Kāds būs lielā ūdenssaimniecības projekta liktenis Tukumā?

2004. gadā uzzinājām, ka Tukums iekļauts Eiropas Savienības projektā «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība 12 Zemgales reģiona pašvaldībās Latvijā». Projekta ietvaros tika plānots tuvāko gadu laikā 95% iedzīvotāju pilsētā nodrošināt ar centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumiem. Šobrīd nav zināms, vai šo ieceri tiešām izdosies īstenot.

2004. gadā uzzinājām, ka Tukums iekļauts Eiropas Savienības projektā «Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība 12 Zemgales reģiona pašvaldībās Latvijā». Projekta ietvaros tika plānots tuvāko gadu laikā 95% iedzīvotāju pilsētā nodrošināt ar centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumiem. Šobrīd nav zināms, vai šo ieceri tiešām izdosies īstenot.

Pašvaldībai jāuzņemas tehniskā projekta vadība

Pagājušajā nedēļā dome saņēmusi Vides ministrijas vēstuli, kurā pašvaldībai uzdots vadīt ūdenssaimniecības tehniskā projekta izstrādi, lai arī sākotnēji projekta koordinēšanu uzņēmās ministrija.

Domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja:

– Ministrijas izsludinātā Iepirkuma procedūra ir beigusies, projektu izstrādās SIA «Venteko», bet mēs šo darbu vadīsim. Atteikties no tā šajā līmenī būtu absurdi, lai arī par tālāko projekta virzību ir maza skaidrība. Eiropas savienības struktūrfondu nauda varētu būt pieejama tikai 2009. augustā, līdz ar to pēc grafika 2008. gadā paredzētie iepirkumi tiks atlikti uz nenoteiktu laiku. Tas attiecas uz līgumu slēgšanu par tehnikas iepirkumu, attīrīšanas iekārtu pilnveidošanu un pašu komunikāciju ierīkošanu. Kamēr nebūs skaidrības no valsts puses par finanšu resursiem, ir skaidrs, ka ar pašvaldības finansēm tas nav izdarāms.

Pašlaik SIA «Tukuma ūdens» paņēmis kredītu vairāk nekā Ls 400 000 apmērā tehniskā projekta izstrādei, pēc tam skatīsimies, kas notiks tālāk. Tiesa, nav zināms, vai šī summa tiks iekļauta attiecināmajās izmaksās, vai arī tiks uztverta kā pašsaprotams pašvaldības ieguldījums.

Premjers Ivars Godmanis atzina, ka pašlaik svarīgāk pabeigt 2004. līdz 2006. gada projektus, tāpēc naudu nesola. Taču arī mēs nevaram ieguldīt milzīgus līdzekļus šajā projektā un atteikties no tiem līdzekļiem, ko varētu piesaistīt maģistrālo ielu sakārtošanai, sociālās mājas siltināšanai, bērnudārza celtniecībai utt.

Tātad šie Ls 400 000 tiks iekļauti tarifā?

– Dome ir lēmusi par līdzfinansējumu šim projektam Ls 500 000 apmērā vairāku gadu garumā. Lielākā problēma, – ja sadārdzinājuma dēļ tik pamatīgi mainās finansējums, neviens vairs nevar pateikt, kā tas ietekmēs tarifus. Visticamāk, nāksies pieņemt politisku lēmumu par to, cik lielu summu ar budžetu varam garantēt un cik liela tās daļa būs neatmaksājamā summa, un – cik liela tiks iekļauta tarifā. Taču nogremdēt iedzīvotājus ar to, ka ūdens kļūs zelta vērts, nevaram atļauties. Tāpēc par katru cenu neko nedarīsim.

Varbūt no šī projekta jāatsakās?

– Ja valsts sadārdzinājuma finansēšanā nepiedalās un tas tiek uzlikts pašvaldībām, tad ļoti reāli, ka nevaram to pacelt. Premjers gan norādīja, – ja mūsu valsts nerealizēs vides projektus, tad tai Eiropas Savienībai jāatmaksā soda nauda 450 miljoni eiro apmērā. Tādā gadījumā gan neredzu loģiku – atmaksāt tik lielu summu, bet neieguldīt naudu pašvaldībās īstenojamajos projektos no budžeta. Domāju, ka valsts tik jocīgi nerīkosies.

Jāpiebilst, ka termiņi projekta īstenošanai ir tik īsi, ka nav skaidrs, kādā gan Leiputrijā dzīvojam, ja tik īsā laikā varam sasniegt Eiropas līmeni.

Vai nav iespējams samazināt tēriņus projekta ietvaros?

– Eiropa ir pateikusi, ka sadārdzinājumam papildu līdzekļi netiks doti, tie jāmeklē pašiem. Reiz valsts apgalvoja, ka Eiropas nauda tā pati valsts nauda vien ir; nu tad būtu tikai godīgi, ja cenu sadārdzinājumu segtu proporcionāli – valsts par savu (ES) daļu, kas ir 72% no kopējām izmaksām, bet pašvaldības – par savu saistību daļu.

Tātad tehnisko projektu izstrādās, bet par tālāko projekta virzību nekas nav zināms?

– Projektu izstrādās, bet pārējās darbības ar iepirkumiem tiek apturētas. Ar citām pašvaldībām esam runājuši, ka lūgsim ministriju izstrādāt darbu grafiku, lai zinātu, kā rīkoties, jo visiem iepirkumiem vajadzīgs laiks. Svarīgi, lai neiznāk tā, ka ir nauda, bet mēs neesam veikuši procedūru un darbus iekavējam.

Inflācija ietekmē

Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekta kopējās izmaksas ir 16 miljoni latu, tostarp 72% – Kohēzijas fonda līdzekļi. Ņemot vērā darbu izmaksu sadārdzinājumu (tas pēc statistikas lēšams 30 līdz 50% apmērā), patlaban vēl nav zināms, kādus darbus par paredzēto naudu varēs izdarīt.

Kā skaidroja attīstības departamenta vadītāja Anita Šēlunda, izstrādājot tehnisko projektu, tiks atjaunināts arī šīs ieceres tehniski ekonomiskais pamatojums, tostarp vērtēta inflācijas ietekme. Tas nepieciešams, lai noskaidrotu, ko no plānotā varēs izdarīt.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *