Kad piepildītais nedēļas nogales grafiks kombinācijā ar karstuma rekordiem arī burtiskā nozīmē gāž no kājām, par tā sauktajām svaigākajām aktualitātēm pat īsti domāt negribas, kur nu vēl mēģināt par tām izteikties daudz maz ciešamā literārā formā… Tomēr viens mazs virsrakstiņš starp nebeidzamajām ziņu slejām apziņas apcirkņos ir aizķēries pamatīgāk, jo, jau izlasot vien par plāniem ”kārt pie zvana” uzturlīdzekļu nemaksātājus, nosolījos pie pirmās izdevības par to izteikties publiski.
Problēma, neapšaubāmi, ir milzīga. Un ne tik daudz tāpēc, ka valstij šādi nemaksātāji ir parādā jau 111 miljonu eiro, cik pašas situācijas dēļ, jo katrā konkrētajā gadījumā ir iesaistīts kāds pavisam konkrēts bērns, kura tēvs (vai ļoti reti – māte) ir atsacījies par viņu gādāt.
Jā, dzīve kopumā mums noteikti tagad ir daudz rožaināka, nekā tas šajā zemes malā varēja būt bijis pirms pārsimts gadiem. Cilvēki var un drīkst mīlēt viens otru, neatkarīgi no kaut kādiem ārējiem apstākļiem, piemēram, stāvokļa sabiedrībā, vecāku, baznīcas diktāta u.tml. Tāpat, ja laika gaitā kaut kas attiecībās tomēr aiziet pavisam šķērsām, cilvēki var un drīkst iet katrs savu ceļu, meklēt, iespējams, kādas veiksmīgākas kombinācijas un tāpēc vien uz ielas ar pirkstu uz viņiem neviens nerādīs. Tomēr, kā jebkurā citā jomā, arī brīvība ”savstarpējās kombinācijās” nekādi neatbrīvo no atbildības. Ir viena lieta, kas notiek divu pieaugušo starpā, bet pavisam cita, ja ģimenē ienācis bērns… Jaunradītajam cilvēciņam taču nav iespējas izvēlēties, un viņš – gribot negribot – salīdzinoši ilgu un svarīgu savas dzīves posmu ir pilnībā atkarīgs no vecākiem, viņš veidojas un mācās dzīvot ģimenē. Un, ja ģimenē kāds savas pārprastās brīvības dēļ ar vieglu roku atmet arī atbildībai par saviem bērniem, izaug nākamā paaudze, kas šādu attiecību un izturēšanās modeli sāk uzskatīt par normu. Vai kaut kas tiks līdzēts, ja tiks izveidota publiski pieejama uzturnaudas nemaksātāju datu bāze, kā to paredzējuši Saeimas deputāti? Diezin vai – jo neba nu tik daudz naudā, cik attieksmē ir lielas un dziļas problēmas…
Mīļās sievietes,tāds nieciņš,kā juridiska attiecību noformēšana(sarakstīšanās) dod garantijas jums un jūsu nākamai atvasei.
neko nedod, lielākā daļa to parādnieku taču ir oficiāli noformēti vīri un tēvi. Un arī personīgā pieredze tāda; tepat vien, Tukumā gūta: mammai ar trim bērniem, ko vīrs cūcīgi krāpis, dzerdams, naudu ģimenei nedodams, apkārt vazādamies un vēl brīdi pa brīdim roku mājās izvicinādams, nepienākas nekas. Dzīvoklis, mašīna, visa iedzīve – tēvam; ja strīdēsies – atņemsim bērnus! Lai i prātā nenāktu meklēt kādu taisnību, pie tevis regulāri atnāk ”labās tantes”, pārbauda, kā tu dzīvo, kā par bērniem gādā. Bet vecis? dzīvo cepuri kuldams un ne par ko nemaksādams! reizēm gan atmet kaut ko, bet pie viņa nekādas bāriņtiesas tantes gan nenāk… Lūk, kāda ir parastā kārtība. Un tad var ilgi un dikti skaidroties, lai vismaz no tā fonda ko saņemtu, manā gadījumā par trim bērniem tie ir vai nu 45 vai 50 eiro mēnesī…Un viss oficiāli. Starp citu, arī tiesa bijusi, laulību šķirot, vīrs atzīts par vainīgu…
Nu nestāsti bleiņas.Puse no laulības laikā iegūtās mantas pienākas tev,un ja,tu negribi māksāt normālam juristam,kas noformē visus papīrus,nu tad sēdi un gaidi,kad tavs”mīļais”bērnu tēvs maksās.
Vai tiešām vīrs visu laiku bija ļooooti gādīgs, strādīgs, ka tika “sagādāti” 3 bērni? Lai ģimenee atļautos 3 bērnus, ir stipri jāpiedomā, instinkti te nestrādā. Kur tad pēkšņi tik slikts tas vīriņš kļuva?
Lai izskolotu un izlolotu 1 bērnu ir jāpadomā, kur nu vēl 3!
Un ko tad, ja vīrietis pazīst tikai divas izsargāšanās metodes – ”domā pati” un ”lai domā zirgs, tam lielāka galva”? Bet jebkurai citai metodei, ja neesi informēts, ir vajadzīgi līdzekļi, kuru sievietei, kas sēž mājās ar bērnu, parasti nav…
Tavs ieteikums tiešām ir ”karalisks” – kā tai karalienei, kas uz aicinājumu padomāt par tautu, kas dzīvo badā, jo nav pat maizes, ieteica tautai ēst kūkas! Nu, un cik tas tavs labais advokāts maksā? Ja kas, mēģināju arī prasīt mantu, bet bez kopmantas saraksta tiesā prasību nepieņēma. Savukārt kopmantas sarakstu iesniegt nevarēju, jo tā sauktais vīrs to attiecās parakstīt un vēl draudēja jau atkal ar bēriņtiesu un bērnu atņemšanu – ja reiz man jāprasa mantu, tātad nav pietiekami līdzekļu bērnu uzturēšanai… (Bāriņtiesas pārstāves uz nepieteiktu mājas apskati arī ieradās…) Lai nebūtu tukši vārdi, mazāko bērnu arī vardarbīgi aizveda pie radiem otrā Latvijas malā. Pēc pāris nedēļām jau izdevās atkarot, jo nevienam jau to bērnu nevajadzēja, bet… mazais uz laiku aizmirsa runāt…
ir daudz piemēru, kur sievietes paliek pilnīgi uz ielas- pat ar bērniem. Tajā pašā laikā tētuks papīros bezdarbnieks, bet dzīvo cepuri kuldams. Ir redzēti situēti tētuki, kuri tiesājas ar bērniem, kam 18 gadu paliek, bet vēl mācās,ar domu, ka nu jau tam bērnam neko nevajaga. Un bija tak labs tēvs. Nez kur tas viss paliek? Garantija nekad nav- arī ideālajām ģimenēm. Vai nu cilvēki mainās vai mēs viņus līdz galam nepazīstam
es domāju, ka raksta autore ir par jaunu, lai šādas tēmas te apspriestu- vēl pati nezina, kas dzīves laikā var notikt. Protams- es novēlu, lai viss ir kā skaistos romānos.
Ir daudz dažādu iemeslu kāpēc cilvēki šķiras- pat 60 gados Saglabāt ģimeni dēļ bērniem? Bērniem diendienā redzēt nelaimīgus vecākus – ari nebūs pareizais modelis
tā ir taisnība, diemžēl gadās, ka nēesam labi pazinuši to cilvēku, kas kādu laiku ir bijis blakus un izrādās mēdz būt ļoti lielas vilšanās.
Bet ir arī tā, ka papiņš visu mūžu lustējas vien, bērniņus aizmirsis, bet vecumdienās pēkšņi par viņiem atcerās un pieprasa, lai šie aprūpē, uztur un iedod ūdentiņu padzerties.
Bet tad viņam ūdentiņa vietā saldu “tējiņu” …
Lai jūs nemulsina tie 111 milj. Savā jurista praksē novēroju, ka gandrīz pusē gadījumu šī vienkārši ir shēma, kā izdabūt no valsts naudu. Garantiju fonds uz mājām nenāk un nepārbauda. Pāris var turpināt dzīvot nereģistrētās attiecībās un saņemt uzturnaudu no valsts. Zinu ģimenes, kas šādi dažādos pabalstos no valsts un pašvaldības saņem 500-700 eur ik mēnesi, vajag tikai nedaudz izdomas un juridiskas zināšanas.
Bet tad viņam ūdentiņa vietā saldu “tējiņu” …
Vēlreiz, pirms gādāt bērnus, padomāt – cik, no kā, kā dzīvosim tālāk, u.t.t.
Tiem shēmotājiem jāzin, ka, saņemot naudu no garantiju fonda, tā būs kādreiz valstij jāatdod, arī no pensijas.
Varbūt domā, ka tētuks tik ilgi nenodzīvos?
Kad tētukam pienāks laiks doties pensijā, pēc gadiem 40-45 maz ticams, ka tāda valsts vēl pastāvēs, un kādas pensijas maksās. Jo politika vērsta uz teritorijas atbrīvošanu, lai pēc iespējas vairāk cilvēki izbrauktu, bērni nedzimtu un vecie ātrāk apmirtu. Tādai valstij nākotnes nav. Kamēr valstī bardaks, tētuki turpina strādāt nelegāli celtniecībā, lauksaimniecībā vai ārzemēs un uzkrāj sev pensiju paši.