Šīs nedēļas nogalē – no 24. līdz 26. jūlijam – tukumnieki svinēs jau 20 pilsētas svētkus. 20 gadi paskrējuši nemanot, iespējams, tā īsti pat neaizdomājoties, ka tai tālajā 1995. gadā Tukums bija pirmā pilsēta Latvijā, kas izdomāja svinēt svētkus. Tolaik pilsētu vadīja Ēriks Zunda. Sarunā svētku priekšvakarā noskaidrojām, ka ne tikai svētku jomā tukumnieki bijuši celmlauži – iespējams, tādas bija ar pašvaldības un uzņēmēju līdzdalību tapušās «Tukuma Ziņas», arī strūklaka, pirmais pašvaldības ņemtais kredīts… Runājām arī par atziņām, kas gūtas lielajā politikā – gan Saeimas deputāta, gan pašvaldību ministra un ministriju parlamentārā sekretāra amatā, par uzņēmējdarbību, ģimeni, bērniem un mazbērniem. Par visu to, kas liek apzināties, dzīve ir bagāta un piepildīta.
– Vai jūs atceraties, kā toreiz – 1995. gadā – radās svētki? Kāpēc gribējāt tos sarīkot? Viegli taču nebija…
– Nebija viegli, taču mēs Tukumā esam darījuši daudzas lietas, ar kurām bijām pirmie Latvijā. Man liekas, ka mēs pirmie noņēmām Ļeņina pieminekli, paši pirmie paņēmām kredītu… Redziet, man bija netradicionāla pieeja – nebija nekādas bagāžas no pagātnes, nebija tāda priekšsprieduma vērtējuma. Es ieraudzīju cilvēkus, situāciju un vērtēju. Un man patiešām gribējās kaut ko jaunu, jo Tukums šķita tāds pelēks… Biju noskaņots, ka man dzīve Tukumā jāpārveido…. Turklāt ap mani bija cilvēki, kas arī tā jutās – Zigrīda Bumbiere, Agrita Ozola, tu – Ivonna Plaude, Juris Šulcs, Māris Rudaus-Rudovskis, Uldis Paeglītis… Mēs domājām ļoti pozitīvi un gribējām kaut ko izdarīt, kaut ko mainīt. Protams, bija arī ar rajona padomi jācīnās – par naudas plūsmu, piemēram. Esmu vienmēr uzskatījis, ka nav vajadzīgas divu līmeņa pašvaldības…
– Nomāca ”vecie stagnāti”?!
– Jā. Bija sajūta, ka kāds visu laiku “sēž uz pleciem”, tai pat laikā man gribējās cilvēkus iedvesmot, lai viņi notic pilsētai. Man bija svēta pārliecība, ka cilvēks sāks ticēt pilsētai tad, ja tiks sakopta vide, ja veidosies pozitīvs pilsētas vizuālais tēls. Turklāt mans uzskats bija – ja kaut ko izlauž, noteikti šī vieta ir jāsakārto; ja atstāj salauztu, sabojātu, ir slikti, tā vieta nekad neatdzims.
Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 23. jūlija, numura ŠEIT!
To smuko dārzu, kas fonā, gan varēja vēl kādā bildē…
Ēriks prata ap sevi pulcināt radošus cilvēkus,tāpēc arī pirmie svētki pilnīgi visiem ir palikuši atmiņā.
Nebija tādas skatuves kā tagad,nebija tādu tehnoloģiju,bet bija kaut kā patīkami,sirsnīgi.
Ēriks bija gan ļoti labs vadītājs, gan arī prasīgs, bet cilvēcīgs un saprotošs pret darbiniekiem. Lai veicas arī turpmāk.
Ē.Zunda intervijā NTZ ir viena no sakarīgākajām pēdējā laikā. Viņa atbildes saturīgas, pārdomātas.Cilvēks ar intelektu un savu “es”. Tādam vajadzētu būt Tukuma vadītājam.