Uz mūsu ceļiem aizvien vairāk parādās riteņbraucēji: gan tie, kuri velosipēdu izmanto, lai nokļūtu uz darbu, skolu, kādu citu vietu, gan tādi, kuri ar riteni devušies garākā tūrisma ceļojumā vai riteņbraukšanu brīvajā laikā izmanto kā treniņnodarbības labas sportiskās formas uzturēšanai. Tukumā un dažos lauku ciematos radušies arī veloceliņi, atsevišķās vietās – īpaši apzīmētas meža takas. Un tomēr, lai kaut vienā no šiem maršrutiem nonāktu, riteņbraucējam ir jāizmanto šoseja un ielas, kurās nav riteņbraucēju celiņu. Tādējādi uz viena ceļa plaknes jāsadzīvo gan autobraucējiem un riteņbraucējiem, gan riteņbraucējiem un gājējiem, gan dažviet visiem trim kopā.
Bet tā sadzīvošana ne vienmēr ir veiksmīga. Diemžēl nereti kopbūšanas notikumi ir visai traģiski. Tiesības atrasties visiem uz ceļa ir vienādas, tikai katram ir jāievēro savi noteikumi. Velosipēdistiem ir jābūt redzamiem! Tuvojas rudens tumšie vakari un rīti. Pamēģiniet tumšā, lietainā laikā, kad automašīnas gaismās atspīd asfalts, laikus ieraudzīt velosipēdistu, ja viņam nav atstarojošās vestes! Milzkalne ir pietiekami tuvu Tukumam, lai uz skolu varētu doties ar velosipēdu. Bet šādos apstākļos uz ceļa es kā velosipēdists droši nu nekādi nejustos. Nu tik ļoti ir nepieciešams uzbūvēt vēl tos, apmēram, trīs kilometrus celiņa, lai savienotu veloceliņu līdz Tukuma robežai ar Milzkalnes ciemā esošo!
Diemžēl šī un vēl citas iespējas veloceliņu infrastruktūras nodrošināšanā ir atkarīgas no finansiālajām iespējām. Ja iespēju nav…
Bet ir lietas, kuras ir atkarīgas no mums pašiem – velo un autobraucējiem. Autobraucēji, nu neskatīsimies uz velobraucējiem kā uz satiksmes kavētājiem! Piebremzēsim, apbrauksim ar drošu līkumu, parādīsim pagriezienu. Un savukārt velobraucējiem jāatceras, ka pār gājēju pārējām ar velosipēdu var pārvietoties vien tad, ja tās ir regulējamas, bet, pārvietojoties pa neregulējamām gājēju pārejām, no velosipēda joprojām ir jānokāpj. Un ne jau tāpēc, lai autovadītājiem īpaši izpatiktu, bet gan tāpēc, ka pārvietošanās ātrums ar velosipēdu ir pietiekami liels, lai autovadītājs tik pēkšņi nenoreaģētu…
Jā, nebūtu slikti, ja visai pretrunīgi vērtētajās tikumiskās audzināšanas vadlīnijās 12 bērnos un jauniešos izkopjamo tikumu vidū būtu minēta arī līdzcietība, savaldība un tolerance.
Kā būtu, ja iepazītos ar satiksmes noteikumiem, pirms uzcept kārtējo garadarbu?
“Un savukārt velobraucējiem jāatceras, ka pār gājēju pārējām ar velosipēdu var pārvietoties vien tad, ja tās ir regulējamas, bet, pārvietojoties pa neregulējamām gājēju pārejām, no velosipēda joprojām ir jānokāpj.”
202. Velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību. Velosipēdu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus, – pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds.
Katrā gadījumā pie Tukuma poliklīnikas nekādā ziņā nedrīkst šķērsot gājēju pāreju nenokāpjot no velosipēda, pie apļiem arī, pie bišu mājas arī. Bet kas notiek? Daudzi kā brauc, tā lielā ātrumā aizbrauc… Tas ir bīstami.
202. un arī citus punktus satiksmes noteikumos! nav nekur noteikumos rakstīts, ka tieši pie bišu mājas un poliklīnikas:) nedrīkst nenokāpt no riteņa! vai autovadītājiem nav jāzin satiksmes noteikumi un arī to izmaiņas?
Piekrītu japam. No 01.01.2016. pār gājēju pāreju drīkst braukt ar velisipēdu, nav jānokāpj un jāstumj. Tā jau ir sistēma, ka ntz publicē klaju dezinformāciju un nepatiesību. Tāda sajūta, kx dunduki un kodēji vien tur strādā.
Izlasi uzmanīgāk 202.
pats 202.! kur tu redzi, ka jānokāpj no riteņa? ja nepieciešams – nenozīmē, ka jānokāpj!
Ja, velocelins nepieciesams… Visiem butu labi, no Milzk. varetu aiziet lidz Tukumam un atpakal. Iet pa sosejas malu bistami. Satiksme slikta. Varbut kautkad brinums notiks, finanses atradisies… Doma un iespejas neistenojas, bija merits ar mietiniem atzimetas robezas… Zel…
Nav runa tikai par finansēm. Lai uzbūvētu veloceliņu ir vajadzīga vieta kur būvēt, bet. Bet autoceļam pieguļošā zeme kādam pieder. Pareizāk sakot daudziem īpašniekiem. Ne katrs ir gatavs šķirties no savas zemes dēļ veloceliņa. Ne par naudu, ne idejas vārdā. Tāpēc arī ideja par celiņu uz Milzkalni ir apstājusies. Ļoti vienkārši. Bet Fjodorovai tomēr ar satiksmes noteikumu izmaiņām no 01.01.2016. derētu iepazīties, iespējams izbēgs no kāda pārpratuma, vai pat soda, nevis spītīgi pastāvēt uz savu, kaut maldīgu informāciju. Raksturīgi šim laikrakstam, rakstot par dažādām tēmām: pieņēmumi, baumas, nepatiesība, puspatiesības, nepārbaudīta informācija u.t.t. kā Puķītei tā citiem “autoriem”