Reizēm tā tiešām mēdz būt – notiek nelaime, un tikai tad aizdomājamies, ka varējām taču rīkoties savādāk. Varējām tik strauji neveikt manevru ceļa līkumā, karstu kafijas krūzi nelikt bērnam aizsniedzamā augstumā un, pirms uz piemājas veikalu doties, iepriekš aizslēgt durvis utt. utjp. Protams, visas iespējamās nelaimes un kataklizmas nekad nav iespējams paredzēt iepriekš un, man jau šķiet, nevajag ar. Kas tā par dzīvi – mūžīgās bailēs?! Un tomēr…reizēm nelaime tomēr nāk “brēkdama”, tikai mēs to nespējam vai vienkārši nevēlamies saskatīt.
Tā arī gadījumā ar tās sauktajiem “ātrajiem kredītiem”. Domā tā vai domā šā – īsti prātā nenāk pārlieku daudz iemeslu, lai būtu attaisnojama kaut vai ideja ņemt, piemēram, 100 latus uz piecām dienām, pēc tam to mēģinot atmaksāt ar vairākkārtēju uzviju. Protams, var jau iedomāties sirdi plosošu ainiņu ar māti, kurai tieši šodien un tieši tagad nav, ar ko barot neskaitāmo bērniņu izsalkušās mutītes. Bet lielākoties, kā dažādās aptaujās atzīst paši “ātro kredītu“ klienti, naudiņa aiziet izklaidēm, dāvanām, ceļojumiem un… citu kredītu atdošanai. Īpaši naski uz šāda veida aizņemšanos ir jaunieši, jo bankas, kas gan arī vēl pirms pāris gadiem bija visai vieglprātīgas šajā jautājumā, šobrīd rūpīgāk seko līdzi, ir vai nav kredītņēmējam iespēja kādreiz – vismaz tuvākās simtgades laikā – kredītu atdot. Savukārt “ātro kredītu“ gadījumā, kaut teorētiski arī pastāv visvisādi ierobežojumi, nauda ir vien vienas īsziņas vai e-pasta attālumā… Rezultātā – ģimenes, kuru tiešajā aprūpē šie puspieaugušie un nedaaugušie kredītņēmēji ir, plēš matus. Savukārt “ātro kredītu” iestādes… Tā kā “visi visiem ir parādā“, domājams, arī tās drīz aizies “dabīgā nāvē”. Vien jājautā, kāpēc par to runā, brēc un sola veikt reformas tikai šobrīd? Vai valstī, kas jau piedzīvojusi nopietnu kredītbumu, kura sekas daudzi izjūt vēl šobrīd, jau iepriekš nevajadzēja būt kādiem stingrākiem regulējumiem šajā jautājumā? Bet, šķiet, cik naivi savu maksātspēju vērtē kredītņēmēji, tikpat nespējīgi (vai negriboši?) nelaimi saskatīt ir arī likumdevēji.
NO 100% Noteikti ir cilvēku grupa kur sastāda 2% kam tas kredīts noder, bet nu tā summa salīdzinot nav liela un to varētu aizņemties tomēr no kāda pazīstama cilvēka, un neviss tāpat , pa draugam,bet lai iedod kādu ķīļu ja zin kad pēc piecām dienām ados tad piemēram lai aizņemās 100Ls un dod līdzi Televizoru uz tam piecām dienām pēc piecām dienām adod atpakaļ piemēram 100Ls un es adošu arī televizoru.
Vajag zināt kam dot, PARĀDS NAV BRĀLIS