Kamēr Tukuma novada ģerbonī vēl zied roze, nevis laiskojas kāds gurķis (runā, ka potenciālo pircēju plāno maciņu un pašķidro rindu dēļ ziedu audzēšana kļuvusi nerentabla, viens no mūsu novada rožaudzētājiem jau pārorientējies uz gurķiem un zemenēm), ir īstais laiks parožoties jeb patērzēt par to, kā cilvēki laika gaitā žonglējuši ar rozes vārdu.
Vārds “roze” pa vācu, latīņu, grieķu valodas tiltiem mūsu un arī citās mēlēs ir atceļojis no senpersiešu valodas. Tie, kas devuši vārdu šai cēlajai puķei, ir izcēluši nevis tās liego smaržu vai ziedlapiņu maigumu, bet gan durstīgo dabu, jo rozes nosaukums senpersiešu valodā ir radniecīgs darbības vārdiem “uzplēst, iegriezt, durt, bakstīt”. Latviešu valodas tekstos rozes vārds minēts 16. gs. Bet, ja šos rakstus studēsiet, atcerieties, ka zem vārda “roze” būs paslēpusies jebkura dārza puķe! Tātad vārds “roze” bija sinonīms vārdam “puķe”, kas vēlāk tika aizgūts no lībiešu valodas un pārņēma rozes vārda vispārināto nozīmi, atstājot tam tiesības apzīmēt tikai ērkšķaino skaistuli. Šādā, tas ir, konkrēta zieda, nozīmē vārds minēts 17. gs. vārdnīcās.
Tautasdziesmās ar rozi jeb košu puķi bieži tiek salīdzināta skaista, iznesīga, čakla meitene:
“Viena pate roze zied
Kliņģerīšu dārziņā;
Viena pate bārenīte
Mātes meitu pulciņā.”
Lai nodrošinātu to, ka meitas izaug skaistas kā rozes, atsevišķi vecāki bez aplinkiem tām devuši šīs puķes vārdu. Pirmoreiz Rozas/es personvārds minēts jau 16. gs. Salīdzinot ar citiem laika posmiem, tas procentuāli visvairāk bijis izplatīts no 1863. līdz 1919. gadam. Pašlaik šo vārdu lepni nes 70 Rozes un 271 Rozas. Bet vēl bez tam ļoti daudzām sievišķīgajām būtnēm Roze vai Roza ir otrais vai trešais vārds. Sastopamas arī tādas smaržu buķetes kā Jasmīne Roze Elīza, Florence Roze, Laura Roze. Rozālijas vārds pirmoreiz rakstos atrodams 18. gs; 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Rozāliju bijis pat vairāk par Rozēm, turklāt šis vārds no Latgales pārkāpis novadu robežas un bijis sastopams visos novados. Šobrīd 166 Rozālijām tas ir vienīgais vārds, bet vēl jau ir kundzes ar vairākiem vārdiem. Latvijā reģistrētas 9 mīlīgas Rozītes (divām tas ir vienīgais vārds). Pirmoreiz šis personvārds reģistrēts 1923. gadā. 1940. gadā piefiksētais Rozīnas vārds nav piesaistījis vecāku interesi, laikam tāpēc, ka pārāk izklausās pēc sažuvušas vīnogas. Ir divas Rozijas (pirmoreiz vārds reģistrēts 1975. gadā). 1927. gadā Latvijā pieteikta pirmā Rozvita jeb, no latīņu valodas tulkojot, Roždzīve. Pašlaik ar šo reto vārdu lepojas divas dāmas vai jaunkundzes. Rozes vārdu cildina arī 9 Rozmarijas un 2 Rozemarijas.
Tā kā globalizācija braši soļo pa pasauli, iespējams, ka tukumniekiem arī noderēs ticējums, kas reiz pierakstīts Rēzeknē: “Ka īsi pa ceļu un atrassi nūlauztu un smuku pučeiti, itei pīzīmēj, ka pi tevis byus jaunys drēbis un cīši skaisti uz tevis gulēs.” Tātad – ja svētkos izdosies ieraudzīt nolauztu rozīti un ja spēsiet pierunāt sevi pieliekties un pacelt to, visi labie gari būs stāvējuši jums klāt – tiksiet pie jaunas, iznesīgas drēbju kārtas. (Tik neērciniet ar savu neatlaidīgo klātbūtni lielā vainaga pinējas, kārām acīm raugoties, vai kāds ziediņš tām neizslīdēs no pirkstiem!)