Katru gadu oktobra pirmajā svētdienā svinam Skolotāju dienu. Viengad vērienīgāk, citreiz ne tik ļoti, bet šo dienu pie mums bez svinībām neatstāj.
Lai arī bieži vien sabiedrībā dzirdētas arī nievājošas atsauksmes, mūsdienās skolotājs Latvijā ir īpašs. Tas ir cilvēks, kurš katru jaunu mācību cēlienu iet uz darbu, īsti nezinot, kāda būs viņa alga. Nereti izrādās, ka, salīdzinājumā ar skolēnu tiesībām, skolotājam tās ir krietni mazākas. Bieži ir gadījumi, kad vecāki bērnu nezināšanā vai uzvedības problēmās nevaino sevi vai savu atvasi, bet vienīgi un tikai skolotāju. Viņa neatbilstošo vecumu (par jaunu vai par vecu), darba metodes (par modernu vai iesīkstējušu) un skolu kopumā (”ko no tādiem laukiem vai mazpilsētas vispār var gaidīt”)… Turklāt skolu un skolotāju kritizēšanas jomā taču visi ir gana zinoši jeb kompetenti, kā tagad saka, jo visi taču skolā gājuši. Vienkārši sakot, šobrīd skolotāja profesija netiek novērtēta ne valdības, ne sabiedrības mērogā kopumā.
Skolas gaitu laikā reti kurš novērtē skolotāju ieguldījumu savā nākotnē. To, ka skolā pavadītais laiks izrādās kā viens no tiem dzīves posmiem, kuru atceramies ar patīkamām atmiņām un kurā tiešām kaut ko iemācījāmies, saprotam krietni vēlāk. Tad, kad kādreizējais neveiksmīgais pārbaudes darba rezultāts vai konflikts ar skolotāju liekas pilnīgs sīkums. Un, ja tā godīgi izvērtēsim, gan jau, ka to kašķu ar skolotājiem būtu bijis stipri vien mazāk, ja paši godīgi būtu pildījuši to, kas skološanās un tātad – mūsu pašu labā prasīts…
No katra skolotāja (patīk mums to atzīt vai ne) mēs esam ko mācījušies. No viena uzcītību un pacietību, no otra interesi par vēsturi, literatūru, mākslu… Viens vienkārši bijis īstais cilvēks blakus, kas īstajā laikā pamudinājis būt uzņēmīgākam un pārliecinātākam par sevi. Bet cits atklājis mūsos īpašo spēju – spēju mācīties, jo tieši tā bieži vien izrādās svarīgākā no visām iemaņām. Paldies viņiem par to!
Apsveicu visus esošos un bijušos skolotājus svētkos un vēlu, lai reiz pienāktu laiks, kad skolotāja profesija Latvijā tiktu novērtēta kā viena no svarīgākajām!