Kaut ainava aiz loga, protams, vēsta pretējo, viens pūtiens, un kārtēji Baltie, Gaišie Ziemassvētki atkal klāt. Var raukt degunu un visgudri izrunāties, ka šitā “materiālisma manifestācija”, “bezsaturiskā apdāvināšanās”, tāpat kā “kristīgā propaganda” vienkārši derdzas (Ar kaut ko “oriģinālu“ taču tajā pelēki priecīgajā masā jāpaspīd!), tomēr jāapzinās – tāpat kā jebkuram citam rituālam, arī Ziemassvētku svinēšanai ir senas saknes un arī ļoti racionāls pamatojums.
Tā pirms pārsimt gadiem budēļos iešana gan jau bija ne tikai maskās tērptu ļautiņu jautrošanās kaimiņu mājās, bet arī lieliska iespēja pieēst pilnus pustukšos vēderus, par to māju saimniekiem pretī “dāvājot“ svētību un auglību. Savukārt šodien – baznīcā, mežā vai mājās pie televizora – svētki, pirmkārt, sniedz iespēju atslēgties no ikdienas rūpēm un saticībā pabūt kopā ar sev mīļajiem un tuvajiem. Un, tā kā stress mūsdienās ir izsludināts par teju katras veselības problēmas riska faktoru, Ziemassvētki galu galā var izrādīties kopā būšana ar visai terapeitisku efektu. (Cik nu katrs šo iespēju izmanto…)
Diemžēl šoreiz mēs arī svētkos nevarēsim apiet politiskos notikumus pašu valstī, un skumji jāsecina, ka Ziemassvētku brīnums, visticamāk, šajā sfērā gan netiks piedzīvots. Un, nedod Dievs, ka ”kaitinošo žurnālistu un kašķīgās koalīcijas” dēļ vēl brīvdienās nenotiek kāds valsts apvērsums! Dārgais prezidenta kungs vēl tiešām sadomās ”ņemt visu” savā ciešajā kontrolē un, nevienam neatskaitoties, lemt, kā saka, savu spēju un saprašanas robežās… Vismaz, kā liecina viņa uzstāšanās 17. decembra raidījumā «1 pret 1» LTV-1, par šādu pavērsienu, viņaprāt, būšot priecīga puse Latvijas iedzīvotāju, kas 10 gadu garumā ar aptauju starpniecību lūgtin lūdzoties, lai nāk beidzot ”stingrā roka“ un atbrīvo ļaudis no pienākuma pašiem pieņemt jelkādus lēmumus…
Es gan, atzīšos, pavisam noteikti piederu tai otrai pusei, kas šitādas Ziemassvētku “dāvaniņas” negaida ne šajos, ne citos Ziemassvētkos, un, ja jau šis ir arī piedošanas laiks – tad… lai Andrim Bērziņam un visiem citiem tiek piedots, pat ja viņi īsti nezina ne ko dara, ne runā…