Kurš kuram traucē?

Ko tik nav iespējams redzēt un piedzīvot tepat pilsētā, dienas svelmei un rosībai atkāpjoties pakrēslas rāmumā! Pie Durbes pils dīķa zālītē mīlīgākai un drošākai naktsguļai saspiežas dažāda izmēra pīles, kas, uzstājīgi pēkšķinādamas, nebīstoties dodas pretī katram ieraudzītajam divkājainim. Mežā nosmaržo pēc lapsas alas. Pie klaiņojošo kaķu kolonijas barotavas plastmasas trauciņiem savu kārtu gaida steidzīgs ežulis, bet viņa izmēros lielākais un pēc izturēšanās – trokšņainākais sugasbrālis iziet ik vakara apgaitā ap daudzdzīvokļu namu atkritumu konteineriem. Un lai viena vakara iespaidi būtu pilnīgi, svaigi pļautajā zālītē veloceliņa tuvumā, tumšos ausu galus kustinot, vakariņo prāvs zaķis. Tā palēnām, pamazām, gribot negribot, raisās asociācijas ar Imanta Ziedoņa «Zaļo pasaku», kur pilsētas smakas apkarot cilvēkiem palīgā dodas mežs…

Atmetot poētisko noti, gan skumji jāsecina, ka, visticamāk, viss ir tieši pretēji – pilsēta un cilvēks arvien vairāk iespiežas mežā, vienlaikus tā iemītniekus spiestā kārtā padarot arvien civilizētākus. Tā rezultātā ragu lopi nereti iet bojā tieši zem auto riteņiem, pīles – Latvijas ziemu nepārdzīvo (Jo, godīgi runājot, kurš tad par tām – labajos laika apstākļos pie piebarotajām – spelgonī un putenī vairs atceras!?), bet lapsas profilakses pēc tiek atšautas. Bet, izrādās, ka ”lielākais cietējs” tik un tā ir cilvēks  – vismaz tā varētu padomāt pēc pēdējām diskusijām par grozījumiem Medību likumā. Proti, zemnieki, uzsverot ”lielo lauksaimniecības postījumu īpatsvaru”, uzstāja, lai tiktu atviegloti noteikumi meža dzīvnieku nošaušanā. Ja būtu piepildījušās viņu vēlmes, katrs paprāva zemes pleķa kungs, īpaši neatskaitoties, varētu bliezt uz katru lopu, kas tik uzmin savu nagu uz viņa teritorijas.

Laikā, kad mežu mežonīgos ātrumos kļūst arvien mazāk un zvēru atklātā laukā, loģiski, vairāk,  kā arī vairāk cilvēku sūdzību par lopu “nemežonīgo” izturēšanos, vai nebūs tā, ka cilvēku mežonīgā iecere tomēr realizēsies? Un tad vienīgie neproduktīvie dzīvnieki būs skatāmi vien finansiāla bankrota priekša esošos zooloģiskajos dārzos, vāji finansētos dabas parkos un kaut kur pilsētā. Pie miskastēm…