28. martā notika Degoles pagasta iedzīvotāju sapulce. To vadīja Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa, tajā piedalījās novada domes priekšsēdētāja vietnieks Indulis Zariņš, domes deputāti Arvīds Driķis, Artis Jomerts un Saeimas deputāts Aivars Volfs.
Par pārvaldes izdevumiem
L. Legzdiņa stāstīja, ka 2010. gadā Tumes un Degoles pagastu pārvaldes kopējais budžets bijis Ls 378 540, kas izpildīts Ls 368 235 apjomā. Tā kā pērn pašvaldības budžets vēl nav bijis atdalīts no komunālais saimniecības, lielākā daļa līdzekļu – Ls 97 056, plānota pārvaldei un administrācijai, kā arī komunālajiem maksājumiem: apkurei – Ls 80 069 (Degolei Ls 26 440), ūdenim – Ls 16 805 (Ls 4145), atkritumiem – 16 623 (Ls 3700), kanalizācijai – Ls 9 343 (Ls 3293). Kultūrai un sportam tērēti Ls 56 212, trim bibliotēkām – Ls 26 312 (Degoles bibliotēka iegādājusies izdevumus un periodiku par Ls 250, grāmatas par Ls 499). Skolēnu pārvadājumi tiek organizēti četros maršrutos un izmaksājuši Ls 30 255. Autoceļu fondā bijuši Ls 37 001, no tiem ziemā iztērēti Ls 24 776. Greiderēšanai, caurteku labošanai un grāvju izpļaušanai izlietoti Ls 15 235, bet bedrīšu remontam Tumē – Ls 2 771, 68. 2010. gadā īstenoti trīs projekti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu – Degoles pagasta Vienībā ierīkoti siltumtīkli par Ls 65 529, kā arī rekonstruēts Tumes kultūras nams un pašvaldības autoceļš Mazkalnjāņi-Sloklejas.
2011. gada budžeta ieņēmumi plānoti Ls 276 243 apjomā, tostarp apkurei – Ls 90 292, ūdenim – Ls 23 344, atkritumiem – Ls 16 623. Autoceļu fondā bijuši Ls 30 665, no tiem ziemā iztērēti Ls 13 385, 94, tostarp Degolei – Ls 7 728, 08. Saņemts Eiropas finansējums četriem projektiem: ūdenssaimniecības uzlabošanai Degoles pagasta Vienībā, Lazdu bibliotēkas infrastruktūras attīstībai, satiksmes drošības uzlabošanai Tumē un ceļa Mazkalnjāņi-Viksas rekonstrukcijai.
Parāds par komunālajiem maksājumiem 2011. gada 1. janvārī bijis Ls 18 418, 75, patlaban nedaudz samazinājies. Ar parādniekiem slēdz vienošanos par parāda atmaksu, taču par diviem (pa vienam katrā pagastā) sākta tiesvedība.
Tarifi ūdenim un kanalizācijai apstiprināti 24. februāra Tukuma novada domes sēdē un stāsies spēkā no 1. jūlija. Par auksto ūdeni būs jāmaksā 0,34 Ls/m³+PVN, par kanalizāciju 0,38 Ls/m³+PVN. Visi aicināti uzstādīt ūdens skaitītājus, jo ir ļoti daudz iebilžu no iedzīvotājiem par to, ka nav taisnīgi, ja viens ūdeni izmanto savam patēriņam, bet citi dārza laistīšanai vai automašīnas mazgāšanai. Tādēļ arī noteikts, ka bez skaitītāja rēķinās 250 litrus uz vienu iedzīvotāju mēnesī.
L. Legzdiņa arī informēja, ka 24. martā dome pieņēmusi lēmumu par komunālā SIA veidošanu četriem pagastiem, kas turpmāk sniegs ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes pakalpojumus, kā arī, ja iedzīvotāji gribēs, apsaimniekos daudzdzīvokļu mājas. "Ja iedzīvotājiem ir problēmas norēķināties par pakalpojumiem, jāvēršas pie sava sociālā darbinieka un jālūdz izvērtēt, kādi ir personas ienākumi un kādas iespējas saņemt, piemēram, dzīvokļa un citus pabalstus," stāstīja Sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve. Viņa aicināja iedzīvotājus nekautrēties; ja kādu jautājumu nevarot nokārtot uz vietas pagastā, varot vērsties Tukumā.
Pagastā vajadzīgs feldšeris
– Kāpēc sociālajam darbiniekam ir tik īss darba laiks Degolē – tikai trešdienās no 10.00 līdz 13.00? Ja es strādāju, tad kā lai tieku pie sociālā darbinieka?
I. Balgalve:
– Jūs varat šo palīdzību saņemt arī Tumē un Tukumā, ja nevarat sastapt savu sociālo darbinieku uz vietas. Vai arī varat norunāt tikšanos citā laikā, un sociālais darbinieks atbrauks. Trešdienās pēc pieņemšanas darbiniecei ir apsekošana, taču, ja norunāsiet, viņa var atgriezties darba vietā un jūs pieņemt.
– Mums ir daudz vecu cilvēku, taču uz vietas nav feldšeru punkta. Kaut vai vienreiz nedēļā šis darbinieks te uz vietas varētu būt. Bija gadījums, kad cilvēks nomira, jo nemediķi nepaguva sniegt palīdzību.
L. Legzdiņa:
– Kad veidoja Tumes un Degoles pagastu pārvaldi 2009. gadā, tad feldšeris Degolē no darba jau bija aizgājis. Esmu runājusi ar Tukuma slimnīcas direktori par to, ka varbūt kāds no feldšeriem varētu šeit strādāt, bet problēma ir tā, ka neviens feldšeris jau negribēs uzņemties atbildību par cita mediķa pacientiem. Tāpat kā citur, arī Degoles iedzīvotāji pierakstījušies pie daudziem ģimenes ārstiem. Taču varu informēt, ka 29. aprīlī no 8.00 līdz 15.00 Degoles pagasta Vienībā būs Veselības diena, kad varēs izmantot mediķa pakalpojumus – izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura un holesterīna līmeni. Ja būtu gribētāju, šādu tikšanos organizēsim arī maijā.
– Bet mums jau vajag tās receptes, lai nav jābrauc uz Tukumu. Mēs taču arī maksājam sociālo nodokli, vajadzētu taču kaut kādu pretimnākšanu. Varbūt Tumes daktere Zaļmeža var pie mums braukt? Mēs tad no saviem dakteriem izrakstītos, bet pie viņas pierakstītos…
– Pirmkārt, feldšeris nevar izrakstīt recepti, otrkārt, daktere Santa Zaļmeža ir ļoti noslogota savā praksē, jo viņai ir daudz pierakstīto pacientu, tāpēc nevar pieņemt pacientus citur – arī par to ir runāts.
Par ūdeni, siltumu un atkritumiem
– Kad beidzot mums būs normāls ūdens? Tagad tas ir tādā kā kafijas krāsā, un tā ir jau otro mēnesi. Vai maz tādu var dzert?
Elmārs Lapinskis, komunālā dienesta darbinieks:
– Šāda problēma rodas sestdienās un svētdienās, kad strauji pieaug ūdens patēriņš; tad ūdens straujāk pieplūst un tajā ieskalojas cauruļu aplikums.
L. Legzdiņa:
– Domāju, ka vasarā būs jaunais projekts, tad arī problēmas atrisināsies.
– Mums pēc papīriem skaitās pieci konteineri, bet reāli pilni ir trīs. Kā tad rēķina to maksu – vai par visiem pieciem? Turklāt uz mūsu konteineriem nes atkritumus arī no mazdārziņiem – koku zarus, drazas.
E. Lapinskis:
– Tā kā es neesmu klāt, kad izved konteinerus un šo pavadzīmi neparakstu, nevaru pateikt, cik lielu atkritumu daudzumu rēķina. Lai to pateiktu, tiešām būtu jāstāv klāt.
– Mums apkure ir minimāla, bet vai tas atspoguļosies arī rēķinos? Trīs dienas vispār nebija apkures. Cik zināms, šķelda slapja, tāpēc arī nav no tās nekāda labuma un mums ir auksts.
– Ja ir mitra šķelda, tad tas nenozīmē, ka mēs nekurinām. Taču nevaram šo maksu samazināt, jo rēķinām nevis reālo maksu par patērēto siltumu, bet gan vidējo – 0,96 Ls/m². Reālās siltuma izmaksas svārstās no Ls 0,70 līdz Ls 1,30 par kvadrātmetru.
– Nav jau neviena, kam stāstīt par problēmām, piemēram, te visu laiku elektrība ārā deg, bet neviens nereaģē, te arī citas reizes elektrība pazūd uz ilgu laiku.
– Tanī brīdī, kad apgaismojums tiek pārbaudīts, to arī ieslēdz, jo citādi to nevar pateikt. Elektrība pazūd tad, kad vadi vējā sasitas un izsit drošinātājus. Cik zināms, «Latvenergo» ir projekts, ka tiks ierīkota jauna līnija, tad veco līniju ņems nost un liks kabeļus.
– Mums vienīgā iespēja dabūt ūdeni no akas. Taču aka ir atklāta un bail, ka tur kāds neiekrīt. Vajadzētu kaut pumpi ielikt, jo pensionārs jau nemaz to spaini no akas nevar izvilkt.
L. Legzdiņa:
– Kad jaunais projekts īstenosies, to visu sakārtos.
– Praviņu kapu kapličai vajadzētu jaunu jumtu…
L. Legzdiņa:
– Kapličai jumtu remontēs, nauda tam pagasta pārvaldes budžetā ir ieplānota.
– Kad beidzot sakārtos ūdeni, kuru palaiž apkures sistēmā? Ar tagadējo ūdeni parastais metāla radiators kalpo gadu vai pusotra. Kad brauc pirkt jaunu, veikalā prasa: "Vai jūs no Vienības?" Ja no Vienības, radiatoriem garantiju nedod, jo mums neesot ūdens atskābekļots:
– Daudzdzīvokļu mājās no būvēšanas brīža bija čuguna radiatori, kam šis ūdens neskādēja, taču tagad apmēram 1/4 daļa iedzīvotāju ir salikusi jaunos, vieglos radiatorus, kas šo ūdeni nepanes. Lai no tā izvairītos, mums ir jāliek jauna iekārta katlu mājā, kas ūdeni atbrīvotu no skābekļa. To, cik tā maksā, nevaru pateikt, tāpat kā to, vai to pirks, jo par to lems jaunais komunālais uzņēmums.
– Aizejiet paskatieties, visi mūsu šķūnīši ir ūdenī, un tā ir pašvaldības zeme, par kuras izmantošanu maksājam nodokli! Turklāt mums saka, ka tā neesot pašvaldības zeme, bet īpašniekam piederoša.
– Šim zemes gabalam ir divi īpašnieki un tiem abiem jāvienojas par meliorācijas sistēmu tīrīšanu, un tas jādara kopā. Ja to darīs tikai viens, tam nebūs jēgas.
Un ko tad labu iedzīvotāji ieguva no šīs sapulces.Reāla ķeksiša ievilkšana -un reāla nedomāšana par lauku cilvēkiem.Tik daudz priekšnieku,bet tik maz labi padarītu darbu priekš lauku cilvēkiem. Gods un slava Kandavas novada vadībai,tā vismaz domā par lauku cilvēkiem.Ir gan jauna ūdenssaimniecība,gan feldšeru punkti,gan kultūras pasākumi.Pat tik tālā miestā kā Zante.Vadītājiem reiz pa reizi vajadzētu atcerēties,ka viņi ir tapēc,lai darītu dzīvi labāku ,nevis sarežģītu to.Pat tik elementāru lietu kā feldšeri nevar nodrošināt nu kur vēl trakāk.
Varu teikt tikai to,ka jums vismaz bija pagasta iedzīvotāju kopā sanāšana,bet Slampē gan cik atceros Girgensons kā iesēdās,tā sēž joprojām,bet pagasta iedzīvotāju sapulces nekad nav sasauktas,laikam bail no iedzīvotājiem,cik daudz labu darbu padarījis.Fenomenāla vērtiba vietvalža krēslam.
Nez, vai Kandavas novada domes priekšsēdētājs Bārenis organizē tos kultūras pasākumus Zantē? Vai varbūt paši zantenieki tomēr? Gan jau pasākumu kvantitāte un kvalitāte vairāk ir atkarīga no pašu aktivitātes. Kultūras darbinieks pagastā x var izstiepties, sarauties un uz galvas stāvēt, bet – ja pašdarbnieku vai apmeklētāju nebūs, pasākumu arī nebūs.
Un Slampē – interesanti, cik iedzīvotāju uz tādu sapulci aizietu? Vai, teiksim, cik iedzīvotāju ir parakstījuši iesniegumu, pieprasot, lai pārvaldes vadītājs sarīko sapulci? Un, galu galā, ja kāds jautājums sasāpējis, tad jau var pie Girgensona arī personīgi aiziet, vai ne?
Nē Lienīt, navar personīgi iet, jo mēs visi laucinieki tikai paslepus un aiz muguras mākam runāt cik viss ir slikti, un cik labi ir tur kur mūsu nav, lūk ja dome laimes lāci atvestu, tad būtu pavisam cita lieta.
Nu te Kandavai slavas dziesmas saslavēja. Jauna ūdens saimniecība. Uz vecās bāzes ko paši nolaida. Varbūt jaunas caurules savilka, vai kādu atdzelžotāju uzlika? Kāds spožs ventilīts ielikts? Runā ar skaitļiem. Tik un tik metri vai km nomainīti, ūdens kvalitāte, attīrīšanas, smakas, spiediens, notekūdeņu novadīšana, applūstamība mazināta,…. konkrētāk, nevis šitas baigi labiņš, tikai Kandava neapmierinātībā vārās cik kurš kabatā iebāzis, kurš ar kuru guļ…
Runā, ka drīz cenzūra un totalitārisms iestāsies Latvijā, kā demokrātija Staļina laikā, tad vairs ne lauķi, bet arī pilsētnieki ne runās ne rakstīs, tikai glaimīgi pa dienu smaidīs, bet naktī kā dušmaki mugurā durs
Kā Saeimā – "Tā kā pērn pašvaldības budžets vēl nav bijis atdalīts no komunālais saimniecības, lielākā daļa līdzekļu – Ls 97 056, plānota pārvaldei un administrācijai"
Loģiski, Saeimas deputāts un Vienotības politikas atbalstītāji – vairāk ierēdņiem, pārējiem krikumi.
Tu,HŪTE,tiešām akla esi,Laimes lācis jau tev blakus kabinetā sēž,lec uz galvas,tur tava vieta,bet slampeniekam taisnība.Hūtei sāp-viena bļodiņa.