Par minimālo algu un nekustamā īpašuma nodokli

Jaunievēlētā valdība kādu laiciņu ir pastrādājusi, un nu jau varam sāk spriest par tās veiksmēm un lietām, kur paveicies mazāk. Premjeram Krišjānim Kariņam nav bijis viegli apvienot kopīgam darbam valsts labā tik dažādus politiskos spēkus, kuru rīcībā ir gan klajš populisms, iespējams, arī pašlabuma tīkojumi, gan arī vēlme tik tiešām kaut ko paveikt un uzlabot mūsu valsts, Latvijas, mūsu – tās iedzīvotāju labā.

Jāteic, ka pašlaik visvairāk diskusiju ir par priekšlikumu paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī. Esmu lasījusi un  klausījusies uzņēmēju bažas, ka tad palielināsies ēnu ekonomika vai arī būs jāslēdz uzņēmums, jo tādas algas neesot iespējams samaksāt – darba ražība zema… Kas attiecas uz darba ražību, tad tā gan visvairāk attiecas tieši uz pašu uzņēmēju, kā darbs tiek organizēts. Kritiku neiztur arī atziņa, ka Rīga un Pierīga šo minimālās algas pacelšanu jau izturēšot, bet attālākie novadi ne. Vai, plānojot savu biznesu, darba devējam nav jārēķinās ar to, cik maksā darba spēks? Un nav jau te runa par superalgām, bet gan tikai par tādu algu, lai cilvēks daudzmaz var izdzīvot, bērnus skolā sūtīt un samaksāt, teiksim, īpašuma nodokli par māju, kurā viņš dzīvo vairākās paaudzēs. Bet, ja nelaimīgā kārtā šī māja atrodas jūrmalā vai kāda citā vietā, kur zemes un mājas kadastrālā vērtība uzkāpusi tik liela, ka nodoklim vien no nopelnītās minimālas algas jāatlicina apmēram 1000 eiro un dažkārt pat vairāk? Ko darīt tad? No iepriekšējās valdības šajā jautājumā dzirdējām cinisma pilnu atrunu: nevari samaksāt, pārdod un kļūsi par klaidoni! Te gan jāteic paldies vietējām pašvaldībām, kuras iedzīvotājiem piemēroja nodokļu atlaides un ļāva izdzīvot. Nu valdība sola iepriekšējās valdības pret iedzīvotājiem, minimālas algas pelnītājiem, atļaušos teikt,  netaisnīgo īpašuma nodokļa (par vienīgo mājokli!) maksāšanas kārtību mainīt. Tieslietu ministrs J. Bordāns rosina neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli mājokļus, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz??? 100 000 eiro. Bet, aplūkojot nodokļu maksātāja paziņojumu, redzam, ka zemes nodoklis, uz kura mājoklis, lai ar cik necils tas būtu, atrodas, ir vismaz divas reizes lielāks nekā mājokļa nodoklis. Vai ar šo problēma, lai cilvēks varētu palikt savā dzīves vietā, būs atrisināta?  Un kādas būs sekas, ja ieviesīs šādu kārtību novados, kur zemes kadastrālā vērtība nav tik augsta? Šajos novados arī par mājokli nodoklis nav nesamaksājams. Kā pildīsies šo pašvaldību budžets? Gads jau aizsteidzies pāri pusei. Un cik nu atlicis, līdz jaunie maksāšanas paziņojumi būs klāt. Arī valdībai nav atlicis daudz laika, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu lēmumu, kas neizdzen cilvēkus no vienīgā mājokļu, kurā daža dzimta dzīvojusi paaudžu paaudzēs.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *