Mazu bērnu vecākiem noteikti nav paskrējis garām kadrs no multiplikācijas filmas «Ledus laikmets», kurā nodemonstrēta autoru versija, kā dažādos sāpīgos, bet vienlaikus – muļķīgi smieklīgos – veidos gājuši bojā putni dodo. Un dažbrīd, iepazīstoties ar pēcsvētku un brīvdienu glābšanas dienestu statistiku, šķiet, latviešu tautā saskatāmas tādas pašas pašnāvnieciskas tieksmes, izņemot to “smieklīgi muļķīgo” daļu…
Ja globāli un pat eksistenciāli skatāmies, protams, pārītis noslīkušo vai uz ceļa bojā gājušo uz kopējā fona nav nekas ārkārtējs un traģisks. Vai mazums valstu, kur vai ik pārdienu daudz vairāk ļaužu tiek vienkārši uzspridzināts, vai arī retajās, bet iespaidīgajās dabas katastrofās iedzīvotāju skaita sarukums ērtības labā uzreiz tiek mērīts procentos. Vēl jau arī jāņem vērā planētas sasilšana, saules izdzišana un kosmosā ceļojoši klintsbluķi, kas tāpat kaut kad mūs nenovēršami piebeigs… Un tomēr, ja jau par vienu no nācijas svarīgākajiem jautājumiem (līdzīgi, kā tiem putniņiem filmā) tiek atzīta izdzīvošana jeb demogrāfija, tad arī pārītis noslīkušo (un tādi ir teju katru šo silto dienu!) ir traģēdija. Vai nepietiek ar ne reizi vien pieminēto kuslo vairošanos un kolektīvo izceļošanu, ja latviešu rindas vēl regulāri jāparetina ar traģiskiem, bet būtībā novēršamiem nāves gadījumiem!? Nez, varbūt līdzētu, ja tā jau nesaudzīgās sociālās reklāmas kampaņas papildinātu ar vēl nesaudzīgākiem kadriem? Varbūt alkohola reibumā pieķertiem šoferīšiem pie soda vajadzētu piemest arī obligāto morga apmeklējumu? Bet pārgalvīgus jauniešus – vest ciemos pie ļaudīm, kas tādas pašas pārgalvības dēļ kļuvuši par invalīdiem uz mūžu – braukuši pārāk ātri, lēkuši nepazīstamo ūdeņos u.tml.?
Tomēr reizēm atkal šķiet, ka noslieci uz kolektīvo pašnāvību nespēj apturēt nekas. Ar ko gan citu izskaidrojams fakts, ka, nekatoties uz tik neseno traģēdiju tepat, Tukumā, kā liecina mūsu personīgie novērojumi, pirms dzelzceļa pārbrauktuves apstājas un par braukšanas drošību pārliecinās tikai retais velosipēdists?… Par skūteristiem, kam tur nemaz nevajadzētu atrasties, pat nerunājot…
Ja es pareizi saprotu, runa iet par veloceliņa pārbrauktuvi, nevis par regulējamo pārbrauktuvi. Tad nu lūk, pirms kaut ko uzrakstām, izlasām CSN punktu 1.51:
1.51. velosipēdu ceļš — ceļš, kas paredzēts braukšanai ar velosipēdiem un mopēdiem (var būt apzīmēts ar 413.ceļa zīmi vai 932. vai 941.ceļa apzīmējumu).
Skūteris = mopēds, tāpat kā velosipēds = divritenis. Mūsu mazie draugi tur var un drīkst atrasties, ja vien viņiem ir vajadzība. Neizplatīsim dezinformāciju.