Agita Puķīte

Kādreizējo kolhoznieku saiets

Sestdienas, 6. jūnija, pusdienlaikā Džūkstes pasaku muzeja pagalmā satikās jaunāki un vecāki ļaudis, lai atcerētos nemaz ne tik senos kolhoza laikus. Tas bija jau astotais šāds pasākums, kam tika dots vasaras sākumam neierasts nosaukums «Apkūlības», bet tā nu pēc lauku darbu aprites un pasākumu skaita iekritis…

Sestdienas, 6. jūnija, pusdienlaikā Džūkstes pasaku muzeja pagalmā satikās jaunāki un vecāki ļaudis, lai atcerētos nemaz ne tik senos kolhoza laikus.

Tas bija jau astotais šāds pasākums, kam tika dots vasaras sākumam neierasts nosaukums «Apkūlības», bet tā nu pēc lauku darbu aprites un pasākumu skaita iekritis…

Šoreiz, kā teica muzeja vadītāja Regīna Jefremova, viņa, iejuzdamās kolhoza priekšsēdētājas lomā, mazāk ļaudis nogurdinās ar garu stāstu stāstīšanu, bet vairāk liks darboties pašiem. Tāpēc vispirms divas brigādes uz sacensībām vāca sienu pļavā, tad izspēlēja kolhoza laiku spēles un rotaļas, bet pēc tam dziedāja dziesmas kopā ar Džūkstes jaukto vokālo ansambli. Protams, bez kolhoznieku stāstiem tomēr neiztika, jo sanākušie ļaudis daudz savā dzīvē piedzīvojuši, tāpēc arī atmiņas par laikiem, kas sakrituši ar viņu jaunību, dažādas. Viens stāsts bija par tolaik tik ierasto nakšņošanu siena zārdā. Tā reiz divas kursa biedrenes izlēmušas gulēt sienā. Viss bijis labi līdz brīdim, kad jutušas, ka kāds to sienu no zārda vāc prom. Izrādās, turpat piestājuši tolaik populāro dzērveņu vai brūkleņu “dienu” dalībnieki, kas ar smago mašīnu rīta agrā tumsiņā atbraukuši ogās un izlēmuši “aizņemties” sienu, lai mašīnā dibenus nespiež. Un sienu ņēmuši tieši no tā zārda, kur abas gulējušies, taču cilvēkus apakšā tā arī nav pamanījuši…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *