Tosts topošajiem

Gan jau tāpat kā daudziem citiem, arī man visas priekšvēlēšanu runas, kampaņas, publikācijas, aģitācijas un diskusijas ir pieriebušās kā rūgta nāve. Kur vien ej, ko vien klausies vai skaties, pretī atkal kāda kandidāta seja, kas izmisīgi lūdzas: “Balso par mani! Balso par mani!”

Paldies visiem augstākiem spēkiem, ka jau šīs nedēļas nogalē tam beidzot tiks pielikts trekns punkts, kaut gan uz lielām, revolucionārām pārmaiņām, visticamāk, mūspusē nav ko gaidīt. Īpaši, ņemot vērā, ka gandrīz visos sarakstos pārsvarā ir cilvēki, kas lielākā vai mazākā mērā, tomēr pašvaldības darbā ir jau labi aprobēti. Zina vai vismaz paši tā iedomājas, ka zina, kā tas darbiņš īsti darāms un, ja nezina, ir pārliecināti, ka gan jau pieredzējušākie kolēģīši parādīts, kā labi ieeļļotais mehānisms darbojas. Varbūt, kaut mazticami, kādā no četriem novadiem pēkšņi priekšsēža krēslā iesēdīsies kāds jauns personāžs, tomēr lielos vilcienos un mazos vagoniņos… Mēs, tas ir, vēlētāji, jau esam gudri un pieredzējuši – nekas, visticamāk, būtiski nemainīsies.

Nepārprotiet. Neesmu par pārmaiņām pārmaiņu pēc, jo galvenā problēma ir sistēmā, neba nu personāžos vai viņu it kā piekoptajā politikā. Ar politiku, tādā plašākā izpratnē, pašvaldību vēlēšanās vispār maz sakara! Jā, protams, partiju kandidāti sit sev pie krūts un stāsta, kādi viņi valsts, sava pagasta vai pilsētas patrioti, kādi viņi zaļi, zili un rūtaini, taču tieša korelācija ar viņu deklarētājām vērtībām un ideāliem tiek novērota reti. Un pēc ievēlēšanas… nereti par to, ko reiz paši saviem vēlētājiem sasolījuši, deputāti aizmirst pavisam un ir gatavi balsot arī par tādiem dīvainiem lēmumiem, kur vispārējo labumu, izdevīgumus vai pat jēgu nepietuvinātajiem ir pat ļ-oo-ti grūti saskatīt. Bet cilvēks parastais (to skaitā arī mēs – žurnālisti) no shēmu šķetināšanas, atbilžu vai veidu, kā nepieņemamus lēmumus mainīt, meklēšanas ļoti nogurst. Tāpēc uz nākamajām vēlēšanām atkal ir tā rūgti sakāvnieciskā četru gadu pēcgarša…

Nu tad, topošie, – par jūsu solīto un arī godprātīgu solītā pildīšanu!

Komentāri

  1. KO t Ivonna žulti lēja šorīt LR 1? Likumi jau žurnaļugām nav rakstīti, vai ne?

  2. Mēs nobalsojām par Zaļajiem un rūtainajiem ar ģimeni, nemēģinu kādu pārliecināt, bet ceru, ka Domē vecie ar jaunajiem sastrādāsies un mums būs tomēr spēcīgs jauns mērs. Nevaram atstāt Lukmani, nu nav viņš spēcīgs līderis, viņš ir vietnieks. Šodien daudzi tieši par Zaļās partijas sarakstu balsoja, daudzi par No sirds Latvijai, daži ar paceltu galvu nobalsoja arī par Modri Liepiņu, pozitīvākais no esošās varas cilvēkiem.

    1. No manis dzirdētā vairums pieturēsies pie vērtībām un balso tieši par Modri un viņa tukumnieku sarakstu. Prieks par to -, lai Liepiņa kungam izdodas.

  3. Tas patiešām ir smieklīgi , ka žurnāliste sūdzas par to, ka apriebusies priekšvēlēšanu kampaņa.
    Patiesībā, tieši žurnālisti, nevis partijnieki, ir lielākie priekšvēlēšanas brēkas cēlāji.
    Partijnieki tikai izlīmē savu reklāmu un pastkastēs samet savu makulatūru, kuru normāls cilvēks momentā noliek pie pārējā kurināmā, kuru aukstajā laikā sametīs apkures katlā.

    Normāls cilvēks nelasa tos solījumus, jo ,neatkarīgi no savēlētajiem ”locekļiem” , pats nomaina mājai jumtu, pats sagādā malku, pats nomaina mājai durvis utt.
    Cita lieta ir bijušie padomieši un to garabērni , kuri gaida , ka jaunie ”locekļi” viņiem sienā iedzīs naglu un nomainīs ārdurvis.

    Vienīgie , kuri studē partiju solījumus, ir konkurējošo partiju uzpirktie darboņi.

    1. Pats māca saviem bērniem matemātiku un klarnetes spēli, pats rok aku, greiderē savu ceļu, un ar lukturīti uz pieres ziemas vakaros izgaismo vārtrūmes.

      1. Protams labāk neko nedarīt un ik pa četriem gadiem gaidīt jaunu laimes lāci!

  4. Šodien darba kolektīvā valdīja vienbalsība – Tukumnieku partijas ir godam pelnījusi, lai par viņiem balso!

    1. Acīmredzot Latvijā ir atgriezušies “tumšie” viduslaiki, jo, ja tautai ir iespējams iestāstīt un, galvenais, tā arī notic, ka aizejot uz vēlēšanu iecirkņiem, tā spēs kaut par mata tiesu iespaidot savu likteni. Tā pat nenojauš, ka sen jau dzīvo kā lopiņš aizgaldā un vienīgi aizjūras saimnieka ziņa ir lemt – kaut to nost jau šodien vai pagaidīt vēl kādu laiciņu.

      1. Ak tad, aizjūras saimnieka vietā gribi aizZilupes mongoļu-tatāru pēctečus un sēmočku kultūru.

        1. Neaizmirsti, ka Saule vēl joprojām aust austrumos – tas ir aiz Zilupes. Tev kā “izredzētās” tautas pārstāvim tas jau nu bija labāk jāzina, jo ne par velti jūsējie jau vairāk kā simts gadus ar kārām acīm glūnat tajā virzienā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *