Vents Dubrovskis

Dzīvot Latvijā, bez iespējas atgriezties Sīrijā, kur notiek karš

Vai zinājāt, ka Tukuma slimnīcā viens no Terapijas nodaļas ārstiem ir sīrietis? Bet Sīrijā taču karš!… Kā tas ir, dzīvot svešā valstī, bez iespējas atgriezties, bez iespējas sazināties ar ģimeni?

Vai zinājāt, ka Tukuma slimnīcā viens no Terapijas nodaļas ārstiem ir sīrietis? Bet Sīrijā taču karš!… Kā tas ir, dzīvot svešā valstī, bez iespējas atgriezties, bez iespējas sazināties ar ģimeni? Vai šīs izjūtas dziļi atmiņās nav pazīstamas arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem? Vai par tām un arī par to, cik svarīgi būt brīvam cilvēkam brīvā valstī, nebūtu jāatgādina arī jauniem cilvēkiem? Tiem, kas nekādas vajāšanas, izsūtījumu un, paldies Dievam, karus nav pieredzējuši? – lūk, par šo īsi pirms Latvijas dzimšanas dienas vajadzētu aprunāties ar jauno ārstu no Sīrijas. Sīrietis ir ļoti jauks, runā latviski, bet ar viņu (jo musulmanis) labāk runāt vīrietim! – apmēram ar šādu informācijas minimumu pirms nedēļas tecēju uz slimnīcu, lai iepazītos ar nosacītu ienācēju mūsu mazpilsētas vidē un mūsu mediķu kolektīvā…

Nauars Abau Koura (Nawar Abou Koura) – tā iepazīstoties un, skaidrības labad, vēl arī zīmogu uz papīra uzspiežot, saka Nauars, kura vārda vidusdaļa dzimtajā arābu valodā ir maigi jānoapaļo. Ar pārtraukumiem Latvijā viņš jau septīto gadu, tomēr raitākai sarunai vietām jāizlīdzas ar angļu valodu un pa rokai arī planšetdators tulkošanai. Protams, vispirms vaicāju par iespaidiem Latvijā – kopīgo un atšķirīgo.

Nauars:

– Gan Sīrijā, gan Latvijā cilvēki ir ļoti jauki – palīdz viens otram; apvaicājas, vai nevajag ko palīdzēt – tas ir ļoti patīkami. Kas patīk Latvijā? Tas, ka valsts pārvalde nerada problēmas cilvēkiem. Var mierīgi dzīvot… Sīrijā valdība ir ļoti slikta, un tā ir milzīga atšķirība. Jūs zināt – Sīrijā šobrīd ir karš un valdība ar armiju rada milzīgas problēmas vienkāršajiem iedzīvotājiem! Tas ir reāli!

Pats esmu no Damaskas – Vecdamaskas. Tā ir viena no senākajām pilsētām pasaulē…

– Cik bērnu ģimenē esat?

– Man ir trīs brāļi un četras māsas. Tie, kas dzīvi. Viens brālis un māsa nomira. Ģimenē bijām desmit bērni un tēvs ar māti.

– Kā var izdzīvot ģimene ar desmit bērniem jeb Sīrijā par to nesatraucas?

– Tāds bērnu skaits ir normāls. Mazākais ģimenē ir pieci bērni.

Visu interviju lasiet piektdienas, 21. novembra, laikrakstā ŠEIT!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *