Šodien Sēmes pagastā talkotāji pulcējās divās vietās – pirmā Latvijas Republikas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica piemiņas vietā Brizulē un pie Senču ozola Kaivē.
Jauna puķu dobe piemiņas vietā
Pati pirmā uz talku Z. A. Meierovica piemiņas vietā bija atnākusi tās kopēja Vera Terliņa. Viņa šo darbu uzņēmusies pēc tam, kad šopavasar mūžībā aizgāja Milda Anna Venita Goste, kura par to rūpējusies daudzus gadus. Veras kundze dzīvo tepat netālu un saka, ka darbs neesot grūts, bet atbildīgs. Un kas gan viņai te pa kalniņu ko lejā nenonākt, arī puķes pašai dārzā izaugot… Kopēja atceras, ka padomju gados 1926. gadā uzliktais piemineklis mētājies tepat netālu krūmos iegāzts, blakus smilts ņemšanas vietai, bet, kad nākusi Atmoda, tas nolikts atpakaļ.
Kad piemiņas vietā ieradās talcinieki gan no Ārlietu ministrijas, gan Sēmes pagasta, V. Terliņa strādāja ar visiem kopā plecu pie pleca un ik pa brīdim pamācīja, kā kura lieta darāma. Divarpus stundu laikā, ieklausoties gan Sēmes un Zentenes pagastu pārvaldes vadītājas Silvijas Rabkēvičas iecerēs, ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska kā profesionāla būvnieka, Z. A. Meierovica vedeklas Ingrīdas Meierovicas un citu talcinieku padomos, tika noņemta augsnes kārta pie pieminekļa un izveidota jauna puķu dobe, kurā iestādīja turpat līdz šim augušās papardes un prīmulas, bet no jauna – sarkanas un baltas pelargonijas, notīrītas sūnas no kāpnēm un apmalītēm, izlīdzināta melnzeme un iesēta zālīte.
Ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis pastāstīja, ka šajā piemiņas vietā esot pirmoreiz, un, lai gan bijusi iespēja talkot kopā ar partijas biedriem, viņam bijis svarīgi strādāt tieši šeit, jo Z.A.Meierovica ieguldījums Latvijas valsts starptautiskajā atzīšanā ir pelnījis vislielāko atzinību.
Kad darbs bija pabeigts, gan ministrs, gan I. Meierovica teica paldies visiem, kas bija čakli strādājuši. I. Meirovica vēlreiz atgādināja skumjo stāstu par vīratēva traģisko bojāeju autoavārijā 1925. gadā: “Šajā vietā automašīna saslīdēja ceļa smiltīs un apgāzās. Tajā bez ministra atradās arī viņa ģimene, kas ciemojās “Druķu" mājās un bija atnākusi viņu uz ceļa sagaidīt. Z. A. Meierovics gāja bojā, taču neviens cits avārijā necieta."
Kaivē veido jaunu celiņu
Jāteic, tiem talkotājiem, kas strādāja pie Kaives ozola, bija uzticēts patiesi grūts uzdevums – bija jāizrok celiņa koka klucīši un to vietā celiņš jāpieber ar granti. Izrādās, pirms gadiem astoņiem saliktie klucīši savu laiku nokalpojuši un vietām jau pazuduši zemē. Tādēļ gājiens par tiem bija kļuvis neērts. Tagad, kad klucīšu vietā sabērti grants oļi, iešana ir daudz vieglāka.
