Manuprāt, viena no smagākajām problēmām, ar kuru savās žurnālistu gaitās sastopamies, ir tā sauktais mājokļu jautājums. Un ne tikai tāpēc, ka brīdī, kad stāsts par kāda cilvēka, ģimenes likstām nonāk redakcijā, tas sasniedzis savu galējo robežu. Traģiskākais, ka tāda īsta, visaptveroša un daudzmaz sociāli taisnīga risinājuma šai problēmai mūsu valstī nemaz nav.
Nu, varam ņemt par piemēru mūsu laikrakstā nesen publicēto Indras (sauksim viņu tā) ģimenes stāstu. Ģimene – mamma, tētis, četri bērni (vecākā meita dzīvo un strādā Rīgā), no kuriem divi ir ar īpašām vajadzībām, pirmo reizi vērsās redakcijā pērnā gada nogalē, kad jau kādu laiku bija meklējuši un neatraduši palīdzību, lai tiktu galā ar pāri plūstošo kaimiņu sauso tualeti. Ģimene dzīvo faktiski jau graustā, kur sausās tualetes atrodas gaitenī un avārijas gadījumā, nebrienot pa mēsliem, viņi pat netiek savā dzīvoklī. Arī ūdens te nav, tas ir koplietošanas akā vismaz metru 300 attālumā. Jā, Indra bija lūgusi pašvaldību viņas ģimenei kaut mazliet uzlabot sadzīves apstākļus vai arī ierādīt citu dzīvokli, bet nupat saņēmusi atteikumu. Tā sauktajā dzīvokļu rindā viņu uzņemt nevarot, jo viņai jau, lūk, ir dzīvošanai derīga platība. Savukārt veikt kādus uzlabojumus šai namā, ko apsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība, nevarot, jo… nams, kurā Indras ģimenei pirms pieciem gadiem dzīvoklītis ierādīts, nemaz nav pašvaldības īpašums…
Kāds tad ir šī gadījuma vēstījums? Pat ja esat palikuši uz ielas, nepiekrītiet pašvaldības piedāvātajiem graustiem, jo tā jūsu sev liedzat jebkādu iespēju uz uzlabojumiem? No otras puses, ko gan pašvaldība vispār var piedāvāt? Valstī ir noteiktas vismaz astoņas iedzīvotāju kategorijas, kam likumā noteiktā kārtā pienāktos palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā, un, piemēram, Tukumā tie ir 129 cilvēki jeb ģimenes. Rinda ir gara, un par daudziem no rindā stāvētājiem ir pat pa ļoti traģiskam stāstam. Bet… Nav, nav te brīvu dzīvokļu! Nav arī pašvaldībai pietiekoši daudz līdzekļu un nav arī valsts atbalsta ne esošā dzīvojamā fonda uzturēšanai, ne papildināšanai. Un pat ja sasparotos un atkal no kāda uzņēmēja kādu namu, nama daļu vai īres tiesības nopirktu, tad tas daudz neko nerisinātu… Jo, piemēram, Tukumā tikai aptuveni 20 no rindā stāvētājiem ir gatavi samaksāt par labiekārtotu un centralizēti apkurinātu dzīvokli… Daudzas, pat ļoti daudzas visnotaļ labvēlīgas un jaukas jaunās ģimenes ar maziem bērniem nav spējīgas samaksāt pat par kabatas izmēra labiekārtojumu, par kaut jel kādu pašvaldības atbalstu un sava mājokļa iegādi pat nesapņojot… Lūk, šī ir problēma, ko, atmetot dumjo niekošanos ar ģimeņu kartēm un pirmsaborta ”sirsnīgajām sarunām”, reāli par valsts nākotni domājot, varētu risināt arī Saeimas demogrāfu blice.
Vakar vakarā bija ļoti labs raidijums “Tieša runa“.
Tur tika viss pateikts par Latvijas nākotni,proti, nākotnes, attīstības, NAV. VIDs ,kas atbild par to,lai valstī būtu ienākumi,ir pati lielākā zagļu iestāde.
Par kādu attīstību te var būt runa!Par kādiem dzīvokļiem,par kādu veselību un par kādu izglītību.
Ir vienkārši jābrauc pēc iespējas ātrākprom no Latvijas.
Skaudri teikts, bet patiesība.
…Saeimas demogrāfu blice tik grib lai viņiem mašīnas remontē.
Aiziet aiziet, spalvas dīdītāji, nerakstiet par atejām graustos, kamēr neiztīrīs ateju tur augšā (kur mašīnas briesmīgi bieži plīst), tikmēr nekā nebūs. Bet nu pareizi, acī knābt ne tikai nevar, bet laikam arī nedrīkst 🙂
Atcerēsimies savu varonīgo revolucionāro pieredzi un atkārtosim valsts sakārtošanas un sabiedrības attīrīšanas darbības. Bet prom no Latvijas lai laižas tie, kuri ir tieši vainīgi mūsu nelaimēs. Arī virzienu varu ieteikt – uz elli!
Mēs miermīlīgie letiņi visu pārdzīvosim . Gan to ka dzīvokļi nav , gan to ka valsts kalpi pieliek sev algas , bet lai tauta arī varētu dzīvot labāk , minimālo paceļ tikai par 10 eur. Kā lai līdz tai attīstībai tiek ?? Attīstība sāksies tikai tad , kad kasierīte kas sēz Maxima pie kases saņems uz rokām vismaz 1200 eur .
Nu jā izskatās, kam ir tam vajag vēl. Tā tagad Šulca kungs izcēlās ar lielisku priekšlikumu, kā uzlabot valstī tautas labklājību un tiešām, kamēr vēl padomju laiku vadītāji, to pēcteči grābs tikai sev un savējiem, tikmēr pārējie kaut kā eksistēs un pelnīs nodokļus.
tiešām akmens ntz dārziņā.Pilns nets un televīzija ar mūsu bijušo mēra spožajām idejām,bet mūsu pašu avīzē, ne vārda.Klusums.Re,cik labs vadītājs bija n-tos gadus,skaldi un valdi.
NEDRĪKST!!!
ROKA ROKU MAZGĀ….
Diemžēl mūsu novadniekam, godājamam Šulca kungam Saeimā citas prioritātes. Autiņš neiet…Bēdīgi un nožēlojami.
Esiet taču žēlīgs pret mūsu godājamo novadnieku!
Domājat viņam viegli Saeimā,viņš ir jaunpienācējs.
Kā zināms ,Saeimā valda vēl trakāka ”gedovščina” nekā krievu armijā.
Jaunpienācēji saņem vissliktākos auto ,visnodeldētākos ancukus un jāsēž uz vissliktājiem krēsliem,tāpēc mūsu novadnieks izmisuma brīdī pasūdzējās.
Būsim saprotoši,iestrādāsies mūsu novadnieks ,tiks pie laba auto ,kā arī visa pārējā un viss būs kārtībā,nebūs jāsūdzas.
Lūdzu, dārgie žurnālisti, palīdziet to risināt valstiskā līmenī! Jūs, novada un pilsētu laikrakstu žurnālisti, esat vistuvāk tautai, redzat, kā cilvēki dzīvo, varat taču caur Latvijas Žurnālistu savienību vērsties Ministru kabinetā vai Saeimā, vai pie atsevišķiem konkrētiem deputātiem, lai domā, ka palīdzēt tautai, vismaz jaunajām ģimenēm, ar likumdošanas izmaiņām. Lai pašvaldība dzīvokļus drīkstētu dot ne tikai no cietuma iznākušajiem un ar tiesas spriedumu par nemaksāšanu izliktajiem, bet plašākam personu lokam.
Ko tu te gvelz, nav laika nabagu niekiem ! Kungiem mašīnas plīst uz darbu braucot !
Latvijas Žurnālistu savienība, kas noklekarēja tai savulaik piederošo Reiterna namu un jau kuro gadu ir Lemberga kabatas organizācija, tāpēc neko nerisinās. Varbūt varētu Latvijas žurnālistu asociācija, tā ir pašu žurnālistu dibināta un tajā, cik zinu, arī Plaude darbojas.
Smieklīgi, ka redaktore klusē…
Protams – KLUSĒŠANA – PIEKRIŠANA…
CIK TĀLU VĒL IESIM???
Cik veikli Ivonna prot no aprites izņemt sev nevēlamos komentārus.V aru apbrīnot totālo provinciālismu trīcošo jēra dvēseli.
Punkts uz i!!!
Malacīte- vērotāja!!!
Laukos pilns ar tukšām mājām, dzīvokļiem, bet nē – jāvaimanā, ka pilsētā nevar ar ērtībām dzīvot…
Un no žurnaļugām objektivitāti nav ko gaidīt, viņiem ka tik kārtējo honorāru par jebkādi aizpildītu sleju dabūt…
Nu, un ko tu pats tais laukos nedzīvo?! Saki, cik gan kādai ne visai labi situētai ģimenei ar maziem bērniem tāda laukos dzīvošana varētu izmaksāt, ja skaidri zināms, ka darba tais laukos nav?! Ja gribi pats dzīvot naturālā saimniecībā, bez normāliem iztikas līdzekļiem, nespējot sniegt bērniem pat minimāli normālu izglītību un attiecīgi iespēju izrauties no trūkumcietēju apburtā apļa, lūdzu, bet nemēģini to piedāvāt kā mūsdienīgu risinājumu citiem! Kāda gan valsts iespējama ar mazizglītotiem mežā dzīvotājiem?!
Protams, liet gaužas asaras jau ir vieglākais ceļš. Un zinu, ka tiek ierādīti arī grausti. Bet, vienmēr var saspuroties un padarīt savu dzīvi labāku. Es tam esmu gājusi cauri. Un zinu, ka sistēma kā tāda ir samērā nemotivējoša, kaut arī man šķiet, ka nemotivējošais faktors bija sociālie darbinieki, kuri bija pārguruši un ērcīgi, kā arī citi trūkumcietēji, kuri higiēnai laikam sevišķu uzmanību nepievērš.. Lai nu kā, bet esmu izmācījusies, sev dzīvi izkātojusi, strādāju labā darbiņā. Es vēlētos vienkārši pateikt – Risinājums ir vienmēr, visu palielam izšķir attieksme.
Piekrītu Es.
Kamēr civēkam ir divas rokas, divas kājas un veselība, viņš VAR strādāt un VAR nodrošināt sev jumtu virs galvas. Kauns, ka jauni vīrieši iet uz pašvaldību izstieptu roku un pieprasa sev dzīvokli, tad vēl nav apmierināti ar tā laiekārtotības pakāpi un ka pašam jāremontē… Nožēlojami. Ja patīk dzert un līdz 11 gulēt nevis strādāt, tad jāpārceļas uz tropu zemēm, kur mājoklis nav obligāts, var tīri labi dzīvot zem palmas.