Valentīdienā

Daudz Valentīnu – vīriešu – pazīstat? Es vienu zinu – nu, gigants, dinamīts! Kad muti paver!… Tiekamies reti – parasti Valentīndienā (ja iekrīt darbadienā), kad viņš skrien ar šampi pa pasauli apkārt, jo citādi, kas gan viņu sasodītajā visu Mīlētāju dienā atcerētos!? Bet neraizējies, Valentīn, leģendu nav iespējams aizmirst, pat ja iesērējušu kontaktu pēc tā šķiet. Kad Valentīnam piezvana, pirmais, ko dzirdi, ir vīrieša labākajos gados pikts uzbrēciens: ”Runāt tikai latviski!!!” un tālāk ir varianti – kad Valentīns runā, jūs tā kā ievelkat elpu, tā kā gribat ko teikt, bet tā arī paliekat muļķīgi pavērtu muti, kamēr sarunu biedrs pateicis pēdējo vārdu vai arī – jūs jautri patriecaties. Bet Valentīnā ir vērts ieklausīties, jo viņa runas plūdi ir vien supervitālas pieredzes izvērsums.

Tā kādā Valentīndienā Valentīns pavēstīja, ka Tukuma dome tic aizkapa dzīvei! Kā tā!?? Redz, ikurāt pirms celiņa, kas šķērso Veļķu kapus, uzlikta zīme «Apdzīvota vieta»… Kam tad tur dzīvot, kam rosīties, ja ne veļiem!? Ja tā tomēr nav, tad spēkā vecā patiesība – rakstītam vārdam neticēt!… Kas par iekniebienu žurnālistikai un vispār pastāvošajai varai, vai ne!?… Tā samācījies, ja ne rakstītam vārdam vispār, tad vismaz zīmītēm pārāk lielu uzmanību nepievērst, arbūzu laikā mīlīgajā tirgotavā «Super no ņe to» izvēlējos arbūzu un aplaidu skatienu apkārt – nu kurš man to sagriezīs (?), taču no personāla nebija ne miņas! Protams, zīmēm neticošais devās uz plastikāta strēmelēm aizklātu eju sienā, virs kuras brīdinošs uzraksts vēstīja – «Nepiederošiem ieeja aizliegta!» Jā, laikam jau biju pārkāpis kādu sarkano līniju un Valentīna līdzās nebija – pacilājošā noskaņā uz priekšu pastieptais arbūzs dabiski noslīdēja vārīgāko orgānu sargājošā pozīcijā, jo tiku vienkārši izšņākts laukā… Arbūzs jau nez kur bij’ pazudis no apziņas un tāds – pastieptām rokām, kā arbūzu, kā neredzamu vidukli aptvēris, paslīdēju garām apsargam (un labi, ka garām) un aizslīdēju sava sašķobītā prāta gaitās. Diezi, ko Valentīns būtu teicis.? Visticamāk to, ka muļķis arī baznīcā pērienu dabūs. Kad satikšu, pavaicāšu, bet visādi citādi sveiciens visiem mīlētājiem Visu Mīlētāju dienā!…

Komentāri

  1. Vent, man tiesām patīk Tavs izteiksmes stils, līdzekļi un vārdu krājums. Protams, ne visiem tematiem tas ir piemērots, bet tadam neitrālam pēcbrīvdienu rakstam-super. 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *