Cilvēciski – saprotami, valstiski – bēdīgi…

Šādus vārdus kādā no sarunām Latvijas televīzijā teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Tā bija saruna par augstākās izglītības akreditāciju, kas veikta pēcpadomju stilā, par pamatu ņemot katras augstskolas ”pašnovērtējuma ziņojumu”. Un izrādās, ka tik nostalģiskās tradīcijas joprojām dzīvas, un pietiekami daudzu augstskolu vadība cer, ka, ”saceļot dumpi” pret ministru, viņi saglabās savu statusu, portfeļus, siltās vietas, algas un citas priekšrocības. Un tas ir cilvēciski saprotams: kurš gan gribētu pazemināt savu dzīves kvalitāti?!

Valstiski bēdīgais sākas, kad paraugāmies uz studentu reakciju. Tā vietā, lai pieprasītu saviem iztērētajiem līdzekļiem un ziedotajam laikam atbilstošu, tikpat kvalitatīvu izglītību, kāda ir citās Eiropas valstīs, mūsu jaunatne… iet savu mācībspēku pavadā. Tas nozīmē, ka ir tikai viens mērķis – iespējami ātrāk un bez sarežģījumiem pabeigt augstskolu. Tālākā mērķa – iziet pasaulē un darba tirgū būt zinošam speciālistam, kas ar savu darbu kalpo savai zemei, savai tautai, visai pasaulei – tāda mērķa nav. Cits mērķis nav jūtams arī Mākslas akadēmijas studentu karnevāliskajam burziņam un jautrības pilnajam gājienam cauri Vecrīgai. Un atkal – augstskolas vadība ir gājiena priekšgalā, gluži kā ”īlens no maisa” izlīdusi, kārtējo reizi apliecinot, ka te neviens necīnās PAR kvalitatīvu izglītību, bet gan – tikai un vienīgi PRET ministru!

Savukārt, Ministru prezidents, kad viņam ”tiešā tekstā” lūdz izvērtēt šo savērpto intrigu izraisīto situāciju, atrunājas, kā vien mācēdams! Mute neveras uzteikt un atbalstīt par principialitāti un drosmi ministru, kas nenāk no «Vienotības» rindām?… Cilvēciski tas ir saprotami, bet valstiski – bēdīgi…

Nebūt ne vieglāk klājas arī ekonomikas ministram, kurš, pasaules līmeņa izglītību baudījis, savu darbību redz pasaules ekonomikas kopsakarībās – arī viņam nereti nākas strikti nostāties pret savu priekšgājēju ”korporatīvajām iestrādēm”, nesaņemot pienācīgu valdības vadītāja atbalstu.

Bet dažādajās reitingu tabulās Reformu partija, no kuras rindām nāk abi aktīvie ministri, joprojām atrodas nemainīgi zemās vietās… Iespējams, ka šīs tabulas ir atsevišķu partiju pasūtījums, kur rezultāti tiek ”piedzīti” atbilstoši vajadzībām. Tad… atkal jāteic: cilvēciski – saprotami, valstiski – bēdīgi!

Komentāri

  1. Šoreiz, Anmanes kundze, Jums nepiekrītu. Ķīlim varbūt nedaudz ir taisnība. Tas, ka studiju programmas ir jāapvieno vai jāoptimizē (Skan modernāk), visiem ir skaidrs. Bet ne tātām metodēm.
    Arī Ķīļa zināšanas un izglītība nav no labākajām. Ja varētu Jūs satikt personīgi, daudz ko darītu zināmu. Jā, aktīvs viņš ir pietiekoši!
    Vēl gribēju piebilst, būs, kā mums kādreiz skolā mācīja, 1. Ulmaņlaikos gudrie, bet nabagie nevarēs tikt pie izglītības, bet bagāto papucīšu atvases “ar gariem zobiem” ies uz universitāti, jo papucītis taču maksā naudu.
    Arī Ķīļa atbalstītāji nav ar visai labu reputāciju. Painteresējieties, kas ir students Armands Leimanis.

    1. Nu, ja Ķīļa kunga izglītība “nav no labākajām”- Filozofijas doktora grāds, Kembridžas Universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļa, 10/1995 – 11/1999
      Filozofijas maģistra grāds sociālajā antropoloģijā (ar izcilību), Kembridžas Universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļa, 10/1995 – 11/1999
      Mākslas bakalaura grāds filozofijā (ar izcilību), Latvijas Universitātes Filozofijas Fakultāte, 09/1986 – 06/1991, tad jājautā, kas tad Jums ir “labs”? Pēc Jūsu mērauklas domāju, ka ar t.s. labām izglītībām LV atbilstu labi ja 20 %…. 🙁 Savukārt Jūsu pieminētie Ulmaņlaiki liek aizdomāties par Jūsu izglītību un inteliģenci. Nevajag maldināt sabiedrību- nav tā, ka tikai gudrie tajos laikos tika un vēl joprojām vienīgie tiek pie labas izglītības. Tā tas nav. Novēlu Jums lielāku optimismu un ticību savai valstij! Un atcerēties teicienu, ka lai valstī kaut kas pozitīvi notiktu, ikvienam jāiesaistās, jo tā ir reizē arī mūsu katra atbildība, nevis tikai valstvīru un “kāda tur augšā”. 🙂

        1. Nu ļoooti spēcīgs arguments “Kembridža”. Ja kāds no komentētājiem saprastu, par ko runā. Padzirdējuši “Kembridža” – nu maģiskas vārds!
          Tas attiecībā uz Ķīli.

          Par LU filozofijas fakultāti – piekrītu. Ļoti laba.

  2. Un nepiekrītu komentārs standarta, reducējas uz 2 domām:
    1. Vajag vēl “paspriest, pasēdēt, padiskutēt” kā jau 20g.
    2. Ķīlis un viņa atbalstītāji ir neizglītoti un nelīdzsvaroti (Ad hominem)

    Ķīlis absolvējis Kembridžas universitāti, ar doktora grādu.

    Komentēt un argumentēt vajag, bet ne tādām metodēm, kā saka, ja reformu pretiniekiem ir tādi draugi, ienaidniekus nevajag.

  3. Kas vainas izglītībai?
    1991. gadā
    ar izcilību beidzis Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti.
    1999. gadā
    ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā.
    Manuprāt lieliska izglītība, cik daudz tautiešu ir beiguši Kembridžu?
    Protams, ka neviens nav ideāls, un ja dara, tad kļūdas ir neizbēgamas. Tā vietā, lai mestos nozarei palīgā, lielākā daļa padagogu, skolu vadītāju, augstskolu mācībspeka u.t.t. nozares pārstāvju stāv un nogaida. Tikai jautājums, ko? Ko nagaida? Grūti pat iedomāties, jo grūti ir apjaust kompetences un izpratnes trūkumu nozarē, par to, kas ir laba izglītība.

    Vienmēr atbalstītāju lokā ir kāds traips, no tā neizbēgt.

  4. par tām nepietiekamajām zināšanām un izglītību tiešām smieklīgi, tad jau Latvijā vispār neviens nav tiesīgs neko uzsākt

  5. Pilnībā piekrītu rakstam!

    Jau pēdējās vēlēšanās nebalsoju par Vienotību ,bet par Reformu Partiju. Vēl neesmu vīlusies. Turpināšu par viņiem balsot ,kamēr viņu ministri aktīvi darbosies. Iespējams pat Tukuma domes vēlēšanās.

  6. Kad televīzijas sižetā ieredzīju,kas ir slavenā augstskolu vērtēšanas projekta realizētāja, proti, tiešām briesmīgā Rivža,man vairs jautājumu nav. šitam glupam sievišķim ir viena izcila maņa-just, kur naudiņa nāk, neko prātīgu nedarot. Un nekādus gudros rezultātus, kā tagad redzam, no viņas jau augstskolu vadības lielākajā daļa nemaz negaidīja. Tad nu vēl atcerējos, ka ES projektiņš par ”augstskolu vērtēšanu” miljona latu vērtībā sākās zaļzemnieku laikā izglītības ministrijā, kuru vadīja Reča un Staķes dēls Andrejs (šķiet, tieši viņš bija šīs ministrijas valsts sekretārs, tātad-politikas veidotājs). Un visamz man šī kompānija komentārus neprasa…Un ja vēl paskatās aktīvākos Ķīļa apkarotājus, nav ko runāt…

  7. Es tomēr domāju, ka RP zemie reitingi ir tādi, kādi ir, jo tur vairums ir puskoka lēcēji, kas salīda noslaukt kādu gramu popularitātes no rīkojuma nr.2. Un tauta nav gluži TIK stulba. Tas, ka tā bijusi arī platforma kādam drusku modernāk domājošam ministram, ir tikai sakritība. Bet Ķīli es atbalstu, un Dombrovskis, par spīti savām labajām īpašībām, vienmēr ir bijis drusku mīkstais – tāpēc jau viņš tur turās. Ja viņam kādā jautājumā būtu stingrs viedoklis (izņemot to, ka Latvijā krīze ir beigusies), sen būtu kā korķis izlidojis no krēsla.

  8. Raksts neuzrāda pašu būtību. vecie rektoriir iesēdējušies ,paši izveidojuši programmas,kuri kā autori gadā saņem papildus Ls.7000 latus.Pasakiet kurš atteiksies no šādas naudas. tagad,kad ķīlis pieprasa kaut ko šai sistēmā mainīt,-”vecās saknes” neļaujas un arī studenti tiek angažēti.
    Pašvaldību vēlēšanās ir visiem jāiet balsot par reformu partiju un nevis par ”veiksmes stāstu” meistariem.
    Vai tad Sprūdžam iet savādāk? Viņš loģiski cīnās par to,lai samazinātu deputātus – liekēžus. Nu paskatat kas deputātu atrodas Tukuma novada domē un tie visi saņem Ls.300 mēnesī par roku pavicināšanu. Vai tas ir normāli?
    Kad Sprūdžs saka vajag šai lietā klaut ko mainīt,mēri, kas lielāko ties nāk no PSRS laikiem (kā šulcs )viņi pieprasa
    ministra demisiju,jo pārmaiņas nav izdevīgas.
    Reformu partija ir jaupierādijusi sevi,kamēr Dombrovskis
    pūš miglu acīs ar veiksmes stāstiem un ASV izdod grāmatas.

    1. Villeres kundzīt – nevajag muldēties. Pie mums deputāti tādu naudu nesaņem. Otrkārt – ejiet nu tad pati pavicināt rociņu, ja tik gudra esat. Ko sēžat tik pie datoriņa?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *