Aiz šausmu plīvuriņa

Ja samestu pa centam vien, kad nācies uzklausīt pārmetumus, ka žurnālisti jau “meklē tikai visu slikto“, viens eiro man būtu jau kabatā! Lielākoties tie pārmetēji gan tādi – ar izteikti alerģisku reakciju pret sava darba pamatotu kritiku. Bet, ja nopietni un, runājot par informatīvo telpu kopumā, reizēm tiešām sāk šķist, vai tik to šausmu nav tā kā par daudz?!…

Cik no teorijas un arī vēstures zināms, cilvēciskās intereses, tā – izlīdzināti skatoties, neba nu uz kaut kādām augstām matērijām tiekušās un tiecas. “Maizi un izrādes!“ – šis sauklis vēl arvien ir gana ejošs plašāku masu savaņģošanas pamatlīdzeklis. Un, ja ir pieprasījums, kāpēc gan lai nebūtu piedāvājums, pat ja masas jo brīdi, jo kļūst arvien rijīgākas un asinskārākas?

Vēl pirms pārdesmit gadiem visi bija stāvā sajūsmā par latīņamerikāņu seriāla vienkāršās Marijas vienkāršās dzīves vienkāršajiem, jo paredzamajiem likteņa pavērsieniem, bet šodien pat pašmāju ziepene «Ugunsgrēks» neiztiek bez pāris līķiem sezonā. Par pasaules popularitāti iekarojošām televīzijas sāgām pat nerunājot – fani nozākās jebkuru sēriju, kurā varoņi “risina attiecības“, bet nez kādēļ nemirst kādā īpaši sāpīgā nāvītē.

Bet, ko nu par mazliet samaitātas fantāzijas lidojumiem, ja realitāte mēdz būt daudz skarbāka. Ne dienu bez katastrofām, traģēdijām, noziegumiem, kariņiem, terora, un tas viss detaļās – vissīkākajās, “šokējošās“, pat perversās detaļās… Un, kad kārtējo reizi, atverot ziņu portālu, kā pirmais izlec stāsts, ko «Daesh» kaujinieki atkal jaunu sadomājuši savā izkoptajā gūstekņu nogalināšanas mākslā, pienāk brīdis, kad sāc uzdot jautājumu – kāpēc man to vispār būtu jāzina? Vai tad tas nav teroristu galvenais mērķis – sēt šausmas? Un vai mēs lasot un šausminoties nepalīdzam šo mērķi īstenot?

Nākamie it kā loģiskie soļi – ziņu ignorēšana vai arī informācijas nepatērēšana, ja saturā nav šo šausmu un šoka elementu. Rezultātā, daļa un pat liela daļa sabiedrības ir neinformēta un neieinteresēta politikā, nodokļu, citos tiešām svarīgos jautājumos, kas ietekmē viņu dzīvi. Bet skaidri zina, cik briesmīgi rīkojušies ukraiņu nacionālisti Donbasā vai marokāņu teroristi Turcijā. Un var jau būt, ka tas skan “sazvērestības teoriju” noskaņās, bet kādam jau tas taču noteikti ir izdevīgi?…