Piektdien, 21. decembrī, 13.12 (dažos kalendāros – 13.13) sākās astronomiskā ziema, un šī ir gada īsākā diena. Saule Latviju apspīd 6 stundas un 26 minūtes Rūjienas novadā – mūsu valsts vistālākajā ziemeļu stūrī, un 7 stundas un 1 minūti – Daugavpils novadā, kas ir valsts tālākais dienvidu punkts. Un tā – kamēr saule lec rītos un noriet vakaros, kamēr priekšā vēl gada garākās naktis un tumšākie vakari, mums jāmācās, jāprot, jāspēj atrast laiku nomierināt savus prātus. Pasaules kārtība sākas mūsos!
Neatminos vairs, kopš kura laika, taču gadu no gada, atverot tikko iegādāto plānotāju, tajā aizvien no jauna ielieku izgriezumu ar Imanta Ziedoņa dzejoli – lūgšanu. Lūk fragmenti:
„Šajā lūgšanu brīdī, Dievs, sapulcē visus šeit
Kopā zem Tava jumta:
Tās domas, ko domājam dažādās vietās par
Vienu un to pašu: kā pasargāt dvēseli sevī
Un tautā, kā laukus uzturēt Dievā, kā ielas
Uzturēt gaismā un bērnus Ticībā iecelt!
Dievs, sapulcē manus radus – kaut
Domās – še altāra priekšā: lai no mūsu
Mājām viņu domas sanāk šai brīdī zem Tava
Jumta! Es lūdzos.[..]”
“[..] Es piesauc gaismu šai brīdī no savas
Dzimtas un turu to Dievā. Palīdzi
Augt mums, es lūdzos!
Vienalga, kur ir mani bērni šai brīdī un brāļi,
Un māsas, es saucu tos šurp, mēs izaugam
Lieli tavā vārdā, šai brīdī mēs nomatam
Tumsu. Dievs, palīdzi mirdzēt mums, es
Lūdzos!”
Lai mums – katram vienam un visiem kopā – atrodas brīdis rāmi piesēst, pieklusināt (ja pietrūkst gribasspēka izslēgt…) televizoru, iedegt sveci un nolasīt šo (vai katram savu, personisko) lūgsnu! Šis vēl nav ballīšu laiks. Šobrīd Visums ieklausās mūsos: ko gribam, ko lūdzam, pēc kā ilgojas mūsu dvēseles…