Ko saka un ko nē?

Pārlasot interneta sarakstītos komentārus, viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar pašvaldību parasti ir – kur domes lēmumiem vai arī dažādiem pilsētā (novadā) notiekošajiem darbiem aug kājas?

Tātad – kur rodas tās idejas, ko pēc tam redzam pilsētā, kam tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda un kas stāv (sēž, gaida, berzē rokas) aiz viena vai otra īsti nesaprotama lēmuma, vai arī vēl tiešāk – kā vārdā jeb labumam kaut kas tiek darīts. Un ne vienmēr tas tiek teikts aiz ļauna vai ar pārmetumiem, tieši otrādi, ļoti bieži tā ir pavisam vienkārša vēlme saprast, kāpēc vienā vai otrā vietā kaut ko dara, bet citā nē, piemēram, kāpēc vienā ielā bedrītes aizlāpa, bet citā nē?! Kāpēc vienā ielā pēkšņi sāk rakt grāvjus vai siltumtrasi, vai kādas citas komunikācijas, bet citā, kaut sen solīts, nekas nenotiek gadiem. Visbiežāk šīs pavisam nevainīgā vēlme ir vēlme zināt, saprast, kāda ir kārtība, lai saprastu, kad un kā varētu plānot savas sētas, sava uzņēmuma, savas dzīves nākotni.

Bet … Lai arī Tukuma novada iedzīvotājiem tiek dota iespēja izsekot lēmumu apritei komitejās, pēdējā laikā arvien biežāk domes mājas lapā apskatāmajā  darba kārtībā pie lēmumu nosaukumiem klāt pierakstīta piezīme ”Ierobežotas pieejamības informācija’, tātad pats lēmuma projekta saturs nav izlasāms. Saprotams, ja informācija attiecas uz sensitīvu informāciju, piemēram, kāda cilvēka lūgums pēc sociālās palīdzības, – nekādu iebildumu, par to arī neviens nav interesējies. Bet otrdienas, 17. aprīļa, Finanšu komitejā, kur taču lemj par visu mūsu – nodokļu maksātāju – naudu, no 40 jautājumiem aizslepenoti bija 12! Turklāt, kā izrādās, noslepenots, lai cik savādi arī tas neizskatītos, pat jautājums par zemes maiņu ar SIA «CSK Steel»! Lai gan – turpat, blakus, tai pašā domes mājas lapā, izlasāms ārkārtas domes sēdes lēmuma projekts par šo pašu jautājumu!. Bet vēl vairāk izbrīnīja tas, ka bija ierobežota iespēja zināt arī par to, kam dome grasās piešķirt naudu! Piemēram, ka aptuveni pusotru simtu eiro piešķirs novada ģerboņa atjaunošanai Rīgā, kur ir visu novadu ģerboņi. Ka maksā biedru naudu Latvijas pašvaldību savienībai… Bet visdīvainākais, ka publiski nebija pieejams arī lēmuma projekts par ēkas Tidaholmas ielā 1 pirmpirkuma tiesību izmantošanu, tātad par darījumu, kurā pašvaldība grasās ieguldīt 300 000 eiro!  Protams, Finanšu komitejas lēmums vēl nav galīgs, taču – kā var slēgt tik līdzekļu ietilpīgu darījumu, naudu ņemot no mūsu maciņiem?! Turklāt, iegādājoties ēku, kurā pašvaldība jau ieguldījusi vairāk nekā 700 000 eiro un kuru vēl nāksies krietni uzlabot, lai piedzītu ”minimālajām prasībām”. Kā mums, vaicājot par slepenošanu, tika skaidrots: ”A ja nu tomēr nenopērk!?” Jā, arī tāda pieredze domes vēsturē ir bijusi, taču šāds darījums jau nav divu privātpersonu nolīgšana par kādu nieku, bet jautājums, par kuru patiesībā varēja būt pat publiskas diskusijas, jo kā nekā – iepriekš pārdevēju bija vairāk un tikai pašā pēdējā mirklī bez jelkādām publiskām diskusijām tika izvēlēts viens – esošais telpu iznomātājs. Tas, ka deputāti sastapās īpašās sēdēs “pēc sēdēm”, vēl nenozīmē, ka tā ir labas pārvaldības prakse un paraugs, kā lemt, kur likt pašvaldības budžeta naudu. Turklāt tas arī apliecina, ka iedzīvotāju jautājumiem – kur lēmumiem aug kājas – ir pamats. Jo ne jau visi ir partijās, lai pēc tam pretendētu uz darbu komisijās, kas domes ieskatā ir visplašākā demokrātijas demonstrēšana. Turklāt tur nelemj par to, uz kuru īpašumu pirmpirkuma tiesības izmantot, bet uz kuru nē – tas nodots domes administrācijas rokās…