Kopmēģinājumā iedejo Dziesmu un deju svētku sezonu

Svētdien, 5. novembrī, Tumes kultūras nama lielā zāle un skatuve bija dejotāju pilna. Vispirms kopā ar Deju svētku virsvadītāju Guntu Skuju mēģināja E grupas (vidējie) un bērnu deju kolektīvi, mācoties deju «Kristī mazus, kristī lielus», savukārt pēc tam D1 grupas kolektīvi mēģināja deju «Ir 1873. gads, dimd Rīga».

Svētdien, 5. novembrī, Tumes kultūras nama lielā zāle un skatuve bija dejotāju pilna. Vispirms kopā ar Deju svētku virsvadītāju Guntu Skuju mēģināja E grupas (vidējie) un bērnu deju kolektīvi, mācoties deju «Kristī mazus, kristī lielus», savukārt pēc tam D1 grupas kolektīvi mēģināja deju «Ir 1873. gads, dimd Rīga».

Kā pastāstīja Tukuma deju apriņķa virsvadītāja Zanda Mūrniece, šajā sezonā tiek turpināts iesāktais darbs kopā ar deju autoriem: “Jau iepriekšējā sezonā mācījāmies tās dejas, par kurām nešaubīgi bija skaidrs, ka tās būs lieluzvedumā «Māras zeme». Taču, tā kā visas dejas nevarējām apgūt vienā gadā, mācāmies tagad.” Vaicāta, ar ko šīs abas dejas ir īpašas, Z. Mūrniece skaidroja, ka vispirms tas ir liels izaicinājums vidējai paaudzei dejot kopā ar bērnu deju kolektīviem: “Šajās dejās dejo «Vizmiņa» no Jūrmalas un «Dancītis» no Rīgas – kolektīvi, kas deju skatē bija ieguvuši visaugstāko novērtējumu. Svētkos bērni dejos arī ar jauniešu deju kolektīviem un senioriem. Vēl ir svarīgi, ka abām šīm dejām ir savs stāsts –  «Kristī mazus, kristī lielus» ir grūta deja emocionālā vēstījuma un dažādo slāņu dēļ – tā stāsta par 12. un 13. gadsimtu un par kristīgās ticības ieviešanu. Turklāt pēc lieluzveduma libreta iecerēts, ka katrs laika posms sākas ar kristībām, jo katrā laikā mēs pārdzimstam jaunā kvalitātē, kas arī šajā dejā ir jāparāda. Savukārt deju «Ir 1873. gads, dimd Rīga» pirms vairāk nekā 40 gadiem ir veidojis Alfrēds Spura ar Raimonda Paula dziesmas «Manai dzimtenei» mūziku, un tā bija veltīta Dziesmu un deju svētku simtgadei, taču simtgades svētkos 1973. gadā to neļāva izpildīt.”

Interesējāmies, vai par repertuāru vairs nav diskusiju, Z. Mūrniece skaidroja, ka diskusiju vairs nav un visi kolektīvi ir izvēlējušies visu repertuāru: “Notikušais bija laba mācība mums visiem, jo parādīja, ka ir jāmācās sarunāties, jāmāk klausīties. Ja ir stāsts un pamatojums, tad viss ir skaidrs. Un šo atbildi redzam pēc brīvās repertuāra izvēles – ka visi dejos visu. Mēs esam daudz runājuši ar vadītājiem par to, kādu nospiedumu atstāsim dejotājos, tāpēc, izņemot ārā kāda stāsta daļu, neveidojas vienota aina par Latviju. Bet mēs veidojam vienu stāstu par Latviju.”

Nākamais kopmēģinājums būs Jūrmalā 17. janvārī kopā ar Agri Daņiļēviču un pēc tam 24. janvārī Tukumā – kopā ar Jāni Purviņu. Savukārt 24. martā būs deju kolektīvu skate.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *