Par aktīviem cilvēkiem!

Nav nemaz tik retas tās reizes, kad pat kāds labi pazīstams cilvēks, vaicāts, vai ir sabiedriski aktīvs – vai iesaistās sabiedriskajās apspriešanās, iedzīvotāju sapulcēs vai vienkārši savu reizi pamana kādu nekārtību, – godīgi atzīst, ka viņam pilnīgi pietiek ar to, ka noteiktā termiņā un pilnā apjomā ir samaksājis par dzīvokli un komunālajiem pakalpojumiem, reizēm pat uzmazgājis kāpņu telpu, ka kārtīgi šķiro atkritumus un nemet tos uz ielas. Un līdz ar to jūtas gan izpildījis pienākumu pret sabiedrību, gan arī izrādījis kādu aktivitāti.

Jāpiekrīt, ka viss iepriekš uzskaitītais nebūt nav nieks – jau tas vien, ka cilvēks godīgi maksā par dzīvokli, ir viens no priekšnoteikumiem, lai kāds aktīvais var vākt parakstus mājas siltināšanai, piemēram. Un tomēr – jo vairāk būs redzīgu tukumnieku, pagastnieku, novadnieku, jo kādai nebūšanai noteikti nebūs lemts notikt vai arī – nebūs lemts ilgi gaidīt risinājumu. Lai kā arī varai nepatīk tie, kas allaž visu ko pamana, tieši pateicoties viņiem, uz priekšu virzās likumi, rodas labu labās idejas un ātrāk veicas darbi, tās realizējot. Bet ja nu tajā nepatīk klausīties, tad gribas aicināt atbildīgos paieties kājām, lai redzētu, ka, piemēram, Pils ielā vairākās vietas bruģis pie māju sienām iegāzies, ka Rīgas ielas kāpnes vietām varētu būt pat veselībai bīstamas, ka daudzviet prasās pēc jauna sienu krāsojuma, ka vienlaikus ar jaunu pavasari gribas arī, lai pilsētai kāds tā – it kā ar mitru putekļu lupatu – izbrāztos cauri vai kāds brīnumdaris mākslinieks pielietu to ar krāsu… Kā jau ziedošie ceriņi, nezināmas rokas stādīti, to šobrīd ir izdarījuši – aizklājuši kādu noplukušu mājas sienu,. vecu žogu, kādu pilsētvides caurumu vai vēl ko. Atvainojiet par šo romantisko iestarpinājumu, taču arī tā var risināt problēmu – gaidot, kad tā aizaugs…

Bet tomēr būtu labāk, ja kāds redzētu šīs nebūšanas un palīdzētu. Nu kaut vai par to pašu tualeti Brīvības laukumā, kurai jau gadiem tā arī nevar nolikt priekšā ko tādu (aizslietni, norobežojumu), kas palīdzētu tās lietotājiem nebūt gluži uz delnas un neliktu justies neērti, gaidot rindā vai sakārtojoties, iznākot no ne vienmēr perfektā kārtībā esošajām labierīcībām. Protams, ja mēs lūkojamies no tā – vai darbs ir izdarīts, tad neapšaubāmi – tualetes taču ir noliktas! Bet varbūt der palūkoties nedaudz tālāk, plašāk?…

Lūk, kāpēc vajadzīgi aktīvi cilvēki! Lai, piemēram, to sīko problēmu, kas kādam pilsētas viesim par Tukumu var radīt aplamu priekšstatu, vispirms redzētu un izlabotu paši.