Ar cimdiem, grābekli un maisu – uz talku!

Neizbēgami un nenovēršami reizi gadā pienāk diena, kad ļaudis saspļauj saujās un dodas vākt to, ko visdrīzāk paši nav piemēslojuši. Vismaz tā gribas domāt, redzot arī lielos bērnu pulkus šajā darbā iesaistāmies pat pirms talkas. Nu nemēslosi taču, ja pēc tam pašam jāvāc?!

Savukārt pēc talkām parasti rakstām par kubikmetru desmitiem un simtiem, kas mežos, parkos, grāvjos, pagalmos un ielu malās savākti, un jūtamies lepni, ka vismaz kaut kāds piesārņojuma posts ir novērsts. Bet diemžēl eiforijas brīdis parasti ir īss. Paiet nedēļa, divas vai trīs un atkal piebērti kapu konteineri, piedrazoti šķiroto atkritumu laukumi, meži, parki un ceļmalas. Un nelīdz fakts, ka katram mirstīgajam jābūt līgumam par atkritumu izvešanu, bet tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, šis maksājums pienākas automātiski, neatkarīgi no tā, vai viņš uz konteineru ar maisiņu iet katru pusstundu, vai to apmeklē reizi pusgadā, cītīgi visus atkritumus sašķirojis un pārstrādājis. Par spīti tam visam, laimes kā nav, tā nav. Turklāt – ar katru gadu paliek trakāk. Saka gan, ka par to nevajagot brīnīties un varbūt arī bēdāties, jo – jo vairāk mēslu, jo augstāks dzīves līmenis. Taču prieka šai visā patiesībā pamaz, jo augstākais dzīves līmenis, iespējams, vien palīdz ar izdomu – kā atrast arvien neskartākas vietas, kur mēslus izbērt…

Ko darīt? Runājot godīgi, nav pat vismazākā priekšstata… Pat ja katram tiktu uzlikts atkritumu nodoklis, ieskaitot zīdaiņus, kuru drazas (pamperi), izrādās, dabā nesadalās gadsimtiem ilgi, tas taču neliedz pilsonim no privātmājas iziet ar miskastes maisiņu rokās un atstāt to, piemēram, daudzdzīvokļu māju konteineros, kapos, autobusu pieturās… Protams, var par to brīnīties, kur pietiek spēka un laika, lai vestu, piemēram, mēbeles un tualetes podus uz kapiem vai dziļi mežā, taču neviens neko pretī iesākt nespēj…

Komentāri

  1. Visu gadu cītīgi maksāju nodokļus, lai pašvaldība un valsts varētu visu satīrīt, bet še tev, samaksā un tīri pats. Paldies atļaušos tajā laikā baudīt brīvdienu un dzert alu…

  2. Tās talkas viss ir kaķim zem astes, kamēr cilvēkiem kultūra nemainīsies. Un tas utopiskais sapnis par tīrāko valsti, smieklīgi. Austrija, Šveice tās ir tīras un sakārtotas valstis.Kaimiņi igauņi ir tīrāki par letiņiem. Un par tiem skolnieciņiem, kuriem piespiež talkot, kuri nemētās pēc tam atkritumus, smieklīgi. Otrā dienā pēc talkas dauza stikla pudeles tā tikai un kad jautā vai kauns nav, tikko talkā vāci citu mēslus. Neko mēs nevācām cepām desiņas un atpūtāmies. Jauki vai ne. Cilvēkiem galvās ir jāsāk mainīt domāšana.

  3. Arī pašvaldībai ir jāmaina domāšana, nav jāatbalsta “biezie” atkritumu magnāti, bet gan savi iedzīvotāji. Vienu reizi gadā varētu organizēt bezmaksas lielo atkritumu savākšanu, tāpat kā rudenī lapas, arī tad būtu mazāk atkritumu mežos.
    Katru mēnesi piespiedu kārtā maksājam neadekvātu summu par atkritumu izvešanu, lai gan savācam tikai 1/2 konteinera.

    1. Par to puskonteineru – precīzi! Besī ārā, šķiroju, ko varu, dārzā komposta kaudze, bet nē, obligāti jāmaksā par obligātu izvešanu. Stulbums.

      1. Kaut nu mūsu pusē būtu tik pareizi atkritumu šķirotāji un nevestu uz mežu, kapiem vai neatstātu ceļmalā!!!

    2. Kur problēma? Nopērc priekšapmaksas maisus un novieto pie jebkura atkritumu konteinera neslēdzot līgumu ar viņiem (eco baltia vide)

  4. Man arī nav saprotams kurš normatīvais akts nosaka, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt, ka obligāti konteiners jāizved katru mēnesi, mēs divi cilvēki tiešām mēnesī nevaram “pietaisīt” 240litru konteineru, tāpēc uzskatu, ka notiek krāpšana un firmas atbalsts fiktīviem pierakstījumiem. Kā domājat, Jūs pārējie tukumnieki?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *