Naudas trūkums spiež domāt. Tā dzimusi ne viena vien spoža ideja, kas vēlāk pārtapusi izcilā darbā – ar neparastām zupas receptēm sākot un mūzikas un mākslas šedevriem beidzot. Finansiālo līdzekļu nepietiekamība bijusi par iemeslu arī pedagogu algu reformai. Pirmās odziņas šai laukā nule kā ienākušās, taču izrādās, ka tās ir skābas. Daudzu skolotāju darba samaksa salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu, nemainoties noslogojumam, nevis augusi, bet rukusi. Tāpēc saprotams ir viņu sašutums, aizvainojums un neizpratne. Jāatceras gan, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis norādīja – skolotāju algu pielikums ies kopsolī ar skolu tīkla optimizāciju. Taču – kā gan vienam skolotājam to veicināt? Ja nu vienīgi, labprātīgi aizejot no darba un tādējādi pedagogu un skolēnu skaita proporciju tuvinot vēlamajai. Bet par pašu K. Šadurski neapmierinātie runā ar putām uz lūpām. SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā viņš nosaukts par nekompetentāko un nespējīgāko ministru.
Pēc laba piemēra nereti raugāmies Igaunijas virzienā. Tad nu, lūk. Kaimiņzemē līdz 2020. gadam paredzēts vidusskolu skaitu samazināt pat trīsreiz, katrā reģionā veidojot pa vienai spēcīgai, pilnībā valsts finansētai mācību iestādei. Tas motivētu pašvaldības padoties un atteikties no mazo vidusskolu uzturēšanas. Skaidru valodu runājot – tiks slēgtas skolas, un liela daļa pedagogu zaudēs darbu. Toties konkurenci izturējušajiem ievērojami celsies gan atalgojums, gan profesijas prestižs. Vai arī mēs esam tam gatavi?
Un tomēr. Latvijā pedagogu algu reformas īstenošanā šogad ieguldīti deviņi miljoni eiro. Kur gan tie palikuši, ja visapkārt dzirdamas gandrīz tikai sūdzības? Izglītības ministrs atzīst, ka 1,7 miljoni mazliet novirzījušies no “iezīmētā” kursa, taču šī kļūda tikšot labota. Bet atlikušie? Vai tiešām tie nav nesuši nekādu labumu? Turklāt, kā zināms, arī “kvalitātes pakāpju” piemaksas skolotāji tagad saņem vien par kontaktstundām, izpaliekot stundu sagatavošanas un burtnīcu labošanas darbam. Jāteic gan, ka, piemēram, mūzikas un mākslas skolu pedagogiem šādas “ekstras” pat sapņos nav rādījušās, itin kā audzēkņu programmas veidotos no nošu grāmatā nejauši uzšķirtiem skaņdarbiem un mūzikas literatūras pasniedzējs Haidna 104 simfonijas zinātu no galvas.
Šīs nedēļas sākumā Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība informēja sabiedrību par jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas sekām. Izrādās, 72% mūsu izglītības iestāžu darba samaksas likme tomēr pieaugusi! Kāpēc tad nedzird laimīgo gaviles? Iespējams, viņi klusējot no bailēm jauniegūto pazaudēt. Savukārt K. Šadurskis, vērtējot reformas rezultātus, nepieciešamās izmaiņas un uzlabojums sola veikt nākamgad.
Tātad, kopumā skatoties, vairumam skolotāju pārmaiņas nākušas par labu. Krūze noteikti nav pustukša, tā ir vismaz līdz pusei pilna.