Sist nedrīkst apžēlot

Tā kā 13. maijā visā Latvijā tiek atzīmēta Valodas diena, varētu jau reflektēt par interpunkcijas nenovērtējamo nozīmi, ko apliecina klasiskais un virsrakstā ietvertais piemērs – vārdu sakopojama nozīme radikāli mainās atkarībā no tā, kur izvēlamies likt komatu. Bet šo piemēru var skatīt arī pavisam no citas puses…

Proti, šonedēļ Latvija beidzot parakstīja tā saukto Stambulas konvenciju, kas ir starptautiska vienošanās par to, kā cīnīties ar vardarbību ģimenēs, jo īpaši ar vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Tomēr tā visa minstināšanās, mīņāšanās un pretenzijas,  kas nāca publiskajā gaismā vēl pirms tam, atstāja ļoti rūgtu pēcgaršiņu un šaubas par tiesiskuma izpratni mūsu valstī kopumā. Kamēr par konvencijas “netikumiskumu” spriedelēja marginālas apvienības, piemēram, asociācija «Ģimene» vai daži īpaši pareizi ticīgie, mani tas nesatrauca un, ja godīgi, pat īsti šādas diskusijas nepamanīju. Bet, kad tām līdzi skriet sāka arī Tieslietu ministrija ar pašu ministru Dzintaru Rasnaču priekšgalā, vispirms pasūtot it kā nopietnu, juridisku vērtējumu par konvencijas neatbilstību Satversmei un pēc tam liekot noprast, ka ar tās ratificēšanu “vārti vāļā“ būs radikālajam feminismam, viendzimuma laulībai un kādām tik vēl ne šausmām, palika vienkārši skumji. Tas tikai kārtējo reizi apliecināja, cik ļoti pie mums ir gatavi stīvēties par likuma burtu, pavisam aizmirstot par likuma garu. Sak, tas nekas, ka pie mums nav sakārtota sistēma, kā tiek veiktas ekspertīzes pēc seksuāla rakstura uzbrukumiem (konvencija paģēr izmaiņas kā šajā, tā arī citās jomās), galvenais, lai netiktu apdraudēta “demokrātija ģimenē“ un vīrieša priviliģētais statuss? Par šiem un citiem dīvainajiem argumentiem, protams, iesmēja arī jurisprudences profesionāļi un pat saniknojās citkārt mierīgais Valsts prezidents Raimonds Vējonis pakratīja pirkstu. Bet – vai ar to būs līdzēts? Vai lēmumi vēl arvien netiek pieņemti – galvenais, lai komati salikti un termini nepārprotami, noliekot malā vai pavisam aizmirstot par to patiesajiem mērķiem? Tad nav jābrīnās, ka pavisam likumīgi par dažu tūkstošu parādu cilvēkam var atņemt māju par diviem miljoniem, dažādās advokātu balstītās shēmās kā kaleidoskopā var mainīties nekustamo īpašumu ieguvēji, bet maksātnespējas procesos miljonāriem parādi nav jāatdod…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *