Iespējams, ar cilvēku tā, ka bērnu dienu mirkļi izsauc saldsērīgas atmiņas, notiek tikai tad, kas viņš kļūst vecāks. Un vārds ”saldsērīgas” domāts ne nievājošā vai ironiskā, bet gan sirsnīgi patiesā nozīmē.
Šādas sajūtas atnāca pavisam nesen, ejot pa labības lauka malā izpļautu un iestaigātu ceļu, kura malās gluži kā botānikas grāmatā varēja apskatīt pļavas puķes – margrietiņas, dažādu veidu zvaniņus, asinszāles, pelašķus un vēl daudz jo daudz krāšņu ziedētāju, par kurām jau bija piemirsies. Par smaržu, ko dāsni dāvāja viss šis košums, pasniegts par baltu velti gluži kā uz paplātes, pat nerunāsim… Vien pietrūka govs pļeku, lai sajūta būtu par simt procentiem gluži tāda, kā manos bērna gados… Šīs izjūtas tik ļoti izbrīnīja, ka gribējās klusēt vien un domāt, kāpēc no gadu desmitiem ilgās pieredzes, no kāda sajūtu apcirknīša ārā izlien tieši tas – skaistums, kas uzrunā no katra zieda, vasaras pilnbrieda bagātas dienas un ar tik zilām debesīm, kurā daudz baltu mākoņu, pilnu (kā bērna prātā) ar dažādiem radījumiem. Un gluži vienalga, ka šīs sajūtas pārņem ne bērnības ciemā vai sētā, bet svešā vietā, kur kāja sperta pirmo reizi. Tu vienkārši saproti, ka to, kas ir tevī un kuru jau domājies pazaudējis, vari no jauna apjaust. Un sajūtai nevajag klēpjiem margrietiņu un magoņu vai saujām citu puķu, kas beigās nonāk atkritumos; tai pietiek ar mirkli šajā skaistumā vienkārši būt.
Šo visu pārcilājot dažas dienas vēlāk, aizdomājos par ko citu – par to, kā būtu, ja savulaik acu priekšā būtu aplauzīti ceriņu krūmi, izdemolēti soliņi un aprūsējušas rotaļu iekārtiņas?! Šādu skatu daudzdzīvokļu māju mikrorajonos joprojām var redzēt, bet arī tur cilvēki nāk pasaulē un šādā vidē pieaug, un šādā vietā piedzīvotais pēc gadiem ir tikpat svarīgs kā jau aprakstītais lauku ceļš.
Jo, kas dīvaini, bērna acīs tā apkārtējās pasaules bilde ir mīļa neatkarīgi no tā, kas tajā redzams. Un tu no tās nekur nevari aizbēgt, tāpat kā tu nevari izdomāt citu pasauli, kā vien to, kurā esi bijis. Un tu nekad nezini, kurā brīdī kāds gabaliņš pagātnes, atmiņā atausis, tevi iepriecinās un saviļņos līdz pašiem sirds dziļumiem.