Agita Puķīte

Lems par ārkārtas situāciju uz lauku ceļiem Tukuma novadā

15. martā Tukuma novada domes Saimniecības un uzņēmējdarbības veicināšanas komitejas sēdē notika diskusijas par lauku ceļu stāvokli. Uz to bija mudinājusi 1. martā saņemtā Sēmes un Zentenes iedzīvotāju vēstule, kurā lūgts izskatīt jautājumu par bīstamo ceļu Brīvnieki-Dzirciems-Jēči.

15. martā Tukuma novada domes Saimniecības un uzņēmējdarbības veicināšanas komitejas sēdē notika diskusijas par lauku ceļu stāvokli. Uz to bija mudinājusi 1. martā saņemtā Sēmes un Zentenes iedzīvotāju vēstule, kurā lūgts izskatīt jautājumu par bīstamo ceļu Brīvnieki-Dzirciems-Jēči. Uz komitejas sēdi tika uzaicināti Sēmes un Zentenes pagasta iedzīvotāji, uzņēmēji, kā arī VAS «Latvijas valsts ceļi» Tukuma nodaļas vadītājs Harijs Lācars. Tikšanos vadīja Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs.

Iedzīvotāju vēstulē, kuras autore ir Ieva Zommere un kuru parakstījuši 20 iedzīvotāji un uzņēmēji, teikts:

“2016. gada vēlā rudenī ceļa posmā, kur aiz Sēmes pagasta «Vālodzēm» (tautas nama) sākas zemes ceļš, virzienā uz Brizuli tika uzbērta grants ar lielu māla kārtas piejaukumu, kuru lietus drīz pārvērta par neizbraucamu masu. Uz jautājumu, kāpēc šāds ceļa labošanas darbs tika veikts tik vēlu rudenī, kad sākās lietavas, H. Lācars telefonsarunā atbildēja, ka “bija jāiztērē 2016. gadā ieplānotie līdzekļi”. Pēc pāris mēnešiem tika veikti greiderēšanas darbi, kā rezultātā minētais posms kļuva par vienas joslas ceļu un vienlaikus abos virzienos satiksme bija kļuvusi neiespējama. Minētais ceļš, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli – kāpumus, kritumus un asos pagriezienus – ziemas apstākļos, ja netiek kopts, kļūst bīstams. Ceļš netiek kaisīts atbilstoši laika apstākļiem, piemēram, pirms atkušņa zvanot ceļu uzturēšanas dienesta dežurantam, tika skaidrots, ka visi ceļi esot tādi un nekas netikšot darīts. Bieži transports nevar uzbraukt kalnā un vadītāji spiesti kaisīt ceļu paši. Tā kā 26. janvārī pirms atkalas ceļa kaisīšana netika veikta, pie «Bukiem» satiksmes autobuss bija ieslīdējis pretējā ceļa pusē dīķī. Vēlāk piebraukusī ceļu kaisīšanas mašīna nevarēja uzbraukt kalnā un darbinieki kaisīja kalnu, izmantojot  spaiņus.”

 

Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 16. marta, numurā ŠEIT!

Komentāri

  1. Pēdējais teikums:”Vēlāk piebraukusī ceļu kaisīšanas mašīna nevarēja uzbraukt kalnā un darbinieki kaisīja kalnu, izmantojot spaiņus” – pilnīgs murgojums. Kādi darbinieki? Kaisīšanas mašīnas? Šoferis ar kaisītāju atbrauca nokaisīja līdz Brizulei un aizbrauca bez kādām problēmām tikt kalnā. Viņam droši vien pat spaiņa nav:) Pasaku rakstnieki, ha

      1. Ar spaiņiem kaisīja jebkurš varbūt, bet ne jau kaisīšanas mašīnas šoferis(“darbinieki”) kā rakstīts tajā pasakā. ha

        1. kāpēc tad kādam būtu jārāpjas tur kaisīt ar spaņņiem, ja kaisīšanas mašīna jau ir nokaisījusi?

          1. tu augšā rakstu izlasīji? tur rakstīts, ka kaisīšanas darbinieki kaisīja ar spaiņiem, nevis, ka jau bija nokaisīts. tās tad arī ir tās pasakas

  2. Lai beidz runāt un sāk darīt!Kur tad tā nauda paliek.piemēram Tumes pagastā.Cilvēki ar lāpstām sniegu tīra,paši ceļu labo viņiem nekas nav jādara.kaunējušies būtu.

  3. Kamēr būs tādi kā Lācars, nekas neuzlabosies! Pieradis atsēdēt darba laiku, atrakstīties un iztērēt budžetu.

  4. 15. martā Lestenes apkārtnes ceļus nogreiderēja, jo 16. martā Rīgas kungi brauc. Tā mēs te dzīvojam, 6.-7. maijā atkal nogreiderēs. Tāda tradīcija jau gadiem gaidām lielos pasākumus, tad mums ar tiek prieciņš pa gludāku ceļu kādu brīdi pabraukt.

    1. Skumji, bet fakts… šī tautele neko vairāk, kā padiet un uzvilkt dziesmeli nav spējīga..

      1. re, ka prot ar spaņņiem uznest smiltis kalnā un ceļu nokaisīt Volfa vietā!

    2. Svētku dienas jā, bet tās melno lentīšu dienas gan nē. Savadāk tāda abižota cietēju tauta.

  5. TAD KAD AUTOBUSS NETIKA KALNA NO TUKUMA AUTO ATBRAUCA TENISKA PALIDZIBA,TAD TEH.PAL.SOFERIS AR SPAINI NO SAVAS MASINAS PANEMA SMILTIS NOKAISIJA KALNU .NEVIENA KAISITAJA TUR VEL NEBIJA.

    1. Tas jau ir tuvāk patiesībai, bet kundzītes vēstulē ir pasakas. Necitēšu, kurš māk lasīt izlasīs. Tad jautājums vai pārējais ir patiesība…

  6. nu te jau muusu lielaas valdiibas zaglji pie vainas.ja vismaz 50% no muusu novadaa regjistreeto trasporta liidzeklju nodevas paliktu muusu novadam vareetu purpinaat,ka nav celji kaartiibaa.lai gan latvietis papurpinaas un turpinaas lauzst savu beeriiti

  7. NEZINU KO LACERS VAR BET RAJONA LAUKU CELUS PEDEJOREIZ GREIDEREJA NOVEMBRI PIRMS SVETKIEM

    1. A no Vējoņa nevēlies atbildību paprasīt, vispār tā izskatās, ka jāsāk no augšas jo sādžu vadoņiem jau iestājusies visatļautības sajūta!

      1. vējonis nesavāc no sādžām naudu, to dara sādžu vietējie pārvaldnieki. Tepat mums blakus dzīvojošie, ka pārvietojas “grand cherokee”. Tie ir sādžu ceļi, kas ir visvairāk izdauzīti.

  8. Vispar jau traki ir ar tiem ceļiem. Nesen bij japavizinas, visas vecas blombes zobos kustas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *