Pirmdiena, 2018. gada 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Kā salāgot dabas un cilvēka vajadzības?

Autors: Liena Trēde
Twitter
FaceBook
print
2018. gada 9. februāris 14:55

Turpinot tradīciju, 7. februārī, Engures iedzīvotāji bija aicinātu uz tradicionālo «Zaļo pēcpusdienu», kurā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti stāstīja par šī brīža aktualitātēm, to skaitā projektiem, kas skar Engures novada teritoriju. Stāstīja par lielo dumpju aizsardzību, diskutēja par “priedīšu ravēšanas“ lietderīgumu un citiem jautājumiem. Šī gada jaunums – pasākumā tiek klāt pieaicināti arī pašvaldības pārstāvji, kuri tāpat atskaitījās gan par jau paveikto, gan tikai iecerēto.

Par “pludmaļu projektiem”

Kopš 2015. gadā, kad Engures pludmalē pētnieki atklāja ievērojamu sila pureņu audzi, par dabu, tās saudzēšanu, kā arī labiekārtošanu pagastā tiek domāts arvien vairāk, – stāsta pagasta vadītāja Baiba Pļaviņa. Praktiski šī “domāšana“ notiek ar dažādu projektu starpniecību. Jau pērn tika organizēti semināru dabā, kur tika stāstīts un rādīts, kas, kāpēc un kā tuvējā apkārtnē ir saudzējams, kas izmantojams, piemēram, jūras izskalotās dūņas. Jāatgādina, ka Lapmežciemā ir plānots būvēt ražotni, kas dūņas pārstrādās mēslojumā, un projekta ietvaros arī iegādāsies iekārtu, kas šīs dūņas no pludmalēm savāks. Atgriežoties pie sila purenēm – pagājušā gadā pašvaldība sadarbībā ar DAP piedalījās talkā pelēkajā kāpā, kas šīm puķēm ir vispiemērotākā vide. Turpat pludmalē pie «Veselības centra» jau cita projekta ietvaros, ja viss tiks saskaņots un atbalstīts, kā plānots, jau šovasar notiks arī labiekārtošanas darbi, kas ies roku rokā ar pārbūvi Engures Saieta namā. Tāpat ir iecere uzstādīt informatīvo stendu, kas apmeklētājiem vēstītu, kādas dabas vērtības tad pludmalē meklējamas. Vēl daži šī gada plāni: pagastā tiks sakārtotas astoņas pludmales, to skaitā, stāvlaukumi,  izveidoti rotaļu laukumi, uzstādītas labierīcības u.c. Biedrības «Partnerības laukiem un jūrai» projekta ietvaros – Bērzciemā paredzēts izveidot laipu uz pontoniem. Savukārt Klapkalnciemā pasākuma «Drošība piekrastē» ietvaros izbūvēs betona plākšņu ceļu «T» veida formā – lai krastā varētu tikt operatīvais transports. Īsāk sakot, daudzējādā ziņā tiks padomāts arī par to cilvēku ērtībām, kas atpūšas pie jūras.

Talkos simtgadei 

Vēl pērn, stāsta B. Pļaviņas, visi kopīgi kopuši arī Marijas kalnu, kas ir Engures pagasta kultūrvēsturiska vērtība (tiek uzskatīs, ka tas varētu būt bijis pilskalns). Pirmā šī gada talka plānota 28. aprīlī. Bet īpaši darbiem bagāts būs septembris, kad 15. septembrī būs pasākums Pasaules talkas ietvaros, dienu iepriekš atkal būs darbi Pelēkajā kāpā, bet 22. septembrī organizācija «Mana jūra» aicinās uz pludmaļu sakopšanu. Kur un kā būs iespējams pievienoties talkošanai, tiks izziņots, kad tuvosies īstie datumi. Visa gada garumā pieteikties talkām var ari DAP – tiek organizētas siena talkas purvos, pļaušana un apauguma novākšanas aizsargājamās un saudzējamās dabas teritorijās u.tml. Tas tiek darīts, jo, kā skaidroja Vides inspektors Kārlis Lapiņš, šobrīd paradigmas mainās – arī daba visur nav jāatstāj savā vaļa, bet būtu jāapsaimnieko, īpaši, ja ir mērķis saglabāt tās dažādību, piemēram, pļavas. Savukārt Baiba Ralle  (DAP izglītības darba speciāliste) piebilda, ka talkošanai dabā ziema, agri pavasari, kā arī rudens daudzviet ir vispiemērotākie gadalaiki, jo tad netiek traucēta, piemēram, putnu ligzdošana, citi dabas procesi. Ar piemērotākajiem laikiem un vietām, kur doties talkā visam kolektīvam vai katram individuāli, var iepazīties mājas lapā www.daba.gov.lv

Priedes no jūras neaizsargās!

Tieši par šādu aktīvu iejaukšanos dabas procesos jautājumi radās klātesošajiem engurniekiem. Esot novērts, ka jūra nāk arvien tuvāk un kādreiz, lai no tās pasargātos, speciāli krastā stādījuši, piemēram, kārklus, lai veidotos tāda kā aizsargjosla un tiktu nostiprināts krasts. Bet tagad! Ņem un speciāli zāģē un ravē priedes!? Kādēļ tas tiek darīts, sīkā skaidroja K. Lapiņš. Pirmkārt, priežu apaugums, no dabas viedokļa raugoties, šajā vietā īsti nebija nepieciešamas. Otrkārt, Engurē šī pelēkās kāpas zona, sākot jau no Rīgas puses, ir salīdzinoši plaša (aptuveni 1 ha), tieši tāpēc arī īpaši saudzējama. Bez sila purenes šādas vietas iecienījušas arī asinsarkanās dzeguzenes, tādi kukaiņi kā skudrulauva un smiltāju sisenis, citas sugas, kas atzīst tikai dzīvi šādā vidē. Tieši šo iemeslu dēļ priekšroka dota vienam hektāram pelēkās kāpas, nevis hektāram meža, kas te noteikti ar laiku izveidotos. Komentārs K. Lapiņam bija arī par eroziju: “Jūra te bija jau pirms 6000 gadiem un, iespējams, tā kaut kad atkal būs atpakaļ.“ Ir modeļi, kas paredzot, ka jau tuvāko simts gadu laikā jūra būs tikusi pat līdz Jelgavai, un tas nav process, kuru var apstādināt ar priežu vai jebkādu citu koku stādīšanu. Piemēram, Pāvilostā jau trīs reizes ir bijuši spiesti pārcelt ceļu, jo jūra iepriekšējo ir nopostījusi. “Lokāli skatoties, Engures pelēkā kāpa nav tā vieta, kur jūras krastam ir erozija, tā kā tas ir uz Ziemeļiem no ostas mola. Piekrastes jūras straumes ir virzienā no Ziemeļiem un Dienvidiem gar līci, tāpēc ostas mols šajā gadījumā kalpo kā smilšu uzkrāšanās barjera un posmā no mola uz Ziemeļiem krasts nevis erodē un samazinās, bet tieši pretēji, nedaudz tomēr nāk klāt.” Tas ir viens no papildu argumentiem, kādēļ šajā vietā, pat teorētiski, aizsargstādījumus nebūtu jāveido. To, ka šādiem stādījumiem nav lielas nozīmes, apstiprināja arī cita pasākuma dalībniece no Abrgaciema, tur, neskatoties uz kārklu stādīšanu un priedēm, tāpat malkas šķūnis ticis aizskalots…

Atgādinājums makšķerniekiem

Tika stāstīts vēl arī par citiem Dabas pārvaldes darbiem; par to, kā veido niedru kanālus Engures ezerā, lai būtu piemērota vide aizsargājamajam lielajam dumpim, par kaļķaino purvu uzpludināšanu, lai tie neizžūtu un varētu augt, piemēram, mušu ofrīda. Arī par zāļu purvu, upju atjaunošanu u.tml.

Vēl K. Lapiņš uzsvēra, ka kontrole un sodīšana nav prioritārā Dabas pārvaldes inspekcijas darbības sfēra – daudz būtiskāk ir sniegt konsultācijas, saskaņot darbus aizsargājās dabas teritorijās u.tml. Tomēr makšķerniekiem atgādināja – ejot uz ledus Engures ezerā, pirmkārt, jāatceras par savu drošību. “Ledus ir ledus, un tam var izkrist cauri!” Tāpat jāņem vērā sezonas liegumi, piemēram, no 16. aprīļa, ja ledus vēl ir, uz tā vairs nevar atrasties, 1. martā sākas līdaku ķeršanas aizliegums, kas paredz arī to, ka aizliegts makšķerēt ar ūdām, ēsmai izmantojot dzīvās zivtiņas. Savukārt Kaņiera ezerā ir licenzētā makšķerēšana (licences ziemas periodā iegādājamas internetā). Savukārt Slocenes upē vispār aizliegts makšķerēt no 1. aprīļa.

***

  1. februārī 15.00 «Zaļā pēcpusdiena» notiks Lapmežciema muzejā;
  2. martā 14.00Smārdes pagasta bibliotēkā

 


Komentēt

Pasākumu kalendārs

2018.11.23 | 20:00

Zemnieku un uzņēmēju balle Valdeķos 

2018.11.24 | 15:00

Tikšanās ar māksliniecēm «Durvīs» 

2018.11.24 | 16:00

Senioru balle Lapmežciemā 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Novembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators

coloring.cool