Joprojām bezcerīgi cerot

Draudzene iedeva izlasīt britu rakstnieka, 12 literāru prēmiju laureāta Džefa Daiera romānu «Džefs Venēcijā, nāve Varanasi». Patiesībā tie ir divi romāni. Pirmajā viņa smējusies, vēderu turēdama, otro es varot arī nelasīt – tur darbības tikpat kā nekādas. Ar mani notika otrādi: pirmo lasot, uz sevi pukojos, ka vispār lasu, toties otrajā – tajā, kur darbības tikpat kā nekādas, smaidīju vienā gabalā. Negribu teikt, ka manai draudzenei ir lieliska humora izjūta, savukārt man tās trūkst vai otrādi, nē, vienkārši humora izjūta ir dikti smalka padarīšana un cilvēki atšķirīgi.

Un tā, lasot romānu, kur darbības tikpat kā nekādas, aizdomājos, ka kaut kāda darbība tur tomēr ir. Vispār nekādas nemaz nevar būt. Tāpat kā cilvēks nevar neko nedarīt. Kaut ko viņš tik un tā dara. Arī tad, ja tikai sēž, vienlaikus viņš redz, dzird, domā. Protams, acis var aizvērt, ausis aizspiest, taču domas tad kļūst vēl intensīvākas. Un tad var izdomāt nezin ko no vienas puses un no otras puses, no augšas un no apakšas, no iekšienes un no ārienes. Tā domājot, varbūt vajadzētu, piemēram, nopietni padomāt par tiem nabaga bēgļiem vai Latvijas nesakārtoto veselības sistēmu, vai jauniecerētā izglītības ministra nākotnes redzējumu, taču tādā peliski pelēkā lietainā dienā, kā vakar, arī pelēkās smadzeņu šūniņas spēj vien gremdēties savā pelēcībā…

”Skaistums nāk no iekšām” – tā savulaik teicis ekspolitiķis Ainārs Šlesers. Un vai viņam nav taisnība? Taču vispirms tam skaistumam tur kaut kā jānokļūst. Arī D. Daiers raksta: ”Viss, kas notiek iekšā, agri vai vēlu būs redzams ārēji. Iekšiene kļūs par ārieni.” Tas gan teikts jau pirmajā romānā – tajā, kuru lasot, uz sevi pukojos, ka vispār lasu. Nu bet otrādi? Ja, cilvēks, piemēram, visu laiku smaidītu, ”varbūt viņa āriene kļūtu par iekšieni, viņš sāktu iekšēji starot?” – stāstnieks domu turpina.

Bet ja nopietni – vai arī mēs lietu būtībai nepieejam vairāk no ārienes, bezcerīgi cerot, ka tā kļūs par iekšieni. Kāda gan cita iemesla pēc mēs, piemēram, skolotāju algu lietas dēvējam par izglītības reformu? Nesargātas, visiem pasaules vējiem atvērtas robežas par bēgļu krīzi, bet kvotu sistēmu par taisnīgu, visai nācijai pieejamu medicīnas aprūpi?…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *