Ceturtdiena, 2018. gada 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Ku­ri­nā­mā ce­nas kāpj, sil­tu­ma ta­ri­fi – arī

Autors: Toms
Twitter
FaceBook
print
2007. gada 2. novembris 13:39

Lai arī ce­nu kā­pums da­žā­dās no­za­rēs vairs ne­vie­nam nav ne­kāds pār­stei­gums, kat­ru jau­nu zi­ņu par mak­sā­ju­mu pie­augu­mu uz­tve­ram – no vie­nas pu­ses, ar zi­nā­mu no­lem­tī­bu, no ot­ras – ar sa­trau­ku­mu. Gal­ve­nā do­ma, vai spē­sim par pre­ci vai pa­kal­po­ju­mu sa­mak­sāt?

Sa­bied­ris­ko pa­kal­po­ju­mu re­gu­la­to­ram Ana­to­li­jam Ba­ra­nov­skim vai­cā­jām, kā­du ce­nu pie­augu­mu sil­tum­ap­gā­dei pil­sē­tas centrā, Lauk­teh­ni­kā un Jaun­tu­ku­mā nā­ka­ma­jā ga­dā pa­re­dzē­ju­si a/s «Komforts» un ­SIA «Tukuma siltums». Par to, ka mak­sas kā­pums nā­ka­ma­jā ga­dā būs, ar pub­li­kā­ci­jām pre­sē abi uz­ņē­mu­mi iedzī­vo­tā­jus jau in­for­mē­ju­ši. ­SIA «Tukuma siltums» plā­no no­teikt mak­su iedzī­vo­tā­jiem Ls 32,73 (+5% PVN) par me­ga­vat­stun­du (ie­priekš Ls 25,92 + PVN), pā­rē­jiem pa­tē­rē­tā­jiem Ls 32,73 + 18% PVN (ie­priekš – 25,92 + PVN), sa­vu­kārt a/s «Komforts» plā­no kā­pu­mu no Ls 22,62 par me­ga­vat­stun­du uz Ls 26 par me­ga­vat­stun­du +PVN.

Ai­ci­na iedzī­vo­tā­jus iz­teik­ties

Ku­rās ta­ri­fu vei­do­jo­ša­jās po­zī­ci­jās pa­re­dzēts ce­nas kā­pums?
A. Ba­ra­nov­skis:
– Vis­pirms jau al­gu sa­da­ļā, jo no nā­ka­mā ga­na pie­aug mi­ni­mā­lā al­ga; aug arī šķel­das ce­na – no Ls 6 līdz Ls 7. A/s «Komforts» pie­aug arī amor­ti­zā­ci­jas at­skai­tī­ju­mi, jo no­pirkts jauns katls. Tur­pre­tim elek­trī­bas, ūdens, ka­na­li­zā­ci­jas, ma­te­ri­ālu iz­mak­sas nav augu­šas. Abi uz­ņē­mu­mi ies­niegu­ši ap­rē­ķi­nus, mēs tos ana­li­zē­sim. Bet si­tu­āci­ja ir līdzī­ga vi­sā val­stī, arī mak­sas ir līdzī­gas, pie­mē­ram, Sal­dū un Lie­pā­jā jau pār­i par Ls 40 par me­ga­vat­stun­du.
Kas at­tie­cas uz al­gām, va­ru pa­skaid­rot, ka par mi­ni­mā­lo al­gu ne­viens spe­ci­ālists liela­jās kat­lu mā­jās ne­strā­dās, tad drī­zāk mek­lēs ci­tu dar­bu vai brauks uz Īri­ju. No ot­ras pu­ses, – ja kat­lu mā­jas ap­kal­pos ne­spe­ci­ālis­ti, tās var aiziet bo­jā un tad ne­vie­nam ne­būs sil­tu­ma. Tur­klāt tās ir bīs­ta­mās iekār­­tas, kas šo sil­tu­mu no­dro­ši­na un no ku­rām at­ka­rī­ga pil­sē­tas vai cie­ma cil­vē­ku dzī­vī­ba, – sil­tums ir dzī­vī­bai ne­pie­cie­šams. Tā ka ne­var mak­sāt ma­zu al­gu un pra­sīt la­bi pa­da­rī­tu dar­bu.
– Ta­ri­fā iek­ļauta arī peļ­ņa?
– Par peļ­ņu ru­nāt ne­var, tā ir ren­ta­bi­li­tā­te – 5% ap­jo­mā.
Vai jau­nās ce­nas ir ap­stip­ri­nā­tas?
– Vēl ne. Tad, kad tās ap­stip­ri­nās, pa­zi­ņo­ju­mu pub­li­cēs un 20 die­nu lai­kā pēc pub­li­kā­ci­jas iedzī­vo­tā­ji va­rēs iz­teikt sa­vus iebil­­du­mus, ta­ri­fu ap­strī­dēt utt.
Vai iedzī­vo­tā­ji šo iespē­ju iz­man­to?
– Pat­la­ban vēl ne, bet ie­priekš gan. Gri­bu teikt, ka cil­vē­ki mums uz­ti­cas. Zi­na, ka ne­lai­žam tā­lāk ne­vie­nu ne­pa­ma­to­tu san­tī­mu, ne­vie­nu pa­pil­du ap­mak­su. Mēs šo uz­ti­cē­ša­nos ne­drīk­stam pa­zau­dēt. Tā­pēc gri­bu aici­nāt iedzī­vo­tā­jus in­for­mēt par pro­blē­mām, pār­kā­pu­miem, pie­mē­ram, ja vie­nā mā­jas ga­lā sil­ti, bet ot­rā – auk­sti, ja nav kva­li­ta­tī­va sil­tu­ma vai ūdens­ap­gā­des; tad nā­kam ko­pā un jau­tā­ju­mu ri­si­nām. Cil­vē­ki par pa­kal­po­ju­mu mak­sā, tā­pēc vi­ņiem tas jā­sa­ņem, tur­klāt – kva­li­ta­tī­vi.

Liek mak­su pār­ska­tīt

Kas no­tiek, ja uz­ņē­mu­mu ies­nieg­tie ta­ri­fi jums šķiet pā­rāk augs­ti?
– Pa­gā­ju­ša­jā rei­zē, kad uz­ņē­mu­mi ie­snie­dza lū­gu­mu ta­ri­fu pār­ska­tīt, pie­pra­sī­jām ies­nieg­tos skait­ļus pār­rē­ķi­nāt di­vas rei­zes.
Kā­pēc?
– Va­ja­dzē­ja tos ko­ri­ģēt, lai sa­ma­zi­nā­tu amor­ti­zā­ci­jas iz­mak­sas, ne­ļā­vām strau­ji celt al­gas. Pār­bau­dī­jām arī šķel­das ce­nu, – ir ga­dī­jies in­for­mēt uz­ņē­mu­mu par to, kur ku­ri­nā­mo var ie­gā­dā­ties lē­tāk. Mums ir in­for­mā­ci­ja par šķel­das ce­nām un zi­nām, kur to var ie­pirkt lē­tāk, to­mēr pa­šu ie­pir­ku­ma ce­nu ne­no­sa­kām, ti­kai ta­ri­fu. Ta­ču, ja kāds uz­ņē­mums grib to ie­pirkt par dār­gā­ku ce­nu ne­kā vi­dē­ji val­stī, sa­kām, nē, draugs mī­ļais, tā vis ne­būs. Arī «Tukuma siltumam» pie­dā­vā­jām lē­tā­ku va­ri­an­tu, un uz­ņē­mums tam pie­kri­ta.
Var ie­pirkt vai­rāk un lē­tā­ku, ta­ču slik­tā­kas kva­li­tā­tes?
Tā tas ne­no­tiek. Pro­tams, mēs ne­va­ram iz­kon­tro­lēt kat­ru šķel­das ki­lo­gra­mu, bet esam ap­rē­ķi­nā­ju­ši, cik daudz šī ku­ri­nā­mā va­ja­dzīgs, lai sa­ra­žo­tu vie­nu me­ga­va­tu sil­tu­ma – tie ir 2,27 m³. Tas ir vi­dē­jais rā­dī­tājs, bet pie tā pie­tu­ra­mies.
– Vai šķel­das ie­pir­ku­mam jā­slu­di­na kon­kurss?

– Re­dziet, uz­ņē­mu­mi pa­ši ir ie­in­te­re­sē­ti mek­lēt, kur lē­tāk, jo katrs san­tīms ir no sva­ra. Rē­ķi­niet, ta­rifs ir ap­stip­ri­nāts; ja ie­pērk dār­gā­ku šķel­du, jā­sa­ma­zi­na lī­dzek­ļi re­mon­tam, al­gām.
Jū­su­prāt, vai pār­ieša­na uz šķel­du ne­bi­ja pār­stei­dzīgs so­lis?
– Nē, jo šķel­du ga­ta­vo Lat­vi­jā, tā ir Lat­vi­jas pre­ce un nau­da pa­liek Lat­vi­jā. Cil­vē­kiem ir al­gas, darbs, var sa­mak­sāt no­dok­ļus. Ja ņem ma­zu­tu vai gā­zi, – vi­sa nau­da par šo ku­ri­nā­mo ie­pirk­ša­nu aiziet uz ār­ze­mēm, lat­vie­šiem ne­kas ne­pa­liek.
Vai pie­aug arī mal­kas ce­na?
– Jā, tā mak­sā līdz pat Ls 20 par m³.

Sil­ti­nā­ša­na at­mak­sā­ju­sies

– Reiz tei­cāt, ka iedzī­vo­tā­ji ne­prot re­sur­sus tau­pīt, vai tas at­tie­cas arī uz sil­tu­mu?
– Kad pa­va­sa­rī pē­tī­jām sil­tu­ma pa­tē­ri­ņa ana­lī­zi, va­rē­ja re­dzēt, ka si­tu­āci­ja uz­la­bo­jas un cil­vē­ki sil­tu­mu tau­pa. Lai arī ce­na ir pa­liela, sil­tu­ma pa­tē­riņš nav liels, tā­dē­jā­di arī mak­sa uz kvad­rāt­met­ru nav liela. Pro­tams, tie, kas ne­grib aiz­lī­mēt lo­gus, mak­sā.
– Ie­dzī­vo­tā­ji gan sa­ka, ka ir iz­da­rī­ju­ši vi­su – no­sil­ti­nā­ju­ši dzī­vok­ļus, ieli­ku­ši jau­nus lo­gus, ra­di­ato­rus, bet re­āli sa­vos rē­ķi­nos to ne­ma­na. Jo ko­pī­ga­jā kat­lā viss pa­zūd.
– Lie­ta tā­da, ka daudz­dzī­vok­ļu mā­jās at­bil­dī­bai jā­būt ko­lek­tī­vai, ka tie­ši tā­pat, kā vie­na da­ļa, da­ra vi­si. Ja pu­se dzī­vok­ļus sil­ti­na, bet ot­ra pu­se sa­ka, ka vi­ņiem ne­ko ne­va­jag, tad ko­pā arī ne­kas ne­var sa­nākt. Tā­pēc jau ener­go­re­sur­su tau­pī­bas no­lū­kos skai­tī­tā­ji uz­lik­ti kat­rai mā­jai, lai kat­ra mā­ja zi­nā­tu, – ja kāp­ņu tel­pas dur­vis re­gu­lā­ri aiz­tai­sīs, ja būs ie­stik­lo­ti kāp­ņu tel­pu lo­gi, būs eko­no­mi­ja. Ta­ču, ja kāds cil­vēks vē­las aug­stāku tem­pe­ra­tū­ru dzī­vok­lī, jā­rē­ķi­nās, ka viens grāds mak­sās se­šus pro­cen­tus no sil­tu­ma mak­sas. Ja no­teikts, ka vi­dē­jā tem­pe­ra­tū­ra ir 18°C, bet cil­vēks vē­las 20°C, vi­ņam jā­mak­sā par 12% vai­rāk. Un tad ir tā – vie­niem salst, bet ci­tiem va­ļā lo­gi. Pro­tams, tel­pas ir jā­vē­di­na, bet ne­var sil­tu­mu laist ār­ā. Tas bū­tu tas pats, ja cil­vēks vei­ka­lā no­pir­ktos pro­duk­tus, ne­aiz­ne­sot mā­jās, iz­mes­tu kon­tei­ne­rā un ie­tu uz vei­ka­lu ie­pir­kties at­kal…
Ri­si­nā­jums bū­tu kat­ram dzī­vok­lim savs sil­tu­ma skai­tī­tājs?
– Tas ir ap­tu­vens sil­tu­ma pa­tē­ri­ņa rā­dī­jums. Tur­klāt, ja nav div­cau­ru­ļu sis­tē­ma, tas nav pat īs­te­no­jams. Ār­ze­mēs tā ir, – kat­rā dzī­vok­lī ir sa­va sis­tē­ma. Bet pie mums tas ir grū­ti iz­da­rāms. Kā, pie­mē­ram, mak­su rē­ķi­nāt ga­la dzī­vok­ļos, kur sil­tu­ma pa­tē­riņš vien­mēr būs lielāks ne­kā vi­dū? Ja mā­jas vi­dū vie­nu dzī­vok­li ne­ap­ku­ri­nās, bet pā­rē­jos ap­ku­ri­nās, ta­jā vien­al­ga būs ne ma­zāk 7, pat līdz 10°C. Bet, ja ār­ā būs -20°C, ga­la dzī­vok­lī ne­būs daudz sil­tāk. Pat ja bū­tu sil­tu­ma skai­tī­tājs, vien­al­ga pie­mē­ro­tu ko­efi­cien­tu.
Vai iespē­jams no cen­tra­li­zē­tās ap­ku­res at­teik­ties?
– Ener­ģē­ti­kas li­kums pa­redz, ka ēkas īpaš­­nieks, bet ne dzī­vok­ļa īpaš­­nieks, iz­vē­las sil­tum­ap­gā­des sis­tē­mu. Tā­pēc ti­kai vi­sa ēka var at­teik­ties vai pie­slēg­ties cen­trā­la­jai ap­ku­rei un at­se­viš­ķa dzī­vok­ļa vēl­mes ne­tiek iz­ska­tī­tas.
To­mēr ne­re­ti iedzī­vo­tā­ji mak­sā par ne­pie­tie­ka­mi pie­sil­dī­tu dzī­vok­li. Ie­spē­jams, ra­di­ato­ri ve­ci, stāv­va­di?
– Stāv­va­du pro­blē­ma ne­būs tik liela kā ra­di­ato­ru. Ap­saim­nie­ko­tā­jam pēc iedzī­vo­tā­ju lī­gu­ma vien­reiz ga­dā jā­ska­lo ra­di­ato­ri, ja pro­blē­ma ir ta­jos vai arī jā­ba­lan­sē sis­tē­ma.
Tei­cāt, ka sa­ma­zi­nās me­ga­vat­stun­du pa­tē­riņš. Vai šo iegu­­vu­mu de­vu­si mā­jas ga­lu sil­ti­nā­ša­na?
– No­teik­ti. Tas ir viens no efek­tī­vā­ka­jiem ener­go­tau­pī­ša­nas ri­si­nā­ju­miem. Pro­tams, var sil­ti­nāt sie­nas arī no iekš­pu­ses, ta­ču ne­va­ja­dzē­tu aiz­rau­ties – pie­tiek ar pus­i vai centi­met­ru bie­zu po­ro­lo­nu vai kor­ķi uz ap­me­tu­ma, pa virs­u uz­lī­mē ta­pe­tes.
Sie­na būs mīk­stā­ka, ne­kā lie­kot ri­ģip­si?
– Mīk­stā­ka būs, bet, ja ne­va­jag to iz­lī­dzi­nāt, re­ģip­si ne­va­jag. Jā­ņem vē­rā, ka arī pār­liek lielu sil­ti­nā­ju­mu no iekš­pu­ses likt ne­var, jo tad bo­jā­jas sie­na. Pats gal­ve­nais, lai sil­tums sil­da, žā­vē sie­nu. Ar lielā­ku sil­ti­nā­ju­mu ro­das ra­sas pi­lie­na efekts, sie­nas kļūst mit­ras, sa­lā sa­salst un var plai­sāt.


Komentēt

Pasākumu kalendārs

2018.11.15 | 13:00

Lasījumi Jaunpils bibliotēkā 

2018.11.15 | 14:00

Dārzkopju cildināšana Jaunpilī 

2018.11.15 | 17:00

Meierovica pieminekļa atklāšana Tukumā 

2018.11.15 | 20:00

Basketbols Lapmežciemā 

2018.11.16 | 12:30

Valsts svētu koncerts Cērē 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Novembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool