Bērnudārzs «Lotte» no jauna apliecina, ka Tukums ir revolucionāru pilsēta. Pirms 109 gadiem tukumnieki mēģināja gāzt pastāvošo politisko varu, bet nu ir sacēlušies pret valodnieku uzliktajiem žņaugiem.
Līdz šim kalendārā bijusi Lote, Šarlote, Lizelote, bet nu šie vārdi tiks pagarināti par vienu “t” – lai ir kā Europā. Nelaimīgā kārtā neviens no Lottes vārda apstiprinātājiem nav bijis klāt tad, kad tika tulkotas Ē. Kestnera «Divas Lotiņas» un grāmata par Loti no Izgudrotāju ciema, tāpēc šajos nosaukumos diemžēl saglabājusies novecojusī rakstība. Tas, ka Lottes vārds tieši pārņemts no igauņu valodas, rada cerību, ka turpmāk tautieši vairs nepalaidņosies ar literāro varoņu vārdu pārmērīgu latviskošanu – pietiks ar to, ka piekabinās kādu latvisku galotnīti, piemēram, Ansīti un Grietiņu nomainīs Henselis un Grethena, Hariju Poteru – Harrī Potters, Vilku un Zaķi no seriāla «Nu, pagaidi!» – Volks un Zajacs.
Nost ar samudžināto pareizrakstību! Turpmāk darbosimies pēc principa „kā dzirdu, tā rakstu”. Latviešu valodā ir likumība, ka runā nebalsīgais līdzskanis starp īsiem patskaņiem tiek pagarināts, piemēram, vārdos „laka”, „rasa”, „Lote”. Līdz šim rakstos tas netika parādīts, bet no šī brīža pagarinājumu akcentēsim ar diviem un, ja nepietiks,– arī ar trim līdzskaņiem, piemēram, “rakku akkku Lottei”.
Homonīmi likvidējami kā šķira. Tie valodu pagalam sarežģī. Ja teikuma sākumā minēts vārds “dumpis”, kā zināt, vai tiek runāts par aktieri vai par putnu, vai par sacelšanos? Es iesaku šādu variantu: DDumpis (aktieris; ar diviem „d” pasvītrots viņa talants), duumpis (putns; ar „u” atdarinātas tā izdvestās skaņas), dumppis (sacelšanās; rakstībā atveidots šāvienu troksnis). Bail pat iztēloties, kas notiktu, ja bērnudārzs būtu nosaukts Lotes vārdā – vecāki un bērni ietu ēkai ar līkumu, jo pie tās pulcētos vēsturnieki un jūrnieki – vieni domātu, ka namam dots novecojis masas mērvienības nosaukums, bet otri ticētu, ka iestādei piešķirts dziļuma mērītājierīces vārds. Tāpēc jāpiekrīt tiem, kas saka, ka Lote (ar vienu „t”) rada nevēlamas asociācijas.
Un tomēr žēl, ka valodniekiem nosaukuma apstiprināšanas laikā nebija iespējas cīnīties pret lieko „t”, jo, starp mums runājot, „t” dubultošanas argumenti ir ļoti nenopietni…
viss jau tā ir, tik replika šāda: lai nu kas publicētu šo rakstu, tik ne jau ntz; ļ.cien. Vinetai Rozenbergas k-dzei ieteiktu biežāk pārlasīt ntz rakstus, uūūu, cik garš raxts sanāktu, ja jau par 1 t var šādu cepumu uzcept.
.
ja bērnudārza logo ir igauņu autoru radītā suņu meitene, tad protams, ka 2t.
muķīgs spriedelējums par Dumpi un visu pārējo.
Nākamo bērnudārzu nosauksim skaidri un saprotami – SŪKLIS BOBS KVADRĀTBIKSIS.
ko cepās, būtu palikuši pie b/d vēsturiskā nosaukuma “sēnīte”.
īstenībā jau žēl, ka Latvieši savus tēlus neceļ godā:
SPRĪDĪTI, LAIMU, MĀRU, MAIJU,
LELLĪTI LOLLĪTI, ANNELI- ARĪ TAK BURTI DUBULTOJĀS
Tiešām – ko tagad darīt ar vārdiem elle, lelle, mellene? Ja tie ir izņēmumi, kādēļ arī igauņu meitenes vārds nevar būt izņēmums? Vai tad slikti skan?
nu gan atraduši problēmu ko risināt, smieklīgi, būtu priecājušies, ka kaut kas notiek labs pilsētā. Nu jā, pedagogiem jau patīk matus skaldīt, kā citādi lai apliecina savu tik AUGSTO izglītību:))
pasakiet paldies ntz, kam šo tēmu gribējās paturpināt
Tiešām jūtams, ka redakcijas sleju piesārņo ar rakstiem, kas pašam neinteresē. Termiņš tuvojas un kaut kas fiksi jāuzcepj. Un tad pa to laiku, kamēr vārās zapte un cepas pankūkai viena puse, fiksi kaut kur uz receptes neaprakstītās daļas top Redakcijas Sleja.
Vai kādam jāorganizē sensācijas, kur emocijas sistu augstu vilni un nebūtu žurnālistiem ar varu jāmeklē skabargas tur, kur tās nav. Ja pareizi saprotu, tad pagaidām mazpilsētas žurnālistika nedrīkst būt objektīvi analītiska, bet tai jābūt pēc iespējas maziskākai. Un, jo zemākas ielejas, jo zemiskākai.
žetons par raxtu!