iekšpuses, taču nevajadzētu aizrauties – pietiek ar pusi vai centimetru biezu porolonu vai korķi uz apmetuma, pa virsu uzlīmē tapetes.
– Siena būs mīkstāka, nekā liekot riģipsi?
– Mīkstāka būs, bet, ja nevajag to izlīdzināt, reģipsi nevajag. Jāņem vērā, ka arī pārliek lielu siltinājumu no iekšpuses likt nevar, jo tad bojājas siena. Pats galvenais, lai siltums silda, žāvē sienu. Ar lielāku siltinājumu rodas rasas piliena efekts, sienas kļūst mitras, salā sasalst un var plaisāt.